Top 10 tiesvedības pret kriminālo Farmu

Droši vien esat dzirdējuši par tiesvedībām lielās Farmas sakarā, kur cipariem ir tik daudz nulles, ka no tām griežas galva. Tie ir simti miljoni un pat miljardi dolāru. Kāpēc tā notiek un par ko Farmas kompānijām regulāri tiek piespriesti šādi milzu sodi?

Šādas tiesvedības nav shēma, kā ātri kļūt bagātam. Katra no tām var ilgt gadiem, tas ir dārgs un laika ietilpīgs process. Bet tiem, kuru veselībai nodarīts kaitējums, bieži vien tas ir vienīgais veids, kā saņemt kaut kādu taisnību un kompensācijas – vai tas būtu negadījums darba vietā, kur darba devējs nav ievērojis drošības prasības, vai arī lietojot kādu no Farmas produktiem.

Recepšu medikamenti daudziem kļuvuši par ikdienas patēriņa preci, ar ko cilvēki cenšas slāpēt slimības un remdēt sāpes. Dažreiz ieguvumi no tā atsver riskus un palīdz izkļūt no kritiskas situācijas, bet šādu zāļu lietošanai vienmēr jābūt rūpīgi apdomātai.

Bet Farmas kompānijas bieži vien ir spiestas atsaukt kādu no saviem produktiem – tad, kad tās neinformē arī ārstus par to kaitīgajiem blakus efektiem, arī tie nevar zināt kopējo ainu un informēt pacientus par iespējamo situāciju nākotnē – nav iespējama risku analīze. Tieši tāpēc ļoti bieži veidojas situācijas, kad pacients domā, ka zāles palīdzēs, bet rezultātā viņš iedzīvojas vēl vairāk problēmās ar veselību. Tādos gadījumos arī notiek tiesvedību uzsākšana.

Tas, ko jāsaprot arī šī brīža vakcīnu sakarā, ir tas, ka to iemesls visbiežāk ir manipulācija ar datiem  – kompānijas neinformē par medikamentu iespējamām sekām vai arī reklamē tās kā derīgas tādām situācijām, kur tās patiesībā nepalīdz. Atbilde uz to, kāpēc tā notiek, ir ļoti vienkārša – liela nauda.

Ja kompānija paziņo, ka tās produkts var tikt izmantots vairāk nolūkiem, kā tas ir apstiprināts, tad to var notirgot vairāk. Dažreiz tas nenodara kaitējumu veselībai, bet dažreiz zāles vienkārši ir bīstamas.

Tas noved pie situācijām, kad dažus medikamentus izraksta lielākās dozās, kā drīkst, bet dažiem vēl nav pabeigti klīniskie pētījumi. Tādā veidā Farma visu laiku spēlē ruleti ar cilvēku veselību. Ja arī ārsts godprātīgi dara savu darbu un izraksta zāles saskaņā ar ražotāja norādīto informāciju, bieži izrādās, ka tā ir apzināti kļūdaina. Tad arī neatliek nekas cits, kā uzsākt tiesu darbus.

Pēdējās desmitgadēs tas ir bijis daudzkārt – aplūkosim Top 10 lielākos ciparus, par kādiem tikušas sodītas mums zināmās Farmas kompānijas.

GlaxoSmithKline – 3 miljardi.

Tā ir līdz šim lielākā summa, ko izmaksājusi kāda Farmas kompānija – sods bija par manipulācijām mārketinga sfērā un drošības datu slēpšanu tādiem medikamentiem kā Paxil, Advair, Lamictal, Zofran.

Pfizer – 2.3 miljardi

Kompānija reklamēja Bextra, Geodon, Zyvox, Lryica medikamentus – tās ir antibiotikas un psihiatrijā izmantojamās zāles neatbilstoši to paredzētai lietošanai, kā arī meloja valdības veselības programmām, lietojot tās par spīti tam, ka tās nebija medicīniski apstiprinātas. Bextra tika atsaukta 2005.gadā kā nedroša.

Johnson&Johnson – 2.2 miljardi.

2000 gadu sākumā tika apstiprināts Risperdal preparāts šizofrēnijas ārstēšanai. Bet kompānija reklamēja to arī kā derīgu agrās demences pacientiem depresijas un trauksmes ārstēšanai, bet Invega un Natrecor zāles kā derīgas neapstiprinātiem

Abott – 1.5 miljardi

Šī kompānija reklamēja Depakote preparātu kā agresijas mazinātāju vecākiem demences pacientiem, kā arī šizofrēnijas ārstēšanai, kaut gan FDA nebija apstiprinājis to nevienai no šīm slimībām. 8 gadus tas tika reklamēts aprūpes namos pat pēc tam, kad 1999 gadā tika pārtraukti klīniskie testi smago blakus efektu dēļ.

Eli Lilly – 1.42 miljardi.

Te tika reklamēta pret-psihozes terapija Zyprexa, kas nebija apstiprināta FDA. Ārsti šīs zāles izrakstīja visiem pacientiem pret depresiju, Alcheimera slimību un stresu, bet tās netika apstiprinātas šiem nolūkiem.

Merck – 950 miljoni.

Kompānija reklamēja Vioxx kā reimatiskā artrīta ārstēšanai paredzētu medikamentu, bet tas nebija apstiprināts tādiem nolūkiem.

Amgen – 762 miljoni.

Kompānija instruēja Aranesp lietošanu tādās dozās, kādas nebija apstiprinātas. Tās ir onkoloģijai paredzētas zāles, ko lieto anēmijas gadījumā, kas rodas no ķīmiskās terapijas.

AstraZeneca – 520 miljoni.

Šeit šmuce sanāca ar psihozes ārstēšanai domāto Seroquel. Tas tika apstiprināts 1997.gadā, bet 2000.gadā tā lietošana tika sašaurināta tikai īslaicīgai lietošanai šizofrēnijas gadījumos, bet 2004.gadā vēl vairāk – tikai īslaicīgai maniakālās šizofrēnijas izpausmju apspiešanai. Bet AstraZeneca turpināja to reklamēt kā derīgu daudz plašāku traucējumu ārstēšanai. Tika arī maksāts ārstiem, lai tie rakstītu ziņas par šīm zālēm, kā vajag kompānijai.

Actelion – 360 miljoni

Kompānijas medikamenti Tracleer, Ventavis, Veletri un Opsumit tiek izmantoti plaušu arteriālās hipertensijas ārstēšanai. Kaut arī tās atzītas par drošām, ražotājs tika iesūdzēts par viltus ziņu izplatīšanu un kukuļošanu, kā arī mākslīgu cenu paaugstināšanu.

Purdue Pharma – 270 miljoni.

Šī kompānija faktiski ņēma dalību ASV opioīdu epidēmijā. Tās pretsāpju medikaments OxyContin izraisa atkarību, bet par to netika informēti ne ārsti, ne sabiedrība. Līdz ar to nepieciešama papildus ārstēšana no atkarības.

Šis pēdējais piemērs parāda klasisku Farmas modeli, kā tas viss darbojas – atkarība no atkarības un nemitīga cilvēku zāļošana.

Protams, arī pārējie piemēri demonstrē to, kā šodien strādā attiecīgā industrija – tie ir nemitīgi centieni pārdot vairāk, viltojot datus, dodot kukuļus un realizējot citas negodīgas prakses. Tieši tāpēc visas šīs kompānijas, kas tagad ražo kovid vakcīnas, tik strikti uzstāda prasības noņemt no tām visu atbildību.

Vai šī summas, ko tās maksā diezgan regulāri, ir daudz vai maz? Ja paskatāmies kaut vienas kompānijas – Pfizer – šogad paredzēto peļņu no kovid vakcīnas vien, kas ir 15 miljardi dolāru, tad redzam, ka tas viņiem ir sīkums.

Tāpēc tās mierīgi var turpināt savu praksi spēlēties ar mūsu dzīvībām un pāris miljardi šur vai tur uz milzīgās peļņas fona, ko tās gūst no slimiem un atkarīgiem cilvēkiem, ir tikai kapeikas. Sarakstā ir gan Pfizer, gan AstraZeneca, gan Džonsons – tie ir nākamie ar savu vakcīnu. Bet Moderna te nav tikai tāpēc, ka viņi nekad nav radījuši farmaceitisku produktu – eksperimentālā vakcīna ir pirmais, ko šī kompānija izstrādājusi.

Bet mums veselība ir dārgākais, kas ir. Sargājiet sevi un domājiet.

A. Vasiļevskis

Top 10 tiesvedības pret kriminālo Farmu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.