Vētīšana jeb Kas ir kas

Ir daudzi trāpīgi, bet no sarunvalodas izgājuši vārdi, kuri visprecīzāk izsaka kādu procesu vai notikumu būtību. Mums ir “iekritusi” tā laime dzīvot milzīgu pārmaiņu laikā un, šķiet, nevienā no pasaules valodām nebūs viena vārda, ar kuru raksturot notiekošo. Jo notikumi, procesi un to virzītāju mērķi ir daudzdimensionāli, daudzšķautnaini, aptver daudzus līmeņus.

Vieniem, kuriem nauda ir tikai instruments savu mērķu – absolūtas kontroles un varas (kas ir viens un tas pats) iegūšanai pār cilvēcī, kovidterors nozīmē soli mērķa virzienā, otriem – koloniālo administrāciju un korumpētu valdību “izmanīgajiem” darboņiem – iespēju kļūt par miljonāriem vai multimiljonāriem, trešajiem – velnišķīgajā hierarhijā sīkākajiem gariņiem šī ir iespēja vienkārši labi nopelnīt. Tie ir melnā darba darītāji – vakcinatori un testētāji. Ak jā – “lauvas tiesu” jau tāpat savāc laboratoriju īpašnieki, bet kaut kas atlec arī darbiniekiem. Lasītājs jau zina, ka pirmo reizi pārskatāmajā, zināmajā vēsturē par substances (kura nez kādēļ nosaukta par vakcīnu), ievadīšanu cilvēka organismā, ir valsts noteikta atsevišķa samaksa. Viszemāk, protams, ir atsevišķi lielveikalu apsargi un/vai pārdevēji, kuri pēkšņi sajutuši varu pār cilvēkiem un nu steidz to izmantot, terorizējot masku nevalkātājus vai pat valkātājus “nepareizi”, t.i. – zem deguna. Ar izpratni izturos pret tiem apsargiem vai pārdevējiem, kuri to dara piespiedu kārtā, bailēs no naudas soda vai darba zaudēšanas. Bet ir uzpeldējuši arī tādi, kuri, acīmredzami, izbauda sev piešķirto varu. Neko citu, izņemot pretīgumu, šādi cilvēki neizraisa, bet viņi ir katras totalitaras sistēmas pīlāri, balsti. Ir jāsaprot, ka visas sociopātu ārprātīgās idejas tā arī paliktu viņu slimajās galvās, uz papīra vai datoros, ja nebūtu šo cilvēciņu, kuri gandrīz visā pasaulē, katrs savā vietā un situācijā, steidz pakalpot saviem saimniekiem un centīgi, dažreiz pat pārcentīgi, pildīt viņu instrukcijas. Bet – par laimi! – ne visi.

Te mēs nonākam pie raksta vēstījuma. Šis ir vētīšanas laiks.
Un te ir vērts paskaidrot šī brīnišķīgā vārda nozīmi. Tas izsaka tik daudz! Vienkāršoti, neiedziļinoties, vētīšana ir graudu atdalīšana no sēnalām ar vēja palīdzību. Vēju parasti rada mākslīgi, ar ventilatora palīdzību. Kur tad ir tas āķis? Kā tas darbojas, kāda ir galvenā atšķirība starp graudiem un pelavām, kura tiek izmantota vētīšanas procesā? Kādēļ pelavas tiek aizpūstas, bet graudi – nē? Pareizi – tas ir svars. Graudi ir smagi, bet pelavas gandrīz neko nesver. Birstot cauri vēja plūsmai, graudi krīt, bet pelavas tiek aizpūstas projām. Tik vienkārši! Graudi jau izsenis asociējas ar maizi, spēku, dzīvību. Pelavas – ar niecību.

No tā, domājams, arī radušies daudzi teicieni, piemēram – “Vīrs sver tik, cik viņa vārds”, “Vārdiem nav/ir svars”, “Smagi vārdi’ utt

Jau ilgstoši un tradicionāli pie SIA LV politiskajām debesīm nav gandrīz neviena cilvēka, kura vārdiem būtu jebkāds svars, proti, – kuri atbildētu par saviem vārdiem un solījumiem. Vienīgo svaru Latvijas militāri – politiskās huntas vārdiem piešķir viņu sagrābtie varas realizācijas instrumenti – armija, policija, (nu jau, šķiet, arī Zemessardze. Kāds zemessargs stāstīja, ka solījums aizstāvēt tautu aizstāts ar solījumu aizstāvēt valdību. Tas jāpārbauda – komentējiet, ja zināt), VID ar savu policiju, tiesas un tiesu izpildītāji utt. Šāds daudzveidīgs varas realizācijas instruments Latvijas varturiem ir vienīgais veids kā ne tikai apspiest, ņirgāties, dzīt parādu verdzībā un bendēt Latvijas tautu, bet arī pašiem palikt sveikiem un veseliem. Pieļauju, ka nodibinoties Tautvaldībai, daudziem no viņiem būtu jābēg no Latvijas bailēs no tautas taisnīgās tiesas.

Jo viņi nav graudi. Viņi ir tikai pelavas, kuras vējš var pūst no viena okeāna krasta uz otru. Kur vējš pūtīs, tur viņi būs. Skat, cik daudz komunistu un čekas aģentu ir vadošajos amatos! Tie ir pelavas. Varat nešaubīties, ka uzpūšot kādu citu pārmaiņu vējam, tie atkal dosies tur, kur tas pūš. Tautā viņus mēdz saukt arī par s….m. Maisi ka gribi, s…s atkal uzpeld…
Šodien pa vējam dodas arī daudzi cilvēki, kuriem nav tieša sakara ar politiku. Daudzi no vakcinētajiem ir oficiālo, valsts masu mediju propagandas upuri. Daudzi ir novakcinēti, faktiski izmantojot viņu bezpalīdzības stāvokli, kā, piemēram, pansionātu iemītnieki, kuri tur atrodas garīgu saslimšanu dēļ. Viņi ir pilnīgi atkarīgi no citiem… Par nelaimi, šie “citi” uz viņiem taisa biznesu.

Bet ne par šiem ir runa. Viņu “brīvprātība” ir vairāk, kā apšaubāma.
Bet ir vesela dažādu profesiju, interešu, sociālo slāņu cilvēku grupa, kuru šodien apvieno viens – tas ir lēmums atļaut eksperimentēt (bet patiesībā – ģenētiski modificēt) savu ķermeni kādu tūlītēju, merkantilu, apšaubāmu bonusu dēļ. Citam tā ir iespēja atkal ceļot, citam – lielāka alga, citam tā ir dziedāšana korī, citam – kāda izklaides pasākuma apmeklēšana. Viņus apvieno viens – veselā saprāta, informācijas analīzes, kritiskās domāšanas un atbildības trūkums. Atbildības par sev paša Dieva uzticētā ķermeņa saudzīgu lietošanu visa nospraustā mūža garumā. Un ne tikai. Reproduktīvā vecuma vīriešī un sievietes demontrē katastrofālu bezatbildību ne tikai pret sevi, bet arī pret saviem iespējamajiem dzimušajiem un nedzimušajiem bērniem…

Ir plaši izplatīts viedoklis, sak, – lai “duraki” vakcinējas( tiek utilizēti), pārējiem būs vieglāk dzīvot. Saprast šo viedokli var, piekrist – grūti. Mūsu civilizācija tomēr balstās uz morāli un ētiku, dievbijību. Jā – šīs “parādības” tiek mērķtiecīgi izstumtas no cilvēku apziņas un sirds. Bet arī rezultāti ir redzami – mēs izmirstam arī bez vakcinatoru palīdzības. Šie procesu tikai grib paātrināt. Un jāsaprot arī tas, ka sabiedrības tiek pārmodelēta, un vakcinētajiem nonākšana (šķietami) priviliģētā stāvoklī faktiski nozīme pārējās sabiedrības diskrimināciju.

Vispār, mani šis “kovidprojekts” pārsteidz ar tā primitīvismu un nekaunību. Vispirms atņemt cilvēkiem pamattiesības, bet pēc tam tās daļēji atgriezt tiem cilvēkiem, kuri nolieksies neliešu priekšā… Ja sievietēm jau dabā ir ielikts noliekties zem stiprākā – un valsts vara pašlaik ļoti demonstrē savus muskuļus – tad vīriešus es vienkārši nesaprotu.

Mums ir jāsaprot, ka varas muskuļi ir gorillas muskuļi. Bet mums, vīriešiem, ir daudz kas vairāk – tas ir brīvību, patiesību un taisnību mīlošs gars. Mums ir Dzīvība! Mēs esam stiprāki, lai gan mums nav gorillas muskuļu – represīvo struktūru un ieroču. Mums ir Gars, kurš neliecas. Gars, kurš spēj piedot cilvēku vājumu un pasniegt pakritušam roku. Mūsu spēja iežēloties par piemānīto vai bailīgo nav mūsu vājuma, bet gan spēka izpausme. Kliķei tāda spēka nav. Viņi nabagam atņems pēdējo, bet uz pakritušā pakāpsies pat neiedomādamies, ka nonākuši nevis augstāk, bet zemāk. Jā – tas ir viens no dzīves paradoksiem – kāpjot augšā uz cilvēku rēķina, samīdot viņu dzīvi, kāpējs, faktiski, dodas lejup. Paņem kādam no šiem “kundziņiem” nost amatu un naudu, un tu redzēsi visnožēlojamāko cilvēku, kādu dzīvē esi redzējis. Tie ir cilvēki bez svara. Pelavas.

Bet graudi – tajos ir Dzīvība! Mēs esam pietiekami smagi, lai mūs neaizpūstu ne kaut kāda globalizācijas vētra, ne varavīkšņainās ideoloģijas vēsmas, ne aptrakušā bila smirdīgā vakcīnelpa, ne čaukstošo papīrīšu vēji. Mēs esam dzīvi! Bet tā nav biorobotu/paklausīgu vergu dzīvība – mums ir brīva gara dzīvība! Šīs dzīvības spēks ir paša Dieva spēks un es ticu, ka pienāks laiks, kad tas vareni manifestēsies. Jo pirmie zaļie asni jau ir sadīguši…(*)

*Ar to autors domāja Brīvvalsts TV, daudzo patieso un godīgo blogeru aktivitātes, kā arī daudzo pretošanās grupu izveidošanos.

Vētīšana jeb Kas ir kas

t.me/brivibasplatforma/756

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.