Streiks Trieste ostā – sitiens tur, kur sāp

Iespējams, ka itāļi ir atraduši labas zāles pret fašistiem. Tur protestē ne tikai vienkāršie ļaudis uz ielām un sabiedriskā sektora darbinieki – protestē visi. Jo svītru kodu prasa visiem strādājošiem. Tai skaitā vitāli svarīgas nozares – ostu dokeri.

Tas, kas iztrūkst šeit pie mums ir kritiski svarīgās infrastruktūras darbinieku streiks un protests. Jā, dažādu dienestu darbiniekiem ir aizliegts streikot. Bet šī jau vairs nav ikdienas situācija un te nav runa par algas pielikumu vai tamlīdzīgi  – te ir atklāts karš pret cilvēkiem.

To saprot arī itāļi un tur protestēt sākuši arī dokeri trīs lielajās Itālijas ostās. Tur no vakardienas –  piektdienas arī ir prasība nākt ar svītru kodu, bet apmēram 6000 darbinieki sāka streikot Trieste ostā.

Protesti notiek arī Dženovas un Ankonas ostās. Bet Triestes osta ir ļoti nozīmīgs objekts – tas ir jūrniecības ceļš uz Vāciju, Austriju un visu Centrālo Eiropu. Bet tur švakcinēti ir tikai 40% no ostas darbiniekiem. Kopumā Itālijā nešpricēti ir veseli 3 miljoni darbinieku, bet lēmums piespiest špricēties pilnīgi visus strādājošos ir viens no drakoniskākiem visā pasaulē.

Ne jau velti tagadējais Itālijas premjers Mario Dragi pirms tam bija Eiropas Centrālās bankas prezidents – tieši banksteri ir tie, kas arī veic šo globālo apvērsumu cilvēces paverdzināšanā.

Tagad Itālijas strādnieks bez svītru koda var tikt atstādināts bez algas un viņam var piespriest sodu līdz 1500 eiro.

Banksteris Draghi attaisno šo teroru ar to, ka tādā veidā varēšot izvairīties no lokdauna – to pašu stāsta arī mūsu režīms. Tomēr Itālijā dzīvo brīvību mīloši ļaudis un tur notiek masu protesti – 9.oktobrā liels protests notika Romā, kur tika izdemolēta CGIL tirgotāju apvienības ēka un bija pamatīgas sadursmes ar policiju.

Ir laiks apturēt ekonomiku – tā kanālam Rai TV izteicās ostas strādnieku pretestības kustības runas vīrs Stefano Puzzers. Tas acīmredzot ir vienīgais veids, kā mēs varam parādīt šai valdībai, cik daudziem cilvēkiem tā like ciest. Mēs turpināsim, kamēr zaļā pase tiks aizvākta.

Ministri savukārt cenšas pazemināt haosa draudus, stāstot par lielu potes apveri. Taču šis streiks var ietekmēt arī citas sēras, kā transporta sektoru – tur arī liela daļa ir ārzemju šoferi, kas nav špricējušies, vai pat tādi, kuri saņēmuši poti citā valstī, bet to neatzīst Eiropā. Kā vērtē Umberto Ruggero, Itālijas loģistikas asociācijas vadītājs, tad darbā var neparādīties 30-40% autovadītāju. Un tā būs tāda pati ‘perfektā vētra’, kas jau notiek Anglijā, kur katastrofāli trūkst gan šoferu, gan citu darbinieku.

Trieste ostas darbinieki piedāvāja atsaukt savu streiku, ja valdība vismaz piekristu pārcelt zaļās pases ieviešanu līdz decembra beigām, bet tā atteicās.

Taču atgriežoties pie Triestes ostas stratēģiskās nozīmes – 75% no tās kravām ir naftas produkti. Tur ir savienojums ar Vācijas naftas vadiem. Ir arī dzelzceļa mezgls – šī ir ļoti nozīmīga vieta, kas apgādā ar vitāli nozīmīgu resursu pusi Eiropas un tieši tāpēc šāda kravas mezgla apturēšana var novest pie vēl lielākas krīzes, kā šobrīd var iedomāties. Tās nav kravas, kuras var vienkārši pārcelt uz švakcinētām ostām – nevar pārbūvēt naftas vadus un termināļus ne dienā, ne pat gadā.

Dokeri ļoti labi zina, ko nozīmē šī osta pašai Itālijai un visai Eiropai. Jā, viss šis var novest un visticamāk novedīs pie katastrofas daudzos līmeņos un resursu trūkuma, vēl augstākām cenām un tukšiem plauktiem ne tikai UK, bet visā Eiropā. Taču šobrīd cilvēkiem nav atstāta izvēle, ko iesākt – gribot negribot ekonomika tiek apstādināta. Tas var piespiest režīmu pārdomāt un atcelt murgainās idejas par šīm pasēm, jo brūkot infrastruktūrai un sākoties pilsoņu karam, neviens režīms vietā arī nepaliks.

A. Vasiļevskis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.