Par vakcīnām kopumā. Citāds skatījums.

Šis raksts man “iekrita acīs”, klausoties TEDx Christine Stabell Benn – Profesori no University of Southern Denmark, kura 40 gadus bija veltījusi vakcinēšanās programmām un pētījumiem par vakcīnām, īpaši Āfrikā. Vakcīnu programmas, ko viņa ar kolēģiem organizēja, bija plašas – no poliomielīta un bakām līdz malārijai un tuberkulozei. Viņa pieredzēja arī laiku, kad “dzīvās” vakcīnas tika nomainītas uz “mirušajām”. 

Galvenā atziņa ar kuru dalās Prof. Christine Stabell Benn ir sekojoša:

Vakcīnai ir gan vērtīgi, gan kaitīgi efekti, un tie var būt nesaistīti ar konkrēto (mērķa) slimību, pret kuru vakcīna tiek lietota. Vakcīna var sniegt labu imunitāti ne tikai pret mērķa slimību, bet arī pret pilnīgi citām infekcijām. Un var būt arī otrādi, sniedzot imunitāti pret mērķa slimību, tā palielina mirstību no citām infekcijām. Tāpēc vakcīnas ir jāpēta ilgi, plaši un ar kontekstu.

Tālāk būs daži stāsti no profesores pieredzes ilustrācijai. Bet pirms tam daži skaidrojumi:

Dzīvā vakcīna – vakcīna, kuras izgatavota lietojot dzīvu vīrusu, attiecīgi pavājinot konkrēto patogēnu lai tas nebūtu slimības izraisītājs, bet tai pat laikā “iedarbinātu” imūnsistēmas reakciju. Sākotnēji tā izgatavoja visas zināmās vakcīnas.

Nedzīvā vakcīna – vakcīna, kura izgatavota lietojot nomirdinātu vīrusu vai tikai daļu (gabaliņu) no konkrētā vīrusa.

Pēdējos gadus klasiskā medicīna un farma diezgan strikti stūrē nedzīvo vakcīnu virzienā argumentējot to ar dzīvo vīrusu bīstamību, vienkāršāku un lētāku izgatavošanas procesu, dažiem briesmīgiem neveiksmīgiem vakcinēšanas projektiem utt. Dzīvo vīrusu vakcīnu imunizācijai mūsdienās lieto ļoti maz.

Specifiskais vakcīnas efekts – konkrētā vakcīna izraisa cilvēka imūnās sistēmas reakciju pret specifisku infekciju (vīrusu vai baktēriju), imūnsistēma izstrādā aizsardzības mehānismu (antivielas) un izveido imūno atmiņu pret konkrēto patogēnu (vīrusu vai baktēriju).

Nespecifiskais vakcīnas efekts – vakcīna veicina imunitāti ne tikai pret specifisku infekciju (vīrusu vai baktēriju), bet “uztrenē” imūnsistēmu cīnīties arī ar citām infekcijas slimībām. Nespecifiskais efekts nav novērojams tūlīt pēc vakcinācijas, tas parāda sevi vēlāk. Nespecifiskais efekts noteikti neparādās vakcīnu apstiprināšanas dokumentos.

Vakcīnas specifisko un nespecifisko efektu var salīdzināt ar tenisa spēli. Tu mācies spēlēt tenisu. Noalgo treneri, bet treneris ir slinks un uzliek uz laukuma bumbiņu mešanas mašīnu (visjaunāko, visdārgāko). Tā tu nedēļu no vietas mācies atsist mašīnas mestās bumbas. Un tu esi kļuvis izcils, jo spēj atsist katru mašīnas mesto bumbu.

Bet… pēc nedēļas, izejot laukumā pret savu draugu, saproti, ka esi iemācījies atsist tikai viena veida bumbas – vienā ātrumā, vienā konkrētā vietā mašīnas mestās bumbas. Spēli tu zaudē.

Lai labi iemācītos spēlēt tenisu, nepieciešams treneris, kurš iemāca tev atsist pēc iespējas daudz un dažādi mestas bumbas. 

Tagad stāsti no profesores pieredzes.

Jāatceras, ka tie nav tikai stāsti, tie ir pētījumi, par kuriem daudz cilvēku (bērnu) samaksāja ar savām dzīvībām.  Droši vien būtu vismaz vērts iedziļināties un aizdomāties.

Masalu vakcīna veicina imunitāti pret citām infekcijas slimībām.

1979. gads, Guinea-Bissau. Pētnieki mēģināja skaidrot iemeslu, kāpēc līdz 5 gadu vecumam izdzīvo tikai puse (!!!!) bērnu. Prevalējošais viedoklis par lielo mirstības iemeslu – bads, nepienācīgs uzturs.

Smalkāk pētot situāciju izrādījās:

Nepienācīgs uzturs attiecās tikai uz 2 bērniem no kopskaitā 1200 pētītiem.  

Uzliesmojot masalu epidēmijai nomira katrs piektais no saslimušiem bērniem. Pie kam masalas vienlīdz nogalināja arī veselīgos, labi ēdinātos bērnus. Veicot masalu vakcināciju bērniem pētnieki atklāja, ka mirstība vakcinēto bērnu vidū ir 70% zemākā kā nevakcinēto. Lai gan sagaidāmā mirstības atšķirība bija 10-20%. Secinājums – masalu vakcīna pasargāja ne tikai no konkrētās slimības, tā deva imunitāti arī pret citām  infekcijām.

Pētnieki vēlāk veic pētījumus arī citās valstīs un secinājums bija līdzīgs – pielietotā masalu vakcīna samazināja bērnu mirstību par 50% (un tas ir ievērojami vairāk kā tika sagaidīts no imunitātes pret masalām). Pētījumi ilga vairāk kā 10 gadus un to secinājums bija, ka pateicoties masalu vakcīnas nespecifiskajam efektam bērnu imūnsistēma tika labāk uztrenēta cīnīties ar citām plaušu infekcijām (plaušu karsoni un bronhītu).

Jaunā masalu vakcīna 2 reizes palielina meiteņu mirstību no citām infekcijām. 

Iepriekš minētā masalu vakcīnai bija ierobežojumi, jo to varēja lietot bērniem sākot ar 9 mēnešu vecumu, kad mātes sniegtā imunitāte jau bija mazinājusies. 1989. gadā PVO apstiprināja lietošanai jaunu masalu vakcīnu, kuru varēja pielietot jau no 4-5 mēnešu vecumam. Acīmredzams ieguvums, vai ne, – iespēja izraisīt imunitāti pret masalām no mazāka vecuma, kā rezultātā samazinātos bērnu mirstība.

Kad šie ārsti sāka lietot jauno masalu vakcīnu (Gambijā, Senegālā, Gvinejā – Bisau, vēlāk arī Sudānā un Haiti), viņi bija pārsteigti par rezultātiem – jaunā vakcīna pasargāja no masalām, bet no otras puses tika novērota 2 reizes lielāka mirstība meitenēm no citam infekcijas slimībām. Tikai 1992. gadā šī konkrētā masalu vakcīnas lietošana tika pārtraukta, kad ārsti bija vairākkārtēji informējuši PVO par novērojumiem. Konkrētās vakcīnas specifiskais efekts bija acīmredzams ieguvums (agrāka imunitāte pret masalām), bet nespecifiskais efekts – dzimuma specifisks (meiteņu) 2 reizes lielāks mirstības rādītājs no citām infekcijas slimībām. Arī mūsdienās šāds nespecifiskais efekts netiktu uzrādīts vakcīnas apstiprināšanas dokumentos. Tas parāda sevi vēlāk, kad vakcīna jau tiek lietota daudzus gadus un redzīgas ārstu acis to pamana.

Iedomājieties, tas notiktu Eiropā?! Bet Āfrikas bērnu stāsts tika paslaucīts zem paklāja.

Jā, starp citu – vecā masalu vakcīna bija “dzīvā” vakcīna, bet jaunā “nedzīvā”. Un iedomājieties, kas būtu, ja konkrētajā gadījumā vakcināciju veiktu citi ārsti, ne ar redzīgām acīm.

Tuberkulozes vakcīna bacillus Calmette–Guérin (BCG).

Pēc iepriekšējiem notikumiem profesore 1992. gadā sāka plašāk pētīt vakcīnu specifiskos un nespecifiskos efektus teritorijās, kurās viņa ar kolēģiem strādāja. Pētījumi nu varēja aptvert 200 000 cilvēku Guinea-Bisau.

Kā pirmo profesore ar kolēģiem izpētīja tuberkulozes vakcīnu (BCG) un tās efektus uz bērnu mirstību. Pētījuma secinājumi bija līdzīgi kā sākotnējai masalu vakcīnai – BCG vakcīnas nespecifisko efektu dēļ bērnu mirstība bija ievērojami mazāka kā nevakcinēto bērnu vidū un mazāka kā varētu paredzēt tikai tuberkulozes imunitātes rezultātā.

Jāpiezīmē, ka BCG vakcīna ir “dzīvā” vakcīna, veca vakcīna, kā to demonizē oficiālā medicīna. Tai pat laikā kā viena no versijām COVID izplatības laikā, kāpēc dažās Eiropas valstīs bija atšķirīga saslimstības līkne nekā citās, bija tieši šīs vakcīnas pielietošana jaundzimušajiem. Bet šī tēze ir noslīkusi nekurienē.

Difterijas-stinguma krampju-garā klepus vakcīna palielina mirstību bērniem.

Pretēji novērojumi pētniekiem bija par difterijas-stinguma krampju-garā klepus vakcīnu. Līdzīgi kā jaunā masalu vakcīnas gadījumā, bērnu vecumā zem 5 gadi mirstības, īpaši meiteņu, rādītājs bija ievērojami lielāks.

Lieki piebilst, šī ir jaunā, “nedzīvā” vakcīna.

Šī ir vakcīna, kuru lieto visā pasaulē un kura pasargā no nāvējošām infekcijām, tāpēc vēlme nonākt līdz lietas būtībai ir jo lielāka.

Sešas no 10 pētītām vakcīnām ir ar ievērojamiem negatīviem nespecifiskiem efektiem un paaugstinātu bērnu mirstību.

Profesore Christine Stabell Benn ar kolēģi Peter Aaby laika posmā no 1990. līdz 2000. gadam līdzīgā veidā izpētīja vairāk kā 10 pasaulē plaši lietotas vakcīnas, un secinājumi bija interesanti.

Dzīvās vakcīnas, kuras satur novājinātu, slimību neizraisošu patogēnu (tādas, kā vecā masalu vakcīna, BCG vakcīna, orālā polio vakcīna, baku vakcīna) ne tikai izveido imunitāti pret primāro infekciju, bet arī uzlabo cilvēka imunitāti kopumā pret citām infekcijas slimībām, kā rezultātā ievērojami samazina bērnu mirstības rādītājus.

Papildus tam pētnieki pārbaudīja dāņus, kuri tika vakcinēti ar baku vakcīnu pirms 1980. gadā baku vakcinācija tika pātraukta (slimība tika pasludināta par sakautu) un secināja, ka cilvēkiem joprojām ir imunitāte pret bakām. Vēl pētījumā norādīts, ka šī baku vakcīna un BCG vakcīna sniedz par 30% aizsardzību pret HIV (līdzvērtīgi HIV vakcīnām).

Pretstatā pētītās piecas jaunās, “nedzīvās” vakcīnas (DTP vakcīna, pentavalentā vakcīna, “neaktīvā” polio vakcīna, H1N1 gripas vakcīna un B hepatīta vakcīna) sniedza imunitāti pret konkrēto infekciju, bet kā nespecifiskais efekts samazināja imunitāti pret citām slimībām, kā rezultātā pētījumos uzrādīja augtāku bērnu mirstības procentu, īpaši meiteņu vidū.

Malārijas vakcīna – ieguvumi pārsniedz riskus?

GlaxoSmithKline ar PVO atļauju veic Āfrikā sava jaunā produkta Malārijas vakcīnas vakcināciju (ārkārtas lietošanai). Vakcīnas pētījumi ilguši gadiem. Ik gadu no malārijas mirst miljoniem cilvēku. Kā norāda ražotājs, tas nodrošina 18 – 36% imunitāti pret nāvējošo slimību. Tas ir milzu solis, šis slimības apkarošanā, kura prasa miljoniem dzīvību ik gadu. Bet.. pētījumi rāda, ka kopējais mirstības rādītājs vakcinētiem ir par 24% augtāks kā nevakcinētiem. Smalkāk pētot datus, jākonstatē, ka malārijas vakcīna samazina kopējo mirstības rādītāju zēniem par 15% (pieticīgi, bet ok), un vairāk kā divas reizes palielina mirstību meiteņu vidū. Interesantas lietas slēpjas aiz statistikas, vai ne.

Lieki pieminēt, jaunā malārijas vakcīna ir “nedzīva”.

Un …

PVO organizācija izvērš plašu pretmalārijas vakcinēšanas programmu Āfrikā.

BCG vakcīna pasargā no dzeltenā drudža.

Ir vēl viens piemērs profesores un viņas kolēģu darbam par nespecifisko vakcīnas efektu, kad konkrētā vakcīna papildus sniedz imunitāti pret citiem patogēniem.

Nīderlandē pētnieki imunizēja brīvprātīgo grupu ar tuberkulozes BCG vakcīnu un 4 nedēļas vēlāk to pašu grupu sapotēja ar dzeltenā drudža vakcīnu (tā saturēja novājināto dzeltenā dzrudža vīrusu). Rezultātā, nomērot dzeltenā vīrusa klātbūtni asinīs, tika konstatēts, ka tie grupas dalībnieki, kuri bija saņēmuši BCG vakcīnas uzrādīja ievērojami mazāku dzeltenā drudža vīrusa klātbūtni. BCG (tuberkulozes) vakcīna spēj izraisīt imunitāti pret pilnīgi citu vīrusu. 

Jāpēta vakcīnu nespecifiskie efekti.

Profesore uzsver, ka viņa nav pret jauno vakcīnu ieviešanu un nav nepieciešamības pēc 30 gadu pētījumu gaidīšanas par jauno vakcīnu specifiskiem efektiem un blaknēm. Tomēr nepieciešams skatīt vakcīnu radīto imunitāti plašāk, fokusēties uz vakcīnu nespecifiskiem efektiem.

Kā piemēru šādai pieejai profesore min Dānijā izvērsto zēnu vakcināciju pret papilomas vīrusu: nosakot 3 gadu pārejas periodu, kura laikā puse zēnu tiek vakcinēti, un šajā pārejas perioda izvērtēt ne tikai vakcīnas efektivitāte uz papilomas vīrusu, bet gan arī uz kopējo zēnu imunitāti.

Nu un ko tad tālāk? Kā saka pati profesore – viņa nav ne par, ne pret vakcināciju, un, vakcinācija ir ļoti kutelīga tēma, kurai ir tendence polarizēt viedokļus. Savus pētījumus profesore ir publicēju vairākkārtīgi, sniegusi atbildīgām iestādēm, tai skaitā PVO. Bet… pagaidām nekādas reakcijas vai dialoga nav bijis.

Raksts nav par tēmu – vakcinēties labi vai vakcinēties slikti, raksts ir par tēmu – vakcīnas ir burvīgs cilvēka izgudrojums ar acīmredzamu ieguvumu, kurš ir rūpīgi un vispusīgi jāpēta daudzus gadus no vietas, lai vispār saprastu kādu labumu un kādu ļaunumu tās var nodarīt. Man arī šķiet svarīgi vismaz apmēram saprast kopējo imunizācijas dialogu ārstu starpā, jo tas nebūt nav homogēns, vairākums pārliecinoši bļauj skaļāk. Un tad ielikt konkrēto COVID vakcīnas jautājumu kontekstā. 

Esam gaiši, esam veseli!

Darbinām kritisko prātu!

Raksta avots:

www.sciencenews.dk/en/vaccines-an-unresolved-story-in-many-ways

t.me/brivibasplatforma/395

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.