Sāpīgā atmoda

Varētu šķist, ka ar katru dienu situācija kļūst jo dramatiskāka, un kāds burtiski tausta cilvēku izturības robežu.

Protams, ka tā jau tas arī ir – viss pēdējā laikā pasaulē un tepat notiekošais, kangaru veiktās represijas, likumi un aizvien pieaugošais sociālais, ekonomiskais, politiskais un medicīniskais terors skar aizvien lielākas ļaužu masas.

Ja kāds vēl domāja, ka uzliks uzpurni,  sašpricēsies un varēs dzīvot mierīgi, tad esat smagi kļūdījušies – kovidšovs ir tikai viena nianse lielajā plānā. Tagad klāt nāk pārējās sadaļas – aparteīds, aizvien pieaugoši nodokļi, elektrības/gāzes cenas un viss pārējais. Un šajās sadaļās nekas neglābs arī špricētos, jo Resets attiecas uz visiem, tomēr visi to vēl nesaprot.

Nesaprot to, ka viss šis projekts uz vienoto pasaules kundzību ir jau tūkstošiem gadu lolots sapnis, jeb Vecās Derības projekts. Šeit kovidšovs un zaļā afēra ir tikai sīkas nianses visā kopējā mega plānā, kurā nākošās sadaļas ir mākslīgais deficīts, inflācija, globālās loģistikas apturēšana ar dažādiem inscenētiem sprādzieniem, kiber uzbrukumiem un kuģu iesprūšanu Suecas kanālā – viss tas ir skaidras zīmes, kas tiek plānots.

Ja plāndēmijas sākumā mums daudziem likās, ka tā ir kaut kāda neiespējama kļūda, ka mēs varam operēt ar īstiem zinātniskiem pētījumiem, loģiku, cilvēktiesībām un demokrātiskiem instrumentiem, lai kaut kā ietekmētu notiekošo, tad šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka nekas no tā nedarbojas – tas viss tika atcelts jau pašā sākumā.

Un tas ir loģiski, jo atstājot cilvēkiem šos instrumentus un pieļaujot kaut kādas loģikas vai saprāta darbību visā šajā procesā, taču nebūtu iespējams realizēt šāda mēroga afēru.

Tāpēc šobrīd ir pēdējais laiks saprast, ka mēs esam karastāvoklī. Un svarīgi ir saprast arī to, kas vispār ir karš – tas nebūt nav tikai uzbrukums cilvēkiem ar ieroču un varas spēku, kaut arī tas jau notiek visur pasaulē un arī pie mums. Karš ir informatīvais, sociālais, ekonomiskais, ideoloģiskais – šajās frontes līnijās patreiz notiek intensīvs uzbrukums visam cilvēciskajam vienlaicīgi uz visas planētas.

Kā kaut kas tāds varēja notikt? Patiesībā jau nav arī nav noticis – viss tā ir bijis gadu desmitiem, simtiem un tūkstošiem. Tāda ir bijusi pasaules un valstu pārvalde un tāda ir visa globālās elites shēma kopumā un katrā valstī. Tikai tagad krīt ilūziju plīvurs un tas viss vienkārši atklājas. Tai skaitā arī mūsu zemē. Arī šeit nevienu dienu pēdējo 30 gadu laikā nav bijis tāds režīms, kam interesētu tautas labklājība. “Latvijas ceļš” visu šo laiku ir vedis uz to, ka notiek šobrīd – intensīva tautas izpostīšana un teritorijas atbrīvošana.

Nu lūk – ja reiz mēs esam karā, tad ir jāmainās arī domāšanai, rīcībai un darbībai. Tad ir jāsāk strādāt izdzīvošanas instinktiem un pašaizsardzības mehānismiem. Kara laikā dzīvi paliek tikai izturīgākie un izdomas bagātākie – tie, kuri spēj paciest grūtības un atrast risinājumus. Šajā karā ieroči ir informācija, fakti un veselais saprāts, bet galvenais uzdevums ir noturēt savas pozīcijas – cilvēcīgumu un mieru.

Lai cilvēce spētu atmosties, izvērtēt patiesās vērtības un kosmosā varētu tikt izvērtēta cilvēces kā eksperimenta jēga, droši vien bija vajadzīgs tas, kas notiek šobrīd. Ja skatās tādos mērogos, tad noteikti ir kaut kāda robeža, līdz kurai iespējams dzīvot ilūzijās un pilnīgi ačgārnā vērtību sistēmā. Tagad tā ir sasniegta un viss sāk brukt.

Tā kā daudziem ir tik spēcīgas ilūzijas par to, ka valdības par viņiem rūpējas un Farma viņus ārstē, tad arī tiem ir vajadzīgs iziet šādu pieredzi, kurā paši sašpricētie vai tuvinieki piedzīvo to, kas viņiem tika teikts visu šo laiku – vara vienmēr melo, globālisti dara savus plānus, bet Farma mūs nogalina – jautājums tikai, cik ilgstoša ir mocīšanās.

Līdz ar to, jo absurdāka ir situācija, jo vairāk cilvēku ir spiesti par to domāt un censties saprast, kā tas viss varēja notikt un kas būs tālāk. Kas katram būs tā sarkanā līnija, pie kuras viņš sapratīs, ka tālākā sadarbība ar šo sistēmu un paklausība režīmam noved pie letālām sekām pašam vai pat bērniem.

To sauc par Atmodu, bet tā mēdz būt arī sāpīga.

15 thoughts on “Sāpīgā atmoda

  1. Hello! I know this is kinda off topic but I’d figured I’d ask.
    Would you be interested in trading links or maybe guest authoring a blog post or vice-versa?

    My site discusses a lot of the same topics as yours and I think we could greatly benefit from each other.

    If you are interested feel free to send me an email. I look forward to hearing from you!
    Fantastic blog by the way! scoliosis surgery coub.com/stories/962966-scoliosis-surgery scoliosis surgery

  2. This is the perfect site for anyone who would like to understand this topic.
    You understand so much its almost tough to argue with you (not that
    I really will need to…HaHa). You certainly put a
    fresh spin on a topic which has been discussed for many years.
    Excellent stuff, just great!

  3. of course like your website but you need to check the spelling on quite
    a few of your posts. Many of them are rife with spelling
    problems and I in finding it very troublesome to tell the reality
    then again I’ll definitely come again again.

  4. Pretty element of content. I simply stumbled upon your blog and in accession capital to assert that
    I get actually loved account your weblog posts.
    Any way I’ll be subscribing in your augment and even I success you
    get admission to consistently quickly.

  5. I would like to thank you for the efforts you’ve put in penning this
    site. I am hoping to see the same high-grade content by you later on as
    well. In fact, your creative writing abilities has inspired me to
    get my own site now 😉

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.