Piespiedu šprices – pēdējā robeža

Kā tad izskatās cilvēces nākotne šobrīd, uz totalitārisma atdzimšanas fona Austrijā un citviet? Acīmredzot, ka nākamais gads ir izšķirošais un to arī noteiks tas, kas notiks Austrijā/Vācijā.

Straujiem soļiem esam pietuvojušies tam, kas pirms dažiem gadiem liktos kaut kas pilnībā neiedomājams un lasāms tikai vēstures grāmatās. Vēl plāndēmijas pirmajos mēnešos daudziem likās tieši tāpat, kaut jau sāka zvanīt trauksmes zvani par to, ka šeit notiek kaut kas pavisam cits jeb psiholoģiskā operācija.

No maskām uz piecām minūtēm esam nonākuši līdz pēdējai robežai, aiz kuras vairs nav nekā – visas cilvēkiem piemītošās tiesības ar to pašu tiktu izbeigtas. Tā, protams, ir piespiedu injekcija tādā formā, kā to nesen paziņoja Austrijā. Twitterī par šo tēmu bija kāds komentārs – nu austriešiem jau esot tiesības atkārtot savu vēsturi un tradīcijas. Ironiski, bet reizē traģiski, ka tieši Hitlera dzimtenē tas notiek atkal. Vasarā viņi to mēģināja izdabūt cauri Francijā, bet tagad kārtējais centiens radīt šādu precedentu Eiropā un tad jau tam sekos arī pārējie fašistiskie režīmi, ja tiem dos tādu vaļu.

Arī Vācijā jau skan balsis par to, ka no šādas vardarbīgas injekcijas neesot iespējams izvairīties. Kā nekā Vācijas veselības ministrs nesen skaidri izteicās, ka pavasarī katrs vācietis būs vai nu vakcinēts, pārslimojis, vai miris. Nevakcinēto lokdauni un atklāti draudi izskan aizvien vairāk kā atsevišķās valstīs, tā no dažādu globālo organizāciju pārstāvjiem. Vārdu sakot, spēles ir beigušās, izlikšanās un burkāns sevi ir izsmēlis, tagad laiks pātagai un atklātam teroram.

Nav nekādas nozīmes, kādu iemeslu pēc cilvēks nevēlas šprici, vai tāpēc, ka tā vienkārši nestrādā, kā tika solīts, vai viņam ir dabiskā imunitāte, vai viņš gribētu paprasīt kādus zinātniskus datus un ilgtermiņā pavērot, kas tur notiek. Nekā tamlīdzīga – muti ciet un špricējies, vai arī mēs to izdarīsim piespiedu kārtā, vai labākajā gadījumā cilvēks tiek pilnībā izslēgts no sabiedrības, kā tas ir tajā galā, kur Austrālija un Jaunzēlande.

Tiesa gan, lai ko tādu varētu izdarīt, vēl ir vajadzīgs pilnībā izmainīt likumdošanu – protams, var būt arī tā, ka viņi vienkārši to dara, nemitīgi slēpjoties aiz ārkārtas stāvokļa un atceļot visus pārējos cilvēktiesību likumus. Ja nē, tad tur ir ļoti sarežģīta procedūra. Lai varētu kādu piespiedu kārtā nošpricēt, kā to dara ar nepieskaitāmiem psihopātiem, ir vajadzīgs pierādīt, ka viņš ir ārkārtīgi bīstams sabiedrībai un to apdraud. Ar ko sabiedrību ārkārtīgi bīstami var apdraudēt vesels un nevakcinēts cilvēks – ar nāvējošu vīrusu, kuru lielākā daļa vispār nejūt un kam vienīgais pierādījums ir PCR tests? Un ko tad tāds cilvēks apdraud – sanāk, ka vakcinētos – šeit loģiskā sadaļa vispār pazūd, jo kā tad viņus var apdraudēt, ja viņi taču ir špricēti pret to. Realitātē viņi ir tikpat bīstami un slimību izplatoši un tas ir acīmredzami.

Bez tam būtu vajadzīgs arī definēt, kas ir nāvējoša slimība – šis pat pēc oficiāli visiem sagrozītajiem un pārspīlētajiem datiem nekādi neatbilst tādam jēdzienam, jo mirstība tur ir tāda pati, kā sezonālai gripai. Līdz ar to ir skaidrs, ka juridiski – likumīgā ceļā kaut ko tādu izdarīt nevarētu, taču kā rāda prakse pēdējos 20 mēnešos, diez vai tas būtu tas ceļš, ko viņi vispār grasās darīt. Maģiskais instruments – ārkārtas stāvoklis ļauj to izdarīt daudz ātrāk un vienkāršāk.

Tāpēc saskaņā ar visiem parametriem, pravietojumiem un prognozēm, nākamais gads ir izšķirošais cilvēces vēsturē, jo tad paredzēta visa procesa kulminācija, haoss, visi šie centieni normalizēt ārprātīgo un arī mēģinājums pilnībā apturēt cilvēktiesības un pāriet uz atklātu totalitārismu bez nekādiem jautājumiem. Sanāk, ka tā ir Austrijas un Vācijas sabiedrība, no kurām tagad atkarīgs tālākais lietu izkārtojums un tas var nozīmēt ļoti dramatiskus notikumus, vardarbību un ne tikai tur, bet visā Eiropā, jo agrāk vai vēlāk šī cīņa starp cilvēkiem un fašistiskiem režīmiem notiks un tur vairs nebūs mierīgi gājieni, tas jau sāk notikt un skan arī šāvieni, ir reāli ievainotie.

Modernajā vēsturē lielākie masu protesti, kas bija vērojami šajās dienās, vieš cerību, ka cilvēki tomēr sāk saprast, kas notiek un kur ir tā sarkanā līnija, aiz kuras viss ir cauri.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.