„Sarkanās Miglas” Rēgi -Vampīri

(Pātokrātu un Stupokrātu loma cilvēces degradācijā)

Mēs nedzīvojam Tautas valstī (Tautvaldības), kur valda patiesa pašvaldība, kurā mēs paši būtu saimnieki. Mēs dzīvojam tādā, kā Miglā, kura no ciešanām kļuvusi sarkana. Caur šo Miglu pa Eiropu un Pasauli atkal klīst Rēgs – Jaunais Komunisma Rēgs. Par to liecina politbrigāžu kongresi, vēlēšanas un Koalīcijas Padomes pieņemtie Likumi Latvijā un ANO rezolūcijas un Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tas nav parasts Rēgs, bet tāds, kurš iemiesojas cilvēkos un tie kļūst par rēgcilvēkiem. Tas ir varmācīgs, un kā parazīts iezīžas cilvēkos. Tas izmanto cilvēces nevienlīdzību un neviendabību, tas garīgi slimdina, un posta cilvēku likteņus. Tas ir kā sērga. Tas lietu dabisko kārtību – sagriež ar kājām gaisā, visu savanda, jo tas barojas no varmācības, konfliktiem un asinīm, kā jau vampīrs, jo tas ir Rēgs – Vampīrs.

Šim Rēgam–Vampīram pētnieki ir iedevuši vārdu – Pātokrātija (Pathocraty). Apskatīsim tuvāk, kas tad ir Pātokrātija un tās fenomens. Apskatīsim tuvāk katru no Pātokrātijas tipiem – sociopātus, psihopātus, narcistus, teatrālus, marginālus, deģenerātus, kleptokrātus, kā arī viņu kopīgās pazīmes. Apskatīsim Pātokrātijas  balstu – tās Gvardes kareivjus – stulbeņus – Stupokrātus un depresīvos jeb izmisušos. Meklēsim atbildi uz jautājumu – „Kāpēc notiek mērķtiecīga stulbeņu-stupokrātu virzīšana pārvaldniekos, komisāros, sekretāros un dažāda veida kontrolieros un inspektoros?”

Skatīsim tuvāk… 

Cilvēku dabiskais iedalījums

Cilvēkus klasificē un tipizē pēc daudzām un dažādām pazīmēm. Katrs cilvēks ir ūnikums, un cilvēki dabiski nepiedzimst vienlīdzīgi. Cilvēkiem ir dabiskās īpašības – iedzimtās un ģenētiskās, tās, ar kurām viņš piedzimst un piedzimst turklāt ar Dieva doto Darmu, un cilvēkam ir iegūtās īpašības, kuras iegūst izglītošanās procesā. Pie dabiskām īpašībām pieder Stulbums un Gudrība jeb dažkārt sakām – Sirdsgudrība. Īpaši sirdsgudros mēs saucam par Viedajiem cilvēkiem. Bet muļķis jeb nezinītis un viszinis jeb zinītis ir jau sociāla kategorija. Muļķību var izdarīt jebkurš gudrais vai viszinis, bet dumjību var izdarīt tikai stulbais. Neizglītots zemnieks var būt simtreiz gudrāks par izglītotu viszini profesoru. Gudrība un Stulbums ir dabas veltes un tur nekā nevar izdarīt. Bet, protams, stulbenis var beigt universitāti, var tikt ievēlēts par akadēmiķi masoniskajā  Zinātņu Akadēmijā, bet aizbraucot pie zemnieka ar savām pamācībām, tas šo akadēmiķi vienkārši „iebāzīs maisā”. Zināšanas dod sapratni un izpratni par lietām un parādībām gan stulbeņiem, gan gudrajiem iz dabas, tāpēc ir nepieciešams izglītoties visiem. Bet, ja zināšanas paplašina Apziņu gudrajiem, tad mēs nonākam pie Prāta cilvēkiem, kuri ir mazāk nekā 1% no visas cilvēces. Prāta cilvēki parasti viens otru atpazīst no pirmajiem izteiktajiem teikumiem, tāpat kā masoni ar rokas spiedienu. Stulbeņus tautā sauc arī par „šarikoviem” (pēc Bulgakova), kaut gan, zinātniski skatot, „šarikovi” var rasties tikai no deģenerātiem. Stulbeņu varu esmu nosaucis par Stupokrātiju (stupid+cratos) un viņus pašus par stupokrātiem. Var jau viņus arī saukt par Tupokrātiem (no russkiju val. – tupoi).

NB! Lūdzam tikai nejaukt pātokrātiju ar partokrātiju, kas ir vienkārši apziņas sašaurināšanās par labu kādai ideoloģijai, reliģijai vai politekonomiskam kleptokrātu grupējumam. Svešvārds „stupokrāts” varbūt neatbilst terminu darināšanas noteikumiem, jo ietver sevī divu dažādu valodu vārdus, bet pagaidām piedāvāju to lietošanai. 

Otra tāda dabiskā dihotomija, līdzās iedzimtajam Stulbumam un iedzimtai Sirdsgudrībai (Gudrībai), ir Aktīvisti/Uzņēmīgie/Rosīgie un Indiferentie/Inertie jeb Vadāmie/Vienaldzīgie/Kūtrie. Vienā galā aktivitāte-rosība-rosmība un pretējā – maz aktivitātes (tikai lūdzam nejaukt ar slinkumu) jeb dabiskais kūtrums. Rosība, kūtrība – tās arī ir dabas veltes un no tām nevar aizbēgt.  Dažs piedzimst aktīvs, rosīgs, rosmīgs, enerģētisks, bet cits piedzimst – indeferents jeb latviski – stumjams, vienaldzīgs, kūtrs,  kuru nepieciešams iekustināt. Vienā galā Rosi, otrā – Kūtri. Rosi – Ro [uo] si –dsk., Ro[uo]ss vnsk. ir sens latviešu vārds, kurā jālieto divskanis – „o” kā „uo”, nevis svešais patskanis „o”. Rosi un Kūtri ir sabiedrības lielākā daļa.

Piektā grupa – tie ir ārpus dabiskās sistēmas esošie, bet dabiski radījumi – tie ir deģenerāti, vājprātīgie un plānprātīgie. Jāsaka gan, ka deģenerāti – tā ir antropoloģiski-ģenētiski iedzimta lieta. Deģenerātiem ir atbilstoša destruktīvā uzvedība, lai gan viņi var būt jebkurā iepriekš minētā grupā (Rosi, Kūtri, Stulbeņi, Sirdsgudrie). Daudzi sadisti ir bijuši tieši deģenerāti (Ul-jans, Džugašvilli, Pols Pots un c.).

Stupokrātija

Pārskatu sāksim ar Pātokrātijas Gvardes kareivjiem – stupokrātiem. Itāļu ekonomists un ekonomikas vēstures pētnieks Karlo Čipolla (Prof.Carlo Cipolla, 1922 – 2000) 1976.gadā publicēja savus slavenos „Cilvēces Stulbuma likumus” (Laws of Human Stupidity). Karlo Čipolla pie šiem likumiem nonāca, pētot Itālijas un citu valstu ekonomiku un mafijas struktūru, valsts un mafijas saimniecisko darbošanos un sadarbošanos, kā arī ļoti rūpīgi pētot valdības un mafijas vadības struktūru, to vadības (menedžmenta) psiholoģiskos tipus. Viņš pētīja viņu darbību procesā un ilgstošā laika posmā. Pētījumu rezultātā visu cilvēci viņš iedalīja četrās daļās –  stulbeņi, bandīti, inteliģenti un naivi bezpalīdzīgie, starp kurām ir daudzas savstarpējas pārejas formas. Bandīti mūsu gadījumā – tie būtu lumpen-oligarhi. Tikai jāņem vērā, ka Latvijā nav īsto oligarhu – lielo banksteru, magnātu, industriālistu, lielo korpokrātu, bet tikai tādi sīki kleptokrāti, kuri prihvatizējuši kādu Tautai piederošu uzņēmumu vai saimniecisku nozari, vai koruptīvi (kā kompradori)  notirgojuši kādus Tautai piederošus objektus (piemēram, ostvietas, tankerus, jūras tirdzniecības un zvejniecības floti, aviokuģus, kravas dzelzceļa ešelonus un tml.). Lumpen-oligarhi nevar līdzi lidināt, jeb kā Tautā saka – „ īsi spārni, gara aste, nevar līdzi lidināt”, lielajiem oligarhiem, kuri piezīdušies pie kādiem Pasaules vai Reģionāla mēroga resursiem.   

Karlo Čipolla pieci Stulbuma pamatlikumi (publicēti 1976. gadā, mans tulkojums pēc būtības):

  • Always and inevitably everyone underestimates the number of stupid individuals in circulation.

Mēs vienmēr par zemu novērtējam stulbeņu patieso daudzumu sabiedrībā. Ideja tāda, ka viņu patiesībā ir daudz vairāk kā mēs varam iedomāties. Mēs runājam par dabiskiem-dzimušiem stulbeņiem.

  • The probability that a certain person (will) be stupid is independent of any other characteristic of that person.

Iespējamība, ka dotais cilvēks ir stulbenis, nav atkarīga no cilvēka raksturojuma. Domāta sieviete vai vīrietis, neatkarīgi no rases, tautas, neatkarīgi no profesijas, var būt stulbs. Tas var būt profesors, tas var būt deputāts, tas var būt imperators, karalis, vēlēts karalis-prezidents, partijas ģenerālsekretārs. Tas var būt vecs vai jauns utt. –  tas ir tāpēc, ka tas nāk no dabas, bet skolu vai augstskolu var beigt jebkurš stulbenis, jo viņam var būt daudz zināšanu, bet maz saprašanas. Starp citu, mūsdienu zināšanu pārbaude ar testiem ir domāta tieši stulbeņiem.

  • A stupid person is a person who causes losses to another person or to a group of persons while himself deriving no gain and even possibly incurring losses.

Stulbenis savas darbošanās rezultātā radīs zaudējumus citiem cilvēkiem vai cilvēku grupām (t.sk. valstij), turklāt pats sev no tā negūdams nekādu labumu, pat radīdams zaudējumus. Tas nozīmē, ka viņš „salaidīs dēlī” jebkuru lietu, un vēl pats paliks bez krekla. 

  • Non-stupid people always underestimate the damaging power of stupid individuals. In particular non-stupid people constantly forget that at all times and places and under any circumstances to deal and/or associate with stupid people always turns out to be a costly mistake.

Nestulbi cilvēki nekad līdz galam nenovērtē stulbeņu radītos zaudējumus. Nestulbi cilvēki mūžīgi aizmirst, ka visos laikos un vietās, un jebkuros apstākļos, sadarbošanās ar stulbeņiem vienmēr apgriezīsies pret pašiem un izmaksās ļoti dārgi. Tautā saka  – „maksāsi divreiz”.  

  • A stupid person is the most dangerous type of person.

Stulbeņi ir visbriesmīgākie-visbīstamākie cilvēki no visiem cilvēkiem.

Tādi, lūk, ir Čipolla likumi, pie kuriem nav ko pielikt vai atņemt. Atbilde uz sākotnējo jautājumu „Kāpēc notiek mērķtiecīga stulbeņu virzīšana pārvaldniekos, komisāros, sekretāros un dažāda veida kontrolieros-inspektoros?” ir sekojoša – Stulbeņi ir paklausīgi instrukciju, noteikumu un likumu pildītāji, neskatoties uz to, cik nepareizs, neatbilstošs un aplams tas būtu (lūdzam, tikai nejaukt ar tikumisko kārtīgumu, pat ar tā pārspīlēto formu – pedantismu!). Stulbenis noskaitīs, kā reizrēķinu, likuma pantu, paragrāfu un sadaļu Prima, vai Secunda, vai  Tertia . Viņi pat ar pirkstu vilks līdzi instrukcijai un, pievelkot ķeksīšus, skatīsies vai viss atbilst tajā rakstītajam, pat ja tā instrukcija ir novecojusi par kādu gadsimtu, vai tā ir par pavisam citu lietu. Viņi kļūst bezpalīdzīgi, ja nav instrukcijas – apjūk, zaudē orientāciju, mētājas pa telpu, grābstās ar rokām pa gaisu, un nezina, ko iesākt pat ar visvienkāršākajam lietām. Tieši par dažāda tipa juristiem, it sevišķi patvaldībās, dažādu rangu sekretāriem, kuriem ir viss jāuzmana un jāieprotokolē, dažāda ranga kontrolieriem – sākot no biļešu un beidzot ar valsts mēroga komisāriem. Veco laiku komisāri nedrīkstēja domāt, bet bija – jāekspropriē, jāatšauj, jānodedzina, jānoslīcina pretī runājošie, šodienas komisāri tajā vietā izraksta soda kvītis un izmet no mājas. Visi šie cilvēki jūtas kā zivs ūdenī valsts regulētās sabiedriskās iekārtās, kā neo-sociālistiskās, neo-nacionālsociālistiskās, neo-nacistiskās, reform-cionistiskās, neo-fašistiskās, neo-liberālās, neo-progresīvās un neo-taisnīgās jeb neo-sociāli taisnīgās. Kripto-komunisti (slēptie komunisti) radīja arī vides – zaļo – kustību (Environmentalism), kurai ir tāls sakars ar patiesu dabas saudzēšanu. Šodienas, pie varas Latvijā esošos neo-komunistus, esmu nosaucis par – komunikatoriem. Viņi taču neteiks –apmaut Tautu, viņi saka – komunicēt ar Tautu. Kā jūs izdzirdiet vārdu  -komunicēt, tā droši variet izslēgt TV vai radio, vai pārslēgt citu kanālu vai raidstaciju,  jo tas nozīmē, ka kāds neo-komunists atkal komunicē – cenšas iestāstīt, ka zirgāboli ir visgaršīgākie āboli.  Visas minētās iekārtas ir vienas un tās pašas vardarbīgo kolektīvistu cilmes, tikai ar dažādiem nosaukumiem. Visas tās ir valstisma sabiedriskās iekārtas paveidi – variācijas. Valstisms ir kā dārzā humuss augsnē – substrāts pātokrātijas un stupokrātijas izaugsmei, attīstībai un ilgtspējai. Stupokrātu mīļvārdiņi ir „optimizēt”, tas  nozīmē iznīcināt un samazināt, „konsolidēt” – tas nozīmē paņemt sev to, kas pieder citiem, un „centralizēt” – tas nozīmē pārvietot uz citām valstīm.

Šajos likumos K. Čipolla cilvēces lielāko daļu nosauca par „neauglīgiem-neefektīviem” cilvēkiem (ineffectual people). No tās viņš izdala pozitīvi un negatīvi darbojošos cilvēkus, kurus iedala četrās grupās: 1.Inteliģentie (Intelligent people);  2. Bezpalīdzīgie (Helpless people ); 3. Stulbeņi (Stupid people ); 4. Bandīti (Bandits). Viņš tos attēloja grafikā, kura centrā ir NEEFEKTĪVIE CILVĒKI, no kuriem uz visām četrām pusēm izriet četri stari, kuri plakni sadala četros kvadrantos.

Vertikāli uz augšu pieaug sabiedrības koplabums, vertikāli uz leju – samazinās. Pa kreisi (pa horizontāli) no viņiem samazinās katra sabiedrības locekļa pašlabums, bet pa labi – katra pašlabums pieaug. Rezultātā mūsu priekšā ir krusts, kura centrā ir šie „neauglīgie”/neefektīvie. Krusts vaido četrus kvadrantus, kuros pulksteņrādītāja virzienā ierakstām: 1. – Inteliģentie, 2. – Bandīti (es viņus sauktu – oligarhi, jo savā dziļākā būtībā tas ir viens un tas pats), 3. –  Stulbeņi,  4. – Bezpalīdzīgie. Paanalizēsim nedaudz šo zīmējumu. Horizontālā līnija ir robežlīnija, vertikālā līnija virs tās nozīmē kopīgās labklājības līmeņa pieaugumu. Virs šīs horizontālās līnijas atrodas Bezpalīdzīgie un Inteliģentie, kuri šā vai tā, bet kopīgi vairo kopīgo labklājību. Uz leju no horizontālās līnijas samazinās kopīgā labklājība, jo uz leju no tās atrodas bandīti/oligarhi un stulbeņi,  no kuriem vieni neko nedarīs, jo ir par daudz alkatīgi – kāmja tipa cilvēki, bet otri nespēj celt kopīgo labklājību, jo ir par stulbu. Tagad paskatīsim visus četrus kvadrantus-grupas attiecībā pret vertikālo līniju. Kreisā pusē mums ir divas grupas – augšā Bezpalīdzīgie un apakšā zem horizontālās līnijas ir Stulbeņi, otrā – labā pusē vertikālajai līnijai augšējā kvadrantā virs horizontālās līnijas atrodas Inteliģentie, bet zem tās – Bandīti/oligarhi. Horizontālā līnija tātad simbolizē personīgo labumu – pa labi no centra tas pieaug, bet pa kreisi – samazinās.

Horizontālā līnija parāda arī to, ka sabiedrības koplabums ne pieaug, ne samazinās. Ja bandīti/oligarhi ir pie varas, tad viņi esošo koplabumu savelk uz savu muižu, ja pie varas stulbeņi – tad esošo koplabumu iznīcina, sarausta gabalos, visi paliek pliki un nabagi (pat oligarhi). 

Katras valsts attīstības līmeni nosaka Tautas labklājības līmenis. Latvija labklājības ziņā atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropā. Rodas jautājums – Kāpēc? Domāju, ka atbildi mēs redzam šajā zīmējumā – daļu koplabuma ir savilkuši/savākuši bandīti-oligarhi, daļu – vienkārši iznīcinājuši un notrallinājuši stulbeņi. Ņemot vērā, ka 2009.gadā notika ceturtais apvērsums pēdējos 25 gados un daļa no lumpen-oligarhiem tika atstumta no „siles” (it kā), tad pie varas nāca valstskorporācijas ierēdņi-birokrāti jeb nomenklatūristi. Neviens nezina un nevar atrast – kurš nozaga Latvijas valsti?  Bet to nozaga lumpen-oligarhi un izveidoja „Stacionārā bandīta” valsti, bet Nomenklatūristi to viņiem atņēma un izveidoja KorporācijValsti (termins, kurš jāraksta vienā vārdā). Tā teikt –nomainīja „kažoku”. Nomenklatūristi un visa  Latvijas valstskorporācija ir padota lielajai Briseles lielkorporācijai un, lai tās paklausīgi un bez ierunām funkcionētu uz vietas, starp administratoriem ir jābūt maksimāli daudz Stulbeņiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tad varēs viegli regulēt un kontrolēt, atliek tikai izlaist kādu regulu, Pasaules banksteru „ieteikumu” vai OECD rekomendāciju, un stulbeņi, tā vietā, lai to iemestu miskastē, līdīs uz vēdera, lai to izpildītu. Bet ne jau tikai Stulbeņi ir pie varas, skatīsim tālāk, kas tad vēl mūs pārvalda.

Pātokrāti Psihopāti, Sociopāti, Narcisti, Teatrāļi, Margināļi mūsu sabiedrībā

Ja pār sabiedrību valda sirdsgudrie un prātīgie cilvēki, tad tādu pārvaldes formu sauc par Nookrātiju, ja valda Rosīgie cilvēki – to sauc par Meritokrātiju, ja valda Stulbeņi – par Stupokrātiju, ja oligarhi – tad Kleptokrātiju. Neaktīvie, indiferentie vispār nevar pār sevi valdīt. Jebkura varianta pamatā ir dabiskais cilvēku iedalījums.

Bet pavisam cits cilvēku iedalījums ir garīgi jeb psihiski normālos, garīgi nenormālos jeb vājprātīgos, plānprātīgos (ar iedzimto oligofrēniju un dzīves laikā iegūto demenci, un vecuma jeb senilo demenci), un cilvēkos ar garīgiem jeb mentāliem traucējumiem. Ja pie varas nonāk pēdējie, un vēl pa kādam plānprātīgajam, tad to jau sauc par Pātokrātiju.

Pātokrātijas struktūra  

Pātokrātijas sastāvā ir psihopāti, kurus jūs diezgan labi varat atšķirt, bet grūtāk ir ar sociopātiem, narcistiem, kleptokrātiem un citiem. Uzreiz jāsaka, ka visi sociopāti ir narcisti, bet ne visi narcisti ir sociopāti, tātad narcisti ir plašāks jēdziens. Dažās mentālo traucējumu klasifikācijās neparādās sociopāti, bet gan Antisociālie cilvēki (Antisocial Personality disorder -ASPD), kuri būtu jāuzskata par tuvu, gandrīz ekvivalentu apzīmējumu tiem pašiem sociopātiem. Pēdējie kopā ar narcistiem, Histrioniķiem (Histrionic) un Margināļiem (Borderline) veido vienu grupu (klasteru). Kopumā visi viņi ir impulsīvi, dramatiski, ļoti emocionāli, eratiski jeb ekscentriski, un, protams, neparasti, kāpēc daudzi uz tādiem uzķeras un pēc tam rūgti nožēlo, jo sadzīvot un sastrādāties ar viņiem ir tikpat kā neiespējami. Ja tādi cilvēki nonāk valsts vai uzņēmumu vadībā, vai Globālā Elitē, tad tā ir Pasaules mēroga Nelaime.

Sāksim ar mazāk pazīstamiem, bet spilgtiem tēliem, kā Histrioniķi jeb Teatrāļi. Tie ir cilvēki ar melodramatisku uzvedību, gaida sev pievērstu uzmanību it kā būtu aktieri, samāksloti un nedabiski, visas uzstāšanās vienmēr teatralizētas, izrāda mākslīgas dusmas, bet gadās arī, ka parauj dabīgas dusmu lēkmes, izlikšanās, samākslotības un tēlošanas meistari, labi notikumu inscenētāji, vēsturē ir bijuši gadījumi, ka viņi inscinē pat pašnāvību, ja sabiedrības skats no viņiem novērsies.

Otra tāda mazāk pazīstama grupa ir Margināļi, angliski sauc Borderline – burtiski –cilvēki pie robežas jeb perifērijā esoši. Daļa psihologu man varbūt iebildīs, ka es šos „pierobežniekus” nosaucu par margināļiem, bet man liekas, ka tas būtu vistuvākais viņu apzīmējums (ģeogrāfijā marginālie veidojumi nozīmē  – malas veidojumi).  Tie ir cilvēki ar sekojošiem mentāliem traucējumiem, ar neatbilstošu vai ekstremāli emocionālu reakciju, kā sakām – „pie uzsprāgšanas robežas”, ar ļoti impulsīvu uzvedību, nestabilu t.s. „vēsturisko uzvedību” – lēkā no politbrigādes uz politbrigādi, kā agresīvie autobraucēji joslas maina uz lielceļa, lēkā no temata uz tematu, nekur tā īsti neiedziļinās, bīstami kā vadītāji jebkurā dzīves sfērā. Viņi nespēj pabeigt skolu, stabili strādāt kādā vietā, viņi ir nenoturīgi. Valdībā viņi būtu katastrofa.

Psihopāti – tie visiem ir labāk zināmi tipi ar mentāliem traucējumiem, tāpēc tikai dažas pazīmes. Tie ir intelektuāli un emocionāli nelīdzsvaroti cilvēki. Viņiem raksturīga personības disharmonija. Viņi ir agresīvi, vardarbīgi, empātiski, manipulatīvi, maldinoši, melīgi, nodevīgi, viegli ieslīgst megalomānijā (līdzīgi narcistiem), mēdz būt maniakāli (bet ne maniaki), bieži maina darbu, vai partijas, vai dzīvesbiedru, visu pārspīlē. Psihopāti jūtas tā, it kā mēs visi būtu viņiem parādā, viņi nekad aiz sevis neko nesakopj, neuzlasa, ko paši izmētājuši, vēl paspers ar kāju izkritušo dārzeni no kāda somas, viņi arī sunim spers ar kāju, viņi vēl paņirgāsies par tiem, kuri atstāj rūpīgi sakoptu atpūtas vietu parkā vai upes krastā. Psihopātiem līdzjūtība un žēlsirdība ir sveša un neizprotama tikumība. Psihopāti uzskata, ka viņi nekad nekļūdās, uz viņiem tikumības kodekss neattiecas.

Demagogi

Demagogi nav pieskaitāmi pie Pātokrātiem, jo tie ir garīgi normāli cilvēki, tikai ar sašaurinātu Apziņu. Viņi paši bieži vien tic Demokrātijai, Progresam un Revolūcijai, kā jebkurai reliģiskai ticībai un doktrīnai, bet gadās arī, ka tikai liekuļo, jo daudziem no viņiem ir izteikta hiokrāsija (liekulība) un dubultmorāle. Viņi ieskaitāmi Pātokrātijas Palīgdienestā, kā propagandistu, preses sekretāru un „sabiedrisko attiecību speciālistu” armija. Neaizmirsīsim, ka visi dienestnieki dien kādā armijā, tā var būt vairāk vai mazāk militarizēta, bet katra armija raksturojas ar savu bezierunu varas vertikāli. Katrai armijai ir savi ieroči. Demagogu politiskās cīņas ieroči, kāda Kunga labad, ir pielīšana gan priekšniecībai, gan sabiedrībai – visdažādākajās preses konferencēs, uzstāšanās reizēs – klausītājiem un skatītājiem, tie ir smalki melīgi, viņu manipulācija ar faktiem ir kā burvju mākslinieku izrāde. Viņi darīs visu, lai iegūtu popularitāti. Demagogi ir meistari „dzīt” cauri sava Kunga projektu un klausītājiem „piebāzīs pilnas ausis” ar sagrozītiem faktiem un skaitļiem, pseido-aptauju rezultātiem. Krāpšanās viņiem ir kā „pīlei ūdens”. Lai pieminam arī viņu svinīgos melīgos solījumus.

Vergi amatos

Latvijā un citās sociālistiskās nometnēs otrs palīgdienests Pātokrātiem bija bijušie komunistiskie inteliģentie un neintelektuālie kalpi, sulaiņi un vergi. Daudzi „šarikovi” uzpeldēja kā putas virspusē. Viņu ievirzīšana jaunajos amatos bija ļauni ģeniāla ideja. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi slimo ar Resentimentu un Sociālo garīgo nekrofīliju. Dotajā rakstā ietvēru tikai nelielu ieskatu šo cilvēku aprakstā, vairāk skatīt rakstu „Iznīcības plīvurs pār Latviju”. 

„Es meklēju cēloņus un iemeslus valsts centrālā aparāta un lumpen-birokrātijas tīkla ciniskajai uzvedībai. Grūti ir noteikt diagnozi mūsu slimajai sabiedrībai, bet kā vienu no fenomeniem šajā rakstā gribētu apskatīt Sociālo garīgo nekrofiliju, kura noved pie  pašiznīcināšanās. Tā ir tāda kā masveida sociālā pašnāvība jeb, varam teikt – novešana līdz sociālai pašnāvībai.”

„Resentiments jeb Resesiments burtiski tulkojot nozīmē – izjust atkal (lat. re – atpakaļ, atkal, sentir – sajust). Tā ir ārkārtīgi sarežģīta psiholoģiska parādība, kuru centušies apjēgt un izskaidrot tādi Pasaules dižgari kā S.Kjērkegors (tas ir viņa termins), lielie domātāji Fr. Nīče, J.P. Sartrs, M.Vēbers un citi. Katrs no viņiem ir ielicis savu saturu, bet jēdziena kopīgā ideja centrējas ap verga morāli, kurš ieguvis varu pār citiem. Nīče cilvēku tikumību iedalīja Brīvo (Master) cilvēku un Vergu tikumībā. Senlatviešiem (tāpat kā ellēņu/grieķu un romiešu patriciešiem) bija Brīvā cilvēka tikumība jeb morāle, bet modernajam latvietim pēc tik daudziem jūdeo-hristiešu, komunistu, nacistu okupācijas gadiem ir iegājusi gēnos, pašam to neapzinoties, verga-sulaiņa morāle. Rezultātā, neskatoties kādā amatā viņš būtu – vai deputāts, vai vergvagars, vai policists, vietvaldības ierēdnis – jebkurā lumpen-birokrāta vietā, kur viņam ir kāda nebūt vara pār citiem, viņš, būdams „ķeizars”, uzvedas kā bijušais vergs.”

Kas kopīgs un atšķirīgs Sociopātiem, Narcistiem, Psihopātiem

Sociopātiem, narcistiem un psihopātiem ir vairākas kopīgas iezīmes:

  • Visiem trijiem piemīt šarms, bet narcisti mēdz būt harizmātiski;
  • Visiem trijiem nav atbildības sajūtas un viņiem „kā pīlei ūdens”, ja viņus vaino par kādu nedarbu, viņi par to aizrādījumu neliekas ne zinis, it kā tā nebūtu, bet kāri uzķer jebkuru sīkāko pozitīvo vērtējumu un to uzpūtīs līdz cepelīna izmēriem;
  • Visiem ir pompozs, uzpūsts pašnovērtējums, pašizceltā nozīmība, kura pilnīgi neatbilst realitātei, viņi izceļ savu nozīmību kādos vēsturiskos notikumos, visi bijuši „baļķa nesēji” Kremļa pagalmā, visi dibinājuši Tautas fronti vai stāvējuši uz barikādēm; 

Sociopātiem un narcistiem  ir vairākas kopīgas iezīmes, kuras tik lielā mērā, vai vispār nepiemīt psihopātiem:

  • Viņi abi sagādā zaudējumus katrai lietai un cilvēkiem, dara ļaunu un rada kaitējumu, vienalga kam – ģimenei, darba biedriem, partijas biedriem, valstij un tautai;
  • Visa viņu darbība, ja viņi ir tikuši pie teikšanas, beigu beigās manifestējas-rezultējas kriminālā uzvedībā un rezultātos;
  • Viņiem ir laba intuīcija un cilvēku novērošanas spējas, kā mēdz teikt – spēj iepriekš domas nolasīt;
  • Abi ir egocentriski, visur skan – Es, Man, Mans!
  • Viņiem vienmēr ir taisnība, viņi nekad nekļūdās;
  • Viņiem ir izteikta ārējā empātija-iejušanās, šķietamā nožēla, kas tiek piesaukta it kā sirdsapziņas pārmetumi;
  • Viņi prot teatrāli tēlot iekšējās emocijas un pārdzīvojumus, atdarināt citus, protams, ne tik labi kā teatrāļi jeb teatrālisti, bet ļoti ticami un pārliecinoši;
  • Abiem izteikta tieksme uz varu, citu kontroli un regulēšanu;
  • Viņi ļaunprātīgi mēdijos izmantos savus šķirtos vīrus, sievas, bijušās savas ģimenes likstas, bez žēlastības visu „netīro veļu” centīsies sev par labu izmantot, dažkārt pat bez vajadzības, vienkārši tas rada izpriecu;
  • Viņiem ir daudz savu iekšējo emociju, kuras viņi nespēj paši ne apjēgt, ne izpaust, nespēj paši  būt tādi, kādi ir būtībā, to traucē šie mentālie traucējumi. 

Pats svarīgākais – sociopāti un narcisti mēģinās jūs izmantot, kontrolēt un regulēt bez jelkādiem sirdsapziņas pārmetumiem un jebkādas vainas vai atbildības sajūtas. Jums nekad nebūs ar viņiem nekādas savstarpējas simpātijas un draudzīgi tuvas attiecības, nekad nekas jūs nevienos tā pa īstam un līdz saknēm, nekad nav iespējama savstarpēja uzticēšanās  ne darbā, ne politikā, ne draudzībā. Jo jūs ilgāk būsiet kopā ar viņiem, jo sliktāk tas var jūs ietekmēt, un paši variet kļūt par mentālo traucējumu upuriem – variet tikt mentāli traumēti.

Lai arī tās ir kopīgās pazīmes, tomēr katrai kategorijai tās ir izteiktas savādāk un specifiskāk.

Sociopātu un psihopātu kopīgās iezīmes:

  • „Ticamais noliegums”, ka viņš jau to nav darījis – paši vainīgi, vai „kaimiņjanka” vainīgs, ļoti ticamais, teiksim, krīzes noliegums, vai cenu paaugstināšanās. Tie nav vienkārši meli – tas ir faktu un parādību Noliegums;
  •  Parasti demonstrē raitu, veiklu, ticamu, pieklājīgu runāšanu;
  • Bieži atkārto pārliecinošas pseido-patriotiskas runas;
  • Abiem piemīt grandiozs pašnovērtējums;
  • Viņi ir patoloģiski meļi, melo, kā tautā saka – „kur vajag un nevajag”, tas nav apturami un nav izārstējams;
  • Viņi ir melīgi-nodevīgi, maldinoši un viltīgi, pat pievilcīgi viltīgi manipulatori;
  • Viņi demonstrē ekstrēmistisku narcismu, vienmēr atcerēsimies, ka visi sociopāti ir narcisti, bet ne visi narcisti ir sociopāti;
  • Abi izsaka nožēlu, it kā viņiem par ir sirdsapziņas pārmetumi par notikušo, izrāda pat vainas apziņu, bet tam notikušajam esot bijuši nenovēršami cēloņi, viņš bija spiests tā rīkoties. Viņi ir augstākās manipulācijas piloti. Viņi, protams, izrāda sabiedrisku līdzjūtību un saka, ka taču izprot viņu stāvokli, bet saprotiet – budžetā nav naudas;
  • Cilvēks, kurš ir kļuvis sociopāts un psihopāts, automātiski zaudē sirdsapziņu, tikumība un pat tiklība viņiem ir tukša skaņa.

Sociopātu un Narcistu atšķirīgās pazīmes:

  • Narcistiem nepieciešams regulārs apstiprinājums darbībai, tādejādi viņi ir it kā vairāk ietekmējami, kad turpretim sociopāti ir pilnīgi nekontrolējami un nepieļaus savu kontroli no sabiedrības puses, jo sabiedrība īstenībā viņiem ir tukša vieta – tas ir viņu manipulācijas ierocis un mērķis vienlaicīgi;   
  • Sociopāti vienmēr liekuļos, neīsti atvainosies un pārliecinās, cik faktiski spiesti bija tā darīt vai izdarīties, centīsies attaisnoties, bet narcisti to nedara – viņi „iet uz priekšu”, nepazemojas ar atvainošanos, iet – kaut pāri līķiem;
  • Sociopāti būs salīdzinoši pazemīgāki, necilāki, neizlēks jeb nelēksies, kā to darīs narcisti;
  • Sociopāti salīdzinoši nav tik lieli lielībnieki kā narcisti – tā ir viena no narcistu galvenajām pazīmēm. Narcisti līdz pretīgumam lielīsies par saviem sasniegumiem, turpretim sociopāti uz to neliks uzsvaru;
  • Sociopāts, tiekoties ar jums, centīsies izzināt jūsu domas, uzdos jums daudz jautājumu, bet narcists visu sarunu koncentrēs uz sevi pašu un savām interesēm;
  • Sociopāti manipulē un izrēķina – kalkulē kā kalkulators, un izmantos citus, lai turpinātu savu nodomāto lietu – īsti manipulatori un ekspluatatori, bet narcisti izmantos tos, kuri, pēc viņu domām, slēpj vai vienkārši neizpauž savus nodomus, cenšoties atšifrēt viņu idejas, kuras izmantos vai publicēs kā savējās, kā savas domas. Viņi ir slepenie domu zagļi. Lielākā daļa zinātnieku ir tieši tādi – atšķirībā no pētniekiem, kuri tikai „rok un rok”;
  • Sociopāti un narcisti abi ignorē sociālās normas un sociālās robežas, tikai narcisti to darīs uzsverot paš-nozīmīgumu un svarīgumu;
  • Sociopāti vienmēr grib būt uzvarētāji, un viņu pusē būs it kā taisnība par katru cenu, bet narcisti iziet no savas unikalitātes un grib būt apbrīnoti un sumināti;
  • Sociopāti ir vairāk adrenalīna narkomāni kā narcisti, kuri var to izmantot, bet var arī neizmantot, jo var nobīties, ka „var nokrist no sava unikālā zirga”;
  • Sociopāti kā fabiān-sociālisti var izlikt jums slazdu, kurā jūs varbūt iekritīsiet pēc mēneša, vai gada, viņi pacietīgi gaidīs, kamēr jūs iznīcinās, bet narcisti negaidīs – ja viņi sajutīs, ka esat drauds viņiem, viņi kā boļševiki centīsies jūs iznīcināt ātri un bez ierunām;
  • Sociopāti centīsies no jums izvilkt naudu cik vien iespējams, bet savu ielikt cik maz vien iespējams, turpretim narcisti grūdīs iekšā savu naudu, lai tikai sasniegtu mērķus un pašapmierinātos;
  • Sociopāti ir ļoti atriebīgi un, ja viņu plāni nojuks, tad viņi arī jūs iznīcinās, jo viņi uzskata, ka visiem kopā jāiet bojā, turpretim narcisti  centīsies dubultot jūsu ciešanas;
  • Narcistiem raksturīga empātija un „grandiozitāte”, un līdz ar to uzmanības pievērsšana šai  viņu unikalitātei;
  • Narcisti bieži sastopami Facebook, kur viņi katru dienu ievieto selfiju – paskaties, cik skaists esmu, mani bērni ir labākie pasaulē, mācās vislabāk pasaulē, utt. tāda pašreklāma. Narcisti vienmēr uzsver, ka viņu dzīve, protams, ir labāka par jūsējo, viņu zobārsts ir labākais  un viņu auto ir skaistākais pasaulē, viņiem patīk sevi izrādīt realitātes šovos, un pats trakākais – viņi tic, ka ir vislabākie Pasaulē. 

Kleptokrāti

Ja par deģenerātiem es minēju jau iepriekš tekstā, tad par kleptokrātiem ir nepieciešams sniegt nedaudz vairāk informācijas. Grieķiski kleptos nozīmē – zagt. Kleptokrātija – zagļu vara. Kleptomānija ir nepārvarama garīga tieksme piesavināties svešu mantu. Par kleptokrātiem sauc visus Pasaules banksterus, augļotājus,), lombardistus, industriālistus, oligopolistus un monopolistus, peļņas biznesmeņus, lobistus, apdrošinātājus un nodokļu ievācējus (publicus),  pensionistus (pensiju fondu turētājus. Viņi ir tipiski sociālie parazīti – darboņi, kuri citu un Tautas koplabumu savelk savā Midzenī (po russki – логово, logovo). Šajā ziņā Latvija maz atšķiras no citām bijušajām PSRS republikām, visās de-facto varas elite ir pārpildīta ar Kleptokrātiem un Kompradoriem. Pēdējie – tie nav mentāli traucēti, viņi vienkārši izmanto varas stāvokli sava labuma papildināšanai uz tautas rēķina – Čipolla gan viņus sauc par „bandītiem”.

Skatot visus šos pātokrātus, ir jāņem vērā, ka ir vairāk un mazāk „klasiskāki” sociopāti, psihopāti, narcisti, teatrāļi, margināļi, kleptokrāti un deģenerāti, bet pastāv nepārtrauktas pārejas formas starp visiem viņiem. Reālā dzīvē vienam mentāli traucētam cilvēkam var būt gan sociopāta, gan kleptokrāta, gan citas pazīmes, svarīgi ir tikai tas, lai šie cilvēki nenonāktu pie varas vai jebkādas citas komandēšanas. Protams, ja šādi Pātokrāti gūst virsroku pār normāliem cilvēkiem, jo tie taču dzīvo atbilstoši Tikumības kodeksam un sabiedriskās uzvedības ieražām un paražām, tad uz Zemes virsas iestājas Elle. Sociopāti un psihopāti vienkārši brutāli „pārkliedz” cilvēkus, kuriem ir sirdsapziņa. Nonākot pie varas, viņi kļūst brutāli, cietsirdīgi un dažkārt pat sadistiski. Ļoti labi šo procesu var novērot priekš-iebalsošanas kampaņās. Pavērojiet šo sociopātu un psihopātu runas veidu, žestikulāciju, kā viņi uzvedas uz skatuves un aizkulisēs. Viņi taču normālu cilvēku dzen „dzīvu zemē”. Vēl viens fenomens ir tāds, ka psihopāti „ražo”-„vairo” psihopātus, bet normāli cilvēki viņu barā paši paliek par psihopātiem, jo citādi gribot-negribot nevar cīnīties par varu, turklāt tā transformācija – saslimšana, notiek pašiem nemanāmi. Psihopātija, sociopātija, narcisms, kleptomānija ir lipīga mentālā slimība un šizogonija (nozīmē-bezdzimuma vairošanos). 

Plānprātīgie sabiedrībā un politikā

Tie ir cilvēki ar domāšanas traucējumiem, kas var būt gan klaji izteikti, gan slēpti, nopietnāki un mazāk nopietni. Viņi katrā ziņa nav Pātokrātijas sastāvdaļa kā tāda, bet demokrātiskā režīma apstākļos viņi demokrātiski bieži vien nonāk pie varas, un tas jau kļūst bīstami sabiedrībai, tāpēc nedaudz ieskatīsimies arī šajā cilvēku grupā. Principā tā ir medicīnas joma, bet šie medicīniskie termini jau sen kā ir iespiedušies Politoloģijā, un šie cilvēki politikā, tāpēc šie termini ne vienmēr pārklājas. Piemēram kretīns-kretīnisms medicīnā ir viena lieta, bet politikā tomēr cita lieta. 

Mums vajadzētu apskatīt divas grupas. Pirmā – tie būtu cilvēki ar iedzimto plānprātību – Oligofrēniķi, tātad tie, kuri slimo ar oligofrēniju, un otrā grupa – tie, kuri  dzīves laikā ieguvuši plānprātību, kuru sauc par Demenci, bet vecumā dažkārt saslimst ar senilo jeb vecuma demenci. Oligofrēniju iedala idiotijā, imbecilitātē un debilitātē, un attiecīgi ir – idioti, imbecīlie un debilie. Idiotija – idiotia/idiōteia tulkojumā no grieķu valodas nozīmē nezināšana un izglītības trūkums, bet medicīnā tā ir plānprātības augstākā pakāpe. Termins ir pārceļojis gan uz sadzīvi, gan politoloģijas zinātni. Klasisks piemērs ir jēdziens „pielietojamie jeb noderīgie/derīgie idioti”, ar kuriem apzīmē manipulējamos cilvēkus, kuri neapzinās to, ka ar viņiem manipulē, ka viņus izmanto. Eiropā zem šīs kategorijas ietilpst iedzīvotāju lielākā daļa. Pasaules Jaunās Kārtības projektā tie ir domāti verguzraugi/vergvagari, kuru uzdevums ir ganīt laju barus. Termins pirmo reizi parādījās 1948. gadā ASV – useful idiot, retāk useful fool – derīgie muļķi. Terminu bieži vien pielietoja, lai parādītu, kā dažādu partiju vadoņi apmauj savus partijas biedrus un piesaista cilvēkus savu programmu izpildei. Terminu pielietoja arī austrumu komunisti, kad viņiem likās, ka ir apkrāpuši rietumu kapitālistus. Sadzīvē par idiotiem sauc galīgos stulbeņus. Sadzīvē par idiotiem sauc arī nejēgas, kuri darbojas bezjēdzīgi. Daži pētnieki raksta, ka birokrātu darbošanās ir bezjēdzīga, tā tas izskatās no cilvēka pozīcijām, bet pašam birokrātam tā ir jēgpilna dzīve, tās piepildījums. Tikai neaizmirsīsim, ka visi birokrāti ir sociālie parazīti.

Imbecilitāte – medicīnā tā ir plānprātības vidējā pakāpe, kura ir iedzimta vai iegūta agrā bērnībā. Imbecils – imbecilius  latīņu valodā nozīmē – vājš, nevarīgs, cilvēks ar smagu garīgo atpalicību. Politoloģijā un sadzīvē ļoti reti var sastapt šo terminu – imbecilais, ar kuru apzīmē ļoti nevarīgus politiķus, bet tad tos parasti sauc par politikāņiem, bet dažkārt – imbeciļiem.

Debilie – lat. debilis, medicīnā tie ir cilvēki ar iedzimtu psihisko atpalicību, tā ir garīgās atpalicības vieglākā forma. Sabiedrībā varam sastapt reāli debilos, kā arī interesantu parādību, ka cilvēki sāk izlikties par debiliem. Daži pētnieki raksta par debilitāti kā Modes izpausmi, kad citādi garīgi veseli cilvēki sāk tēlot debilus. Šāda situācija rodas tad, kad likumdošanas un valsts pārvaldes struktūras pārņem debilitātes sērga, tad visiem jātēlo debili. Pilnīgi piekrītu pētniekiem, kuri apgalvo, ka vispār „postmodernisms” jau kā tāds ir debilitātes izpausme. No sacītā izriet, ka problēma rodas tad, kad debilie nokļūst pārvaldniekos vai lumpen-birokrātu krēslos. Varu piekrist pētniekiem, kuri uzskata, ka ar debilitāti var saslimt, ka tā ir lipīga slimība. Pasaules Jaunās Kārtības projektā ir paredzēta visu Tautu debilizācija, jo tad būs vieglāk tās regulēt un kontrolēt. Tas ir arī šodienas Latvijas Izglītības reformas virsmērķis. Lumpen-elite domā nevis atcelt obligāto divsimt gadīgo verdzisko izglītības sistēmu, bet vēl pastiprināt ValstsKorporācijas regulējošo un kontrolējošo lomu.  

Kretīnisms un kretīni – franču valodā cretin un cretinisme. Medicīnā tie ir cilvēki, kuriem ir iedzimta fiziska vai jebkura veida garīga slimība. Politoloģijā un sadzīvē tas ir ļoti plaši pielietots termins un nozīmē bezjēdzību un dumju izdarību. Galvenokārt novērojams pie stulbeņiem.

Šizofrēnija un šizofrēniķi. Grieķiski – schizein – saskaldīt + phren – dvēsele/prāts. Medicīnā tā ir psihiska slimība, politiķiem šī slimība izpaužas kā „personības” dalīšanās, šodien tāds, rītdien citāds, katru dienu var mainīties uzvedība – katru dienu savādāka, un var būt agresīvs un nepacietīgs. Viņi, kā tautā saka, var daudz muldēt un parasti ne par tematu, par kuru būtu jārunā. Ja jūs uzdosiet jautājumu, jūs izsitīsiet viņu „no sedliem”, un viņš vairs nespēs atgriezties atpakaļ pie sava iepriekš runātā, pat aplamā, temata. Šizofrēniķis ir diagnoze, un jāsaka, ka mums ir bijuši vairāki premjerministri un ministri, nerunājot jau par deputātiem, ar šādu diagnozi.

Marasms un marasmātiķi. Termins tiek pielietots medicīnā, politikā un sadzīvē. Pārskats nebūs pilnīgs bez šo īpatņu pieminēšanas. Grieķu valodā marasmus – gandrīz pilnīga psihes darbības izbeigšanās, līdzīga demencei. Marasmātiķis nav diagnoze un politikā viņu ir daudz. Ja jūs kādu nosauksiet par marasmātiķi, viņš jūs tiesā nevar iesūdzēt, jo tā nav diagnoze. Tie ir tādi, kuriem pilnīgi zudušas prāta spējas vai aiz fanātisma, vai kādas slimības, vai vecuma. Terminu bieži pielieto vietā un nevietā, lai kādu nopulgotu. Marasmātiķi koši papildina Pātokrātijas rindas, viņi spilgti izceļas uz citu fona.

Noslēgsim šo pārskatu ar Fanātismu un Fanātiķiem. Tā nav medicīniska diagnoze, bet gan ir politiska diagnoze. Fanātiķis ir apziņas vergs, kurš nekritiski pakļaujas kādas reliģijas vai partijas dogmām, kuru raksturo nekritiska, apmāta ticība, teiksim – revolūcijai, vai valstij, vai demokrātijai, vai kādam elkdievam, piemēram, Ješua, Mardukam, Ļeņinam, Mao, Izīdai vai Semiramis. Viņus raksturo neiecietība pret citu domām, idejām, pat priekšmetiem, ja tie nav no viņu kulta. Fanātisms ir klasisks Apziņas sašaurināšanās paraugs. Tikai nejauksim Fanātismu ar Patriotismu un Valsti ar Tēvzemi.

Pātokrātijas (Pathocraty) būtība un darbība

Kas tad ir iepriekš pieminētā Pātokrātija kā varas struktūra? Tā ir pātokrātu vara pār Pasauli. Kas tad ir šie Pātokrāti? Termins nav mans un pat grūti atrast, kurš to ir ieviesis. Pathos grieķu valodā nozīmē ciešanas, slimība. Jēdziena jēga, ka pie varas ir cilvēki, kuriem patīk citu ciešanas un, protams, patīk varas apziņa pār atsevišķiem cilvēkiem un visu sabiedrību. Viņiem patīk arī varas realizēšanas process, kā inkvizīcijai patika stiept cilvēkus uz moku ratu par nodokļu nenomaksāšanu valsts budžetam. Par Pātokrātiem tātad sauc iepriekš apskatītos sociopātus, psihopātus (sadzīvē sakām – „pasistie”), narcistus, margināļus, histrioniķus (histrionics) jeb latviski – teatrāļus (neīstie teatrāļi), kleptokrātus. Daži pētnieki kleptokrātus izdala atsevišķi, un tam ir savs pamatojums, kuru skatīsim tālākā tekstā. Atsevišķi tiek pētīti un skatīti deģenerāti, kurus var radīt dažādu rasu cilvēku integrācija, bet to neizbēgami rada incests un sodomija. Šajā darbā, vienkāršības labad, deģenerātus esmu ieskaitījis pātokrātos, bet nepieciešamības gadījumā izceļu viņu „izcilo” lomu masu slepkavībās, pandēmijās un genocīdā, vai, teiksim – naudas pārskaitīšanā Pasaules kara uzsākšanai, vai, teiksim – komunistiskās un nacionāl-sociālistiskās teorijas, vai „klimata sasilšanas” teorijas izstrādāšanai. Visi šie „pātokrārti ” ir rezultāts kādai iegūtai garīgai (mentālai) slimībai vai garīgām traumām (psihotraumām). Tā nav plānprātība – debilitāte vai imbecilitāte, vai idiotija – kāda no oligofrēnijas formām, un demence. Šeit skatām novirzes, kuras iegūtas nepareizas audzināšanas vai garīgas traumas rezultātā, skatām „demokrātijas zirgu”, kurš šos garīgi traumētos ar demokrātiskā vairākuma (boļševistiskā) balsīm aiznes varas troņos. Protams, pirms tam tika veikts viss nepieciešamais manipulējums no Torņa pretendenta. Par kleptokrātu, salīdzinājumā ar deģenerātu,  neviens nepiedzimst, bet šo garīgo slimību „piesavinās”. Pātokrātijai savietojoties ar kleptokrātiju un stulbeņu varu (Stupokrātiju), rodas visšausminošākie rezultāti – mērķtiecīgas slepkavības, kari (karos pielieto kājnieku mīnas, veic indīgo gāzu uzbrukumus), pandēmijas, revolūcijas, apvērsumi, genocīdi, etnocīdi, antropocīdi, finansiālās un saimnieciskās krīzes, „centrālās bankas”, augļošana, nodokļi, apdrošināšana, utt. Sociālais parazītisms plaukst un zeļ.

Šodien dzīvojam Pasaulē, kurā valda Globālā Elite jeb Pātokrātu, Kompradoru un Stupokrātu (stulbeņu) Kartelis jeb Sindikāts.

Pātokrāti un deģenerāti kā valstu un impēriju valdnieki

Pātokrāti nav nekas jauns vēsturē, labi zināmi, spilgti tēli bija jau senajā Romas impērijā, kā, piemēram, Kaligula, Nerons un daudzi citi imperatori, sultāni un karaļi, ģenerālsekretāri. Ko lai saka par Eiropas Savienības impērijas vadītājiem, kuri sauc – „aizmirstiet Tautas, aizmirstiet Rases”, visi būsim viena tauta – eiropiešu tauta (tagad jau pasauliešu). Ko lai saka par pāvestiem, kuri savas Bullas līdz 18.gs. rakstīja uz bērnu ādas un aptašķīja (lai iedzīvinātu) ar asinīm. Ko lai saka par tādu izgreznošanas un lepnuma dārza elementu, kā gatves ar mietiem, uz kuriem uzspraustas nocirstās aplaupīto cilvēku galvas – jo vairāk galvu, jo dižāks. Vai hristiešu baznīcas, kuras uzceltas no galvaskausiem – šausmas pārņem, vai cilvēka izbāzenis Anglijas karaliskajā muzejā. Angļi bija atveduši dzīvu indiāni no Amerikas, un tā vietā, lai dzīvu turētu krātiņā, viņi nolēma, ka vienkāršāk apskatei būs turēt izbāzeni – turklāt nenovecos. Cik man zināms, tad tas vēl tagad rotā ekspozīciju, ja pēdējā laikā nav nolikts muzeja fondos. Lai pieminam gladiatoru cīņas arēnā ar hristiešiem, zvēriem un savā starpā – viss izpriecām. Šodien jau arī ir šādas izpriecas, kuras sauc par militārām mācībām, jeb kolektīvie individuālie un masveida apšaušanas treniņi.

Mēs esam pieradināti pie domas, ka Kriminālā pasaule sastāv no noziedzniekiem pātokrātiem, bet tādi pat pātokrāti darbojas polit-noziedznieku pasaulē, biznesa pasaulē, garīgā pasaulē. Vienā ir kriminālnoziedznieki, otrā ir polit-noziedznieki, trešā ir biznes-noziedznieki, ceturtā ir mentālie (garīgie) noziedznieki (kā marksisma-ļeņinisma pasniedzēji augstskolās). Visās šajās četrās sfērās darbojas pātokrāti. Piemēram, pedofilija hristīgā baznīcā, ekonomikā – kustamā un nekustamā īpašuma nodoklis, jau pieminētā marksisma-ļeļinisma mācīšana augstskolās, laupīšana un likumīga laupīšana – ar likuma palīdzību, utt. Mēs nedrīkstam arī aizmirst to, ka šīs mentālās distrofijas cilvēkus vēl papildina šizofrēniķi, kuru skaits arī ir ievērojams.

Pats traģiskākais ir tad, kad pātokrāti nonāk augstos vēlētos un ieceltos amatos, – valstskorporācijas vadītāji, prezidenti un premjerministri, banksteri (t.sk. augļotāji un apdrošinātāji), un viņu preses sekretāri, mēdiju vadītāji un žurnālisti-propagandisti, akadēmiķi un profesori, militāristi, parlamenta un vietējo domju deputāti un lumpen-ierēdņi, visi viņi un viņu „bazūnes” kļūst par atklātiem meļiem un maldinātājiem, kad patiesība un cilvēki viņiem paliek tukša vieta. Nelaime ir pa durvīm iekšā, kad sabiedrība saslimst ar „Stokholmas sindromu”, kad tā sāk „izprast”  savus aplaupītājus un  identificējas ar psihopātiem, sociopātiem un narcistiem – tas ir tas ļaunākais! Tas ir tas kolektīvais vājprāts, kad psihopātija paliek par Normu!   

Kartelis-Sindikāts darbībā

Karteļa, daži pētnieki sauc – Sindikāta, darbībai man ir veltīta atsevišķa grāmata, tāpēc tikai dažas iezīmes kopumā.

Pasaulē nepārtraukti kaut kur tiek uzturēts permanents–nepārtraukts karš un apvērsumi. Tiek realizēta pilna spektra laupītāju – kolonizatoru imperiālistiskā Kundzība, tiek organizētas mērķtiecīgas slepkavības un apvērsumi. Teroristiskiem uzbrukumiem speciāli tiek sagatavoti psihopāti un deģenerāti, notiek cilvēku spīdzināšana, modernā spīdzināšana ar skaņām, ar ūdens pilināšanu, elektrību un citiem veidiem.  Tiek algoti peļņaskāri bandīti un pat izveidotas likumīgo zagļu institūcijas, kuras varas iestāžu aizsegā „likumīgi” apzog. To pašu „klajā laukā”  izdara valstisti  ar saviem likumiem. (Latvijā piemēram ir 114 dažādas nodevas).

Kartelis savai drošībai visā Pasaulē ir izveidojis Drošības dienestus milzu skaitā, kā apsardzes, sardzes, gvardes, miesassargu dienestus. Visas tās faktiski ir  para-militāras struktūras (Latvijas Republikas armijā ir ap 5000 kareivju un plintnieces, bet apsardzes firmās – 15 000 labi bruņotu un apmācītu kaujinieku), dažkārt ir izveidotas veselas privātās armijas – kā karadraudzes. Patvaldības policija jau arī tiek veidota kā patvaldnieku privātā karadraudze, kura medī latvāņus un citus „kara noziedzniekus”, tās tiek izmantotas, lai ķerstītu vietējos iedzīvotājus, ja kāds pretojas vai nav nopļāvis savu zāli, kad to iedomājas vietējā patvaldība. Privātās armijas tiek sūtītas iekarot pat veselas valstis un privātās zemes, sist un slepkavot, darbojas kā pseido-partizāņu vienības. Pamatā tās veidojas no komandieriem-psihopātiem un karojošiem stulbeņiem.

Mēs visi atceramies padomju laiku joku, ka militāristiem ir viena rieva smadzenēs, un tā pati no cepures. Bija jau toreiz armijā daudzi gudri cilvēki, bet lielākā masa komandējošā sastāva bija, sociopāti un psihopāti, bet dienējošie algotņi ir stulbeņi (atcerēsimies slavenos staršinas un seržantus). Normāls cilvēks jau nekad nepieteiksies iet slepkavot kopā ar kādu okupācijas armiju, t.i., pelnīt iztiku ar likumīgu slepkavošanu. Esot armijā, normāls cilvēks bieži vien nespēj ilgstoši pildīt neloģiskās un idiotiskās pavēles. Tieši tāpēc jau militārajās un militarizētajās struktūrās tik bieži notiek pašnāvības. Armija jau sagatavo likumīgos slepkavotājus, kurus sūtīt uz kādu citu zemi vai apkarot  savu tautu. Viss notiek kāda sociopāta vai psihopāta uzdevumā. Ul-jans (Ļeņins/Levins/Ļena), piemēram, bija slavens ar savām pavēlēm – nošaut, pakārt, noslīcināt, deportēt! Ul-jans, Trockis, Staļins un viņu rokaspuiši un domubiedri kopā noslepkavoja 68 miljonus cilvēku. Vai tad psihiski normāls cilvēks pret citiem cilvēkiem varētu izmantot bumbas, raķetes, atombumbas, šodien tik slavenos dronu uzbrukumus, ķīmiskos ieročus (Nobeļa korporācijas izgudrotos), bakterioloģiskos ieročus, kājnieku mīnas, kuras sarauj cilvēku gabalos, dažāda tipa gaisā un virs zemes sprāgstošās t.s. „klāstera bumbas”, napalmu, dedzinošo fosforu un daudz ko citu. Vai tad vesels cilvēks var dot pavēli nomest atombumbu, tam jābūt deģenerātam-sociopātam, kurš ciniski neieredz cilvēkus. Tieši tādi paši ir visu karu uzsācēji. Visi zinām nežēlīgo „Agent Orange” herbicīdu un ķīmisko ieroču sajaukumu, saukts arī par herbicīdu ieroci, kuru ASV izmantoja no 1961. līdz 1971. gadam Vjetnamas karā. Ar tā palīdzību viņi iznīcināja visu – armijniekus, civiliedzīvotājus un dabu. Vai tad garīgi vesels cilvēks var dot komandu to pielietot, un vai garīgi vesels cilvēks varēja to  vispār izgudrot un nodot ražošanai? Totālā sociopātija un psihopātija! Sociopāti un psihopāti apmaksā „Falšo karogu” projektu izstrādātājus un realizētājus (Talibans, Al-Kaeda, „Islama valsts”, 9/11 projekts, , „Klimata sasilšanas” projekts un citplanētiešu uzbrukuma projekts). 

Karteļa-Sindikāta darbība Pasaules un Latvijas ekonomikā

Ar lielu veiksmi Kartelis darbojas Pasaules un Latvijas ekonomikā, visur iznīcinot patieso Tautas saimniecību. Mēs Latvijā visi labi zinām, ko nozīmē daudzviet izmantotā „šoka terapija” ekonomikā, apzagšana ar naudas maiņu (rublis-Latvijas rublis-lats-eiro) un mērķtiecīgā de-industrializācija. Tas ir tas pats, kas Amerikas torņu un Skrundas lokatora (nepabeigtās ēkas), no vadības pults vadītā, demolēšana ar iekšējo uzspridzināšanu.

Ekonomikā pie tipiskiem sociopātu un citu pātokrātu ieročiem pieder sankcijas, nodokļi, narkotiku un vergu tirgošanas tīkla uzturēšana, cilvēku orgānu „likumīgā” pārvadāšana un tirgošana, naudas drukāšana un „atmazgāšana”, tautsaimniecību iznīcinoši projekti, kā, piemēram,  „Pareks un Citadeles  Projekts”, ANO Agenda 2030 projekts. No nesenās vēstures jāpiemin fantastisks ekonomiskais projekts – Darba koncentrācijas nometņu tīkla uzbūve pie Vācijas-ASV uzņēmumiem Trešā Reihā (20.gs. 30-os gados). Kur vēl atrast Pasaulē lielāku cilvēknīdēju projektu. Visas ekonomiskās krīzes bija speciāli izstrādāti projekti, tieši tāpat, pēc viņu projekta, tika prihvatizētas valstu Centrālās bankas. Lai pieminam arī aparteīda projektus Dienvidāfrikā, Rodēzijā, Namībijā. Atbilstoši projektam un pat speciālai ideoloģijai, dimanta raktuves tika apgādātas ar vergiem. Mēs visi labi zinām banksteru Beznodokļu fondus (slavenās NVO),  „Nodokļu paradīzes” un banksteru izstrādāto Tautas vajāšanu ar nodokļiem. Kartelis ieviesa segregāciju pret pensionāriem, viņu naudu apliekot ar nodokļiem, nosakot indeksāciju zem inflācijas līmeņa (faktiski samazinot jau tā apzagto pensiju), nosakot to, ka pensiju nemanto, un nosakot pensijas vecumu.

Pātokrātu un kleptokrātu ekonomiskai sistēmai ir raksturīgi: oligopolisms, kurš aizstāj monopolisko sistēmu, korpokrātisms,  „iekšējais” koruptīvisms un „veco draugu” blatu sistēma, spekulēšana jeb peļņas bizness, mākslīgā, mērķtiecīgi vadītā banku bankrotā novešana, raksturīga „too-big-to-fail” – „pārāk liels, lai bankrotētu” doktrīna, banksteru mākslīgā valstu  finansealizēšana (financialization) jeb piedzīšana ar tukšu naudu, lai tā kā burbulis pēc tam uzsprāgtu (Latvijas piemērs),  un mākslīgās inflācijas radīšana. Laupītāju kapitālisms tiek attaisnots ar nepieciešamo un neizbēgamo „Mežonīgā kapitālisma” fāzi. Viņi sev ir izstrādājuši „Zelta parašūtu (izpletņu)” teoriju un praksi – kad kādam jāveic nodevība pret savu kompāniju un valsti, tad viņš ar lielu „kukuli” azotē izlec no  tās (Latvijā – Abrenes novada uzdāvināšana), finansiālo un personālo fraktālismu – iespiežoties citā kompānijā, lai to faktiski pārņemtu, klajā reiderisma metodes jeb agresīvo uzņēmuma pārņemšanas prakses teoriju.  Līdzās vājprātīgai ieroču ražošanai pastāv slimību „ražošana” slepeno institūtu laboratorijās – vīrusu inkubatori, vakcīnu ražošana, kuru mēs saucam par „Vakcīnu katastrofu” un „Baiļu industrija”, pastāv pat tāda prakse kā „autisma ´ražošana”. Ļoti plašs darba lauks viņiem ir cilvēces de-populācija, kurā kā viens no ieročiem ir ĢMO barības ražošana – kā cilvēkiem, tā mājlopiem un mājdzīvniekiem. Astronomiskas summas viņiem ienes Farmo-mafija jeb Zāļu mafija, kura konkurē ar dzīvu cilvēku un viņu orgānu tirdzniecību. Zāļu mafijas augstās organizētības ziņā Latvija atkal ir pirmrindniece – uzvarētāja sociālistiskajā sacensībā.

Kartelis-Sindikāts ir atjauninājis visas savas vecās ideoloģijas, nosaukumam priekšā pieliekt tikai Jaunā jeb Neo: neo-fašisma, neo-sociālisma, neo-nacionālsociālisma, neo-cionisma, neo-nacisma, neo-komunisma, neo-liberālisma, neokona jeb neo-konservatīvisma, neo-progresīvisma un neo-anarhisma, neo-zaļo (neo-ekomānijas kustība jeb ekomaniaki) ideoloģija un prakse. Visas tās – visas balstās viņu vecajās teorijās un praksēs. 

Kartelis ir izveidojis arī savu masonu ložu tipa Tiesas sistēmu, un pat ēkas un tiesu zāles, kur katra Tiesa ir iestāde – korporatīva firma, un tiesneši ir valsts Dienesta ierēdņi un biznesmeņi, nevis brīvi tiesneši Miertiesneši. Pasaules oligarhija – plutokrātija, kleptokrātija, pātokrātija, narcistu elite – visas tās balstās politiskajā sociopātijā, politiskajā psihopātijā un viņu pašu un viņu darbības Nesodāmībā.  

Kartelis, protams, ir Slepens veidojums, par kuru neviens neko nedrīkst zināt. Kā necaurredzama migla to aptver patoloģiski „klasificētā” slepenība – visa pātokrātu un kleptokrātu darbība tiek noslepenota. Slepenība jau ir katra pātokrāta dabiskā slimība, tā ir Apmātība.

Ja „Picagate” ir tikai oligarhu un pātokrātu izprieca, tad pedofilija un visa liberastija ir jau vērsta pret visas sabiedrības eksistenci un nozīmē tās degradāciju.  

Kartelim sadzīvošana harmonijā ar dabu ir tikai tukša skaņa. Starp viņiem valda Absolūtā ignorance pret ģeogrāfisko vidi un cilvēkiem. Viņi norok  kalnam visu veģetāciju, pēc tam to uzspridzinās – lai nonāktu pie akmeņoglēm vai citiem izrakteņiem. Angliski to sauc par „mountain-top removal”. Bet runa nav tikai par kalnu spridzināšanu, piemēram, Latvijā alkatīgie eksportfermeri un importfermeri veic mazo upju iztaisnošanu, lai bezjēdzīgi paplašinātu savus sējumus. Melioratori ir gatavi pat Gaiziņkalnu norakt, kā jau to izdarīja ar daudziem pauguriem Vidzemē, visas mazās upītes izbagarēt par novadgrāvjiem, vai, iebāžot drenās, visus Latvijas ezerus nosusināt, Daugavu kā Aivieksti iztaisnot, putnus salikt būrīšos, tāpat kā līdakas zvēru dārza akvārijos.   

Kartelim ļoti svarīga ir visas sabiedrības garīgā un fiziskā Militarizācija. Šim nolūkam viņiem bija laba prakse Ķīnā, veicot jaunatnes hunveibinizāciju (hunveibinu veidošanu). Latvijas skolās pamazām, pamazām tiek ieviesta militāra diktatūra, bērnu prāti tiks militarizēti un stundu starplaikos skolēni maršēs ap skolu, dziedot slavas dziesmas partijai, kura tajā brīdī būs pie varas. Kā pirmais solis uz šo jauno sabiedrisko iekārtu jau ir sperts, tas ir – labi bruņoti policisti uztur kārtību skolas gaiteņos un ap skolu.

Kartelis dzied sev slavas dziesmas. Protams, ka ar sabiedrisko un vēsturisko apziņu manipulē valstskorporācijai un privātkorporācijām piederošie mēdiji. Tie rada ilūziju pasauli, vīzijas par gaišo nākotni un Karteļa olimpisko gaismu, ne velti viņi sevi sauca par „olimpiešiem”. Korporatīvie mēdiji un sabiedrisko attiecību speciālisti, propagandisti un algotie demagogi, algotie servilanti zinātnieki.

Čipošana un aproči-apkāji. Kartelim ļoti svarīgi ir turēt dzīvi palikušos vergus totālā kontrolē, uzraudzībā un valdījumā. Jāregulē visa viņu verga dzīve – gan ko viņš ēd, ar ko slimo un neslimo, ar ko var saslimdināt vakcinējot. Te noder e-veselība, un ļoti svarīgi ir iedot ne jau tikai verga identifikācijas numuru, bet nočipot kā suņus. Tie jau bija tikai eksperimenti, tagad sāksies čipošana arī bērniem, sākumā to veicot it kā dažādu humānu iemeslu dēļ. Līdzās čipošanai ļoti plaši tiek ieviesta optiskā skenēšana, pirkstu nospiedumi un seju atpazinēji – video atpazīšanas sistēmas.

Karteļa Globalizācijas projekta sastāvdaļa ir Parādu verdzība. To panāk ar slēptām sankcijām pret valsti, pēc tam piedāvājot „palīdzības” fondus no virsvalstu banksteru organizācijām. Tautas paaudzēm tiek paverdzinātas, kas arīdzan ir viņu mērķis – Pasaules paverdzināšana. Angliski tās paverdzināšanas programmas saucas – „Structural adjustment programmes (SAPs)”. Naudu aizdod uz parāda Starptautiskais Monetārais Fonds (International Monetary Fund – IMF) un Pasaules Banka ( World Bank – WB). Atcerieties, ka krīzi tajās valstīs radīja viņi paši (banksteri un pātokrāti).  Tā nelietība jau ir tāda, ka uz parāda aizdotai naudai līdzi nāk iznīcinoši noteikumi, kā tas bija Latvijas gadījumā, kad tika pieprasīts Latvijā dzīvojošiem pazemināt dzīves līmeni, lai gan tas jau tāpat nebija augsts, salīdzinot ar Rietumeiropas zemēm. Tā pati Nāves izkapts nostrādāja Argentīnā, Grieķijā, Kiprā – visur, kur viņi aizdeva naudu. Vai tad normāli cilvēki tā darītu? Valdības, pildot aizdevēju noteikumus, ievieš iedzīvotājiem bargus, askētiskus izdzīvošanas noteikumus, kā koncentrācijas nometnē. To angliski sauc par  austerity. Vai to pret savu tautu var izdarīt normāli cilvēki? Valdība piesedzas ar nepieciešamību samazināt sociālos labumus, tajā pat laikā jebkuru ražošanu ierobežojot ar nodokļu slogu, lai sabiedriskais koplabums nav saražojams, un cilvēkiem nevar samaksāt par darbu, jo lielākā daļa no naudas aiziet varmācīgajos nodokļos. Pētnieki to sauc par Valsts akūto, piespiedu ekonomisko austeritāti, varam vienkārši teikt – mērķtiecīgu novešanu nabadzībā. Tajā pašā laikā viņi rada fantastisku-ekstremālu nevienlīdzību starp bagātajiem, kuru ir ļoti maz, un nabagajiem, turklāt nesamērīgi palielinot nabagu ekspluatāciju un nosakot visiem minimālās vergu algas. Ja kādam tā pārsniedz noteikto līmeni, tad to atņem ar attiecīgiem nodokļiem. Tikai sociopāti var noteikt „Goda” statusu – ubags, trūkumcietējs-ubags, mazturīgs ubags un turīgs ubags. Jums vēl jāpierāda savs Mazturīgā statuss lumpen-birokrātiem! Viņi pat invalīdiem, kuri zaudējuši kādu ķermeņa locekli vai orgānu, liek to atrādīt katru gadu – vai nav pieaudzis atpakaļ. Cilvēki nav padarīti vienkārši par nabagiem, bet gan par ubagiem, kuriem visu laiku jālūdz žēlastības dāvanas no it kā pašu valsts. Tas ir iespējams tikai tad, ja Pasaulē varu sagrābj Kartelis – tas nozīmē, ka Pasauli pārvalda cilvēki, kuriem nav ne sirdsapziņas, ne tikumības, ne prāta. Bet mēs, cilvēki, neskatoties uz šo ņirgāšanos, ciešanām, mākslīgi radīto haosu – mēs visu to pieļaujam.

Depresīvie un pašnāvnieki –Pātokrātu, Kleptokrātu, Stulbeņu darbības rezultāts

Saeimas pieņemto likumu rezultātā Latvijā ir izveidojies katastrofāls stāvoklis, kad apmēram 500 000 cilvēku ir aizbēguši no likumīgajām nelikumībām, Ministru Kabineta noteikumiem, banksteriem un nodokļu ievācējiem, neskaitāmiem inspektoriem un revidentiem. Saeimas un birokrātijas despotijas rezultātā apmēram Latvijā oficiāli (reģistrēti) ar depresiju slimo 120 000 cilvēku. Visi viņi ir Baiļu industrijas un valstistu – administrācijas – upuri. Ar depresiju slimojošiem cilvēkiem ir sekojošas pazīmes: mazinās pašvērtējums, zūd ticība sev, sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta, viņiem nāk prātā pašnāvības domas. Tās būtu galvenās pazīmes, bet pastāv virkne vēl citu. Bet galvenais – tas ir garīgais stāvoklis, kurā cilvēkus novedusi lumpen-elite un lumpen-birokrātija. 

Depresīvo skaitu pastiprina pašnāvnieku skaits, ar kuru Latvija ievietojas trešajā vietā (rēķinot uz 100 000 cilvēkiem) Eiropā (1993. gadā – 1100 pašnāvnieku, 2008.g. – 427, 2013.g. – 381, 2014.g. – 365, 2015.g. -– 384 upuri). Pateicoties Saeimas konstruktīvai politikai, pašnāvnieku skaits atkal ar katru gadu pieaug. Latvijā pašnāvībās iet bojā divas reizes vairāk cilvēku kā autoavārijās (2015.g. – 187), no kurām daudzas arī ir pašnāvības, tā ka pašnāvnieku skaits ir daudz lielāks. Fantastisks „Veiksmes stāsts”! Šajā skaitā nav nosalušie, badā nomirušie un no zāļu trūkuma viņsaulē aizgājušie. Visi šie cilvēki nespēja pretoties ļaunumam – Latvijas likumdevējam un birokrātijai. Visi šie pieminētie depresijā esošie cilvēki nav spējīgi pretoties Saeimas Koalīcijas padomes patvaļai.

Mēs, protams, mākam sev atrast attaisnojumu un „objektīvos” apstākļus, bet nelaime ir, ka šo aprakstīto cilvēku skaits aug ar katru dienu, un katra novēlotā diena mūs attālina no Tautas valsts izveidošanas. Visi aprakstīto tipu cilvēki ir viegli regulējami, kontrolējami un vadāmi. Nonākot dažādos administratīvos amatos, viņi nodara Tautai lielu ļaunumu, tāpēc tikai Tautvaldības principi var būt par garantu, lai mēs izveidotu laimībā un labklājībā dzīvojošu sabiedrību.

Baiļu un vajāšanas, pazemības un paklausības „industrija”

Lai savu virsvaru noturētu, pātokrāti rada veselu  Baiļu, Iebiedēšanas un  Vajāšanas sistēmu, varam to saukt arī  par „Baiļu industriju”. Baida ar teroristiem, laika apstākļiem, ar plūdiem un sausumu, ar Mēness un Saules aptumsumu, ar slimībām, ar inspekcijām, ar netrafaretiem likumīgajiem bandītiem, ar sodiem, ar …  visu lappusi varētu pierakstīt, ar ko tik nebaida. TV rāda šausmu filmas un drukā grāmatas par Monstriem un cilvēkveidīgiem rāpuļiem. Pēc krustnešu uzvaras pār brīvajām Tautām, viņi mums uzspieda senīlā vientieša, pieticīgā un pazemīgā Antiņa zīmogu, pat Lācplēsi pārkonstruēja par neveiksminieku. Pazemības iedzīšanai jūdeo-hristieši pat radīja Franciskāņu klosteru tīklu, ar visu Francisku, vēlāk – Antonu  priekšgalā. No turienes arīdzan mēs dabūjām Antonus-Antiņus. Rainim vajadzēja Zelta zirgu, lai Antiņu uzdzītu kalnā. Sekas latviešiem ir postošas, pretošanās spējas uz nulli, sociālie parazīti katru dienu tikai sēž un izgudro jaunus nodokļus, sodus, augstākus tarifus, jaunas inspekcijas un kontroles iestādes, bet garīgi salauztie latvieši tikai pateicas – Paldies, Kungs, ka iedevāt 7 pātagas cirtienus, nevis desmit. „Paldies, Kungs un Kundze, lai jums laba veselība, mūžam ar labu pieminēšu un … paši novelk bikses, paceļ brunčus nākošam pērienam. Pārskatot šo gadsimtu verdzības un kalpības sekas, sagrupēju „Rezultātu”:

  • Vergi, kuri trīcēs un drebēs no bailēm – jēradvēseles, diegadvēseles, bailprātiņi-bailuļi, sēnalu zaķi-zaķpastalas;
  • Nebūs gara spēka un gribas sacelties pret Sociālajiem parazītiem un Kungu – bezdūšeļi, gļēvuļi, mazdūšeļi;
  • „Mīkstie” – „Lupatas”, kuriem nav satura vispār, lai izslietu taisnu muguru, kur nu vēl paceltu Zobenu –  mīkstčauļi, mīkstnieki-mīkstuļi, memmesdēliņi, memmi, „bābas”;
  • Bezjēdzīgi vēja grābšļi, no kuriem Kungiem nav pat jābaidās, jo nekādu pretošanos savā haotiskajā vējonī viņi nespēs izdarīt – pupažiņas, vieglaudži, viegldieņi, vieglmiesas, papuleļļi;
  • Latviešu tikumam neraksturīgie malā stāvētāji, nevis „darbaholiķi”,  bet darbabīļi – garīgie un fiziskie baltroči, lētaudži,  lutekļi, paijiņas nevis maijiņas.

Sociālā inversija

Tautas valstī Sabiedrība, pastāvot Varnu sistēmai, dzīvo cilvēku cienīgu dzīvi  –  saskaņoti, sadraudzīgi, ievērojot Tikumības kodeksu. Bet to varmācīgi savandot un uzjundot, rodas sociālā inversija. Tas nozīmē, ka pie pārvaldes un vispār pie varas nonāk tie, kuriem to galīgi nevar uzticēt – stulbeņi, pātokrāti un kleptokrāti. Kā tas var notikt? Atbilde faktiski ir ļoti vienkārša – pie varas viņi nonāk vai nu varmācīgi vai ar viltu uzurpējot varu, vai par naudu nopērkot stulbeņus un sīkos kleptokrātus, kā arī ar Ressesimentu (Resentimentu) slimojošos un ar garīgo nekrofīliju sirgstošos. Pātokrātiem, deģenrātiem un Kleptokrātiem, savas varas noturēšanai, ārkārtīgi izdevīgi kā verguzraugi ir Stulbeņi.

Kā ir iespējams izvairīties, kā nepieļaut pātokrātu, stupokrātu, deģenerātu nonākšanu pie varas? Īstenībā tur nav nekāda noslēpuma, un pavisam dabiski ir tas, ka Tautvaldība ir tas siets – filtrs, kurš nepieļauj viņu virzīšanos.

Tautas valstī, kurā valda Tauta, nav iespējama ne pātokrātu, ne stupokrātu vara, jo valda vienprātības un, tajā balstīts, viedo sūtniecības princips uz jebkuru Tautas Sapulci vai Izpildvaras posteni. Šie Tautvaldības pamatprincipi – apaļā galda, sūtniecības, vienprātības – nedod iespēju viņiem izvirzīties par pārvaldītājiem. Tauta no sava vidus – katrā ciemsētā, pagastā, novadā, pilsētā – izvēlas savus viedos, un viedie jau uz nākošo sapulces līmeni izvēlas viedos no viedajiem. Ja tādam sietam tiek cauri kāds sociopāts vai deģenerāts, vai kleptokrāts, tas jau ir ciemsētas, pagasta, novada, pilsētas masveida plānprātības stāvoklis, kas reālā dzīvē nav iespējams, ja vien kāds nav vēlēšanas sarīkojis trako mājā. Dzīvē pātokrātu un stupokrātu ir salīdzinoši nedaudz, apmēram tikpat, cik cilvēku ir politbrigādēs jeb politiskajās partijās (0,01% no iedzīvotāju skaita). Es negribu teikt, ka visi, kuri ir kādā no politbrigādēm, ka tie ir stupokrāti vai pātokrāti, bet katrā ziņā tur viņi drūzmējas biezā slānī. Demokrātija nozīmē, ka vēlēšanu tiesības ir visiem šajā rakstā minētajiem Rēgiem-Vampīriem, ja vien tik viņš nesēž Trako mājā. Tā kā psihopāti, narcisti un citi pāti ir visskaļākie, un demokrātijas mikrofons tiem ir nodrošināts, tad viņi arīdzan tiek ievēlēti amatos, to nodrošina arī „partiju listes”. Jūs jau nevarat kādu narcistu vai sociopātu izsvītrot no tās un sastādīt savu listi. Demokrātiskās iebalsošanas sistēma ir nostrādāta līdz pilnībai, arī mažoritārā variantā. Tā nodrošina jebkura „dormeo matrača”, „kāmja”, „žagatas”, „līdakas” (Latvijā nav haizivju) un „dēles” ievēlēšanu.

„Skudras” un „bites” nekad nevar tapt iebalsotas – ne mažoritāri (boļševistiski), ne minoritāri (meņševistiski), jo iepriekš minētie figuranti tās sabradās, aprīs vai noraks pēcstarta pirmajos metros. Un pilnīgi vienalga kā skanēs himna – mažorā vai minorā, nekas nelīdzēs.

Vienīgi un tikai Tauta kā pašregulējošs organisms var radīt savu Tautvaldību un izveidot Tautas valsti, kurā katram ir savs pienākums un atbildība, savs īpašums un privātā Dzīves telpa, kurā katrs pats, bez citu iejaukšanās, var dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi – atbilstoši savai Darmai.

PS. Vampīru – Rēgu es tā pa īstam ieraudzīju 2015. gadā (pirmo reizi 1988.g.), kad Pasaulē notika milzīgs pagrieziens – tieši Pasaules pārvaldībā, jo par Pasaules valdību tika nozīmēta ANO. Uzvaras gājienu svinēja korporācijvalstis, kuras lielā mērā bija piežmiegušas rakstā minētos oligarhus. Lieta tāda, ka jau 2013.gadā bija sācies rakstā minēto pātokrātu uzsāktais Ceturtais Pasaules Hibrīdais karš pret cilvēci, kurā pātokrāti bija iesaistījuši tehnokrātus-scientistus. Šis raksts 2017.g. tika publicēts žurnālā Zintnieks. Jau tad es minēju pātokrātu ieroci – Pandēmiju, bet vairākos rakstos uzsvēru, ka 2020/2021. gadā mūs gaida kāda katastrofa. Bet tikai 2020.gadā mēs ieraudzījām šo Vampīru – Rēgu, lai gan faktiski to neieraudzījām, jo Ienaidnieks izrādījās neredzams – tas saglabāja rēga izskatu. Tas Rēgs ielīdis cilvēkos un viņus drudzī krata, tas Rēgs izraisījis Šizofrēnisko Sociālo psihozi. Sabiedrībai nepieciešama dziedināšana. Es zinu zāles, bet tas jau ir cits stāsts.  

6 thoughts on “„Sarkanās Miglas” Rēgi -Vampīri

  1. 476237 726406Oh my goodness! a fantastic post dude. Thanks a whole lot Nevertheless I will be experiencing trouble with ur rss . Dont know why Not able to sign up for it. Is there every person acquiring identical rss problem? Anybody who knows kindly respond. Thnkx 91177

  2. 3808 164241Satisfying posting. It would appear that a lot of the stages are depending upon the originality aspect. Its a funny thing about life in the event you refuse to accept anything but the most effective, you extremely often get it. by W. Somerset Maugham.. 598013

  3. 555790 6420Be the precise weblog in the event you have wants to learn about this topic. You comprehend considerably its almost onerous to argue to you (not that I personally would needHaHa). You undoubtedly put a new spin for a topic thats been discussing for some time. Good stuff, simply good! 556055

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.