Vai «obligāta» vakcinēšana ir tas pats, kas «piespiedu» vakcinēšana?

Obligāta potēšana. Foto no: thelancet.com

Izlasīju latviski tulkotu ziņu, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECTT) 8. aprīlī esot spriedusi, sak, “obligāta vakcinēšanās var tikt uzskatīta par nepieciešamu demokrātiskās sabiedrībās”.  Izlasīju un nolēmu sameklēt oriģinālu. Taču – ak, neraža! ECTT mājas lapa izrādījās uzkārusies.

Dzintars Zaļūksnis   

Nolēmu upurēt operativitāti un pagaidīt pirmavotu, taču mājas lapa tā arī palika nepieejama. Nu, ko, tad darīsim vienkārši: pašlaik savāksim ticamas informācijas drumslas – ar domu, ka pēc tam, kad kļūs pieejama ECTT oficiālā informācija, uzrakstīsim vēl vienu nelielu materiālu.

Tātad. Tas, ka ECTT obligātu vakcinēšanos vispār varētu būt atzinusi par atbilstīgu cilvēktiesībām, tik tiešām ir ticami. Atcerēsimies, ka jau 1984. gadā lietā Acmanne un citi pret Beļģiju (spriedumu lietā Acmanne and others v. Belgium PDF formātā var ielādēt šeit) ECTT uzsvēra (251. un 255. lpp., bet īsāk lasiet, piemēram, šeit), ka “prasība ārstēties vai vakcinēties, nosakot par [atteikumu] attiecīgu sodu, var nozīmēt iejaukšanos tiesībās uz privātās dzīves ievērošanu”. Tiesa, šis formulējums nebija pietiekami precīzs, tomēr vēlāk ECTT to nostiprināja, spriežot, ka “piespiedu vakcinācija – kā piespiedu medicīniska ārstēšana – nozīmē iejaukšanos tiesībās uz privāto dzīvi, kas ietver personas fizisko un psiholoģisko integritāti” (lieta Solomakhin v. Ukraine, 33. punkts).

Mazliet vēlāk, lietā Maskavas Jehovas liecinieki pret Krieviju (Jehovah’s Witnesses of Moscow v. Russia) ECTT izdarīja soli atpakaļ, atrunājot, ka tiesības uz privāto dzīvi principā “var tikt ierobežotas, lai aizsargātu trešās personas”.

Taču ar piebildi, ka obligātā vakcinācija gan atbilst cilvēktiesībām, tomēr izņemot gadījumus, kad “nav izpildīta prasība veikt iepriekšēju vakcinācijas piemērotības novērtējumu konkrētajai personai”.

Ko tas nozīmē? Pavisam vienkāršu lietu: arī tad, ja valdība pasludinās, ka potēšanās pret “Covid-19” ir obligāta, jums neviens nevarēs piespiest vakcinēties, ja jums nebūs izsniegts konkrēta ārsta parakstīts apliecinājums, ka jums personīgi šī vakcīna ir piemērota. Vai jūs šādu apliecinājumu saņemsiet, ja ārsts, kas to parakstīs, apzināsies, ka uzņemas atbildību – līdz pat kriminālatbildībai – par visām ķezām, kas jums saistībā ar vakcīnu var rasties?

Turklāt arī lietā Maskavas Jehovas liecinieki pret Krieviju ECTT uzsvēra, ka “brīva izvēle un pašnoteikšanās ir dzīves pamatkomponenti, un bez norādes par nepieciešamību aizsargāt trešās personas valstij ir jāatturas no iejaukšanās individuālajā izvēles brīvībā veselības aprūpes jomā, jo šāda iejaukšanās var tikai mazināt nevis paaugstināt dzīves vērtību”.

Tāpēc neticiet tiem, kas pašlaik, kad nav pieejams ECTT sprieduma oriģināls, izdara tālejošus secinājumus. Kaut vai tāpēc, ka obligāta vakcinēšana juridiski nepavisam nav tas pats, kas piespiedu vakcinēšana.

Bet par to sīkāk parunāsim tad, kad beidzot būs pieejams konkrētais ECTT dokuments.

Tāpēc – noslēgums sekos.   

Vai «obligāta» vakcinēšana ir tas pats, kas «piespiedu» vakcinēšana?

t.me/brivibasplatforma/462

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.