Par Latviju bez partijām.

Un, kad viņiem tiek teikts:
 „Nevairojiet virs zemes postu!”,
viņi saka: „Mēs jau tikai sakārtojam lietas.”
 
 Patiesi viņi ir tie, kas nes postu, tikai to neapjēdz!
 Korāns ( 2:11,2;12) 
Tieši pirms 7gadiem /03.02.2013/

Uz posta ostu peld uzposts plosts.

Jā, tik tiešām, Viņi ir pārliecināti, ka Viņi, kārto lietas, cik nagi nes, un ir pilnīgā neizpratnē, un tiešām neapjauš, kāpēc viņus visu laiku tik drausmīgi apvaino posta un nelietības vairošanā virs Latvijas zemes. Viņi „ ..jau tikai sakārto lietas…”

 Kas tās ir par lietām, ko Viņi tur nu jau vairāk kā divdesmit gadus kārto un kārto; tautas, savas partijas vai naudas lietas.

Un kas īsti ir tie Viņi un, kā Viņi radās;

Jūs teiksiet, ka mēs taču paši Viņus ievēlējam! Tad jau iznāk, ka mēs paši esam vainīgi posta un nelietības vairošanā virs mūsu zemes.

To gan VIŅI gribētu, lai mēs tā domātu!

Bet mēs labi zinām, ka vēlējam tos visgodprātīgākos un godīgākos, visgudrākos un cilvēcīgākos… cik vien varējām tajā vēlēšanu kampaņas aptumsumā apjaust un saskatīt, mēs izvēlējamies katrs pēc savas izpratnes no mums piedāvātiem partiju sarakstiem tos patiešām vislabākos.

Un kāpēc, lai kāds rīkotos citādi?

Bet rezultātā katru reizi no jauna ievēlēti ir – …tie, kas nes postu, tikai to neapjēdz”. jo visu laiku – „…tikai sakārto lietas.”

·Kur tas suns ir aprakts?

Lai kā VIŅI ar saviem reklāmu, mārketinga un smadzeņu skalošanas trikiem nu jau gadu desmitiem no mums slēptu tā apraktā suņa kapa vietu, tomēr tā smirdoņa ir viņus nodevusi; Un tā nāk no visiem labi zināmās vietas: no nemirstīgās kūtspakaļas, kas plašām tautas masām ir pazīstama ar smacīgu svešvārdu –  KOALĪCIJA.

Savukārt šo veidojumu vadā un vada tāds mistisks Satversmē nepieminēts veidojumiņš, kas sevi apsaukā par – Koalīcijas Padomi (KP), tā gan visiem būtu jāraksta ar lieliem burtiem, jo tai pieder visa vara un teikšana par visu, kas drīkst notikt un kas notiek visā Latvijā, kā arī visa likumu un nodokļu būšana ir Viņu varenās rokās.

Prezidents, premjers, ministri, SAA birojs un KNA birojs, armijas, policijas un prokuratūras ģenerāļi, kontrolieri un tiesneši u.t.t., nemaz nerunājot par visādiem valsts uzņēmumu – valsts bankas, valsts mežu, ceļu un dzelzceļu, lidostu, ostu un elektrības… utt. bosi un to zelta padomes loceklīši ir tikai šīs KP ielikteņi un apakš veidojumiņi.

Te nu ir tas suns aprakts. Cik vienkārši un ērti! Tā rodas savējiem veiksmes stāsti.

Tauta domāja, ka vēlē Saeimu, bet reāli ievēlējās – KP. Visa tā vēlēšanu kampaņa izrādās tāds triks vien ir. Kā mēs jau gadiem no reizes uz reizi pārliecināmies, ka pilnīgi, pilnīgi vienalga no kāda nosaukuma partijām būs šī Koalīcija, tā turpinās iepriekšējo iesākto darbu, t.i., centīsies sakārtot lietas un līdz ar to, VIŅIEM pašiem par lielu izbrīnu, neizbēgami vairojot postu virs zemes.

·Tas notiek tāpēc, ka šis KP pēc būtības nepārstāv un pat nedrīkst pārstāvēt ne savu partiju un pat ne sevi, nemaz nerunājot par tautu.

Lai arī kā to gribētu… Bet mēs gribam to, ko mīlam. Un, ja tik varam, tad darām tikai to, ko gribam. Tā nu ir, ka politika patiesībā ir mīlestības jautājums; Cilvēkmīlestības vai varas…

 Vai vispār mēs zinām, cik cilvēciņi ir tajā KP? Kādi pieci vai seši? Kā viņus sauc, kad un kur viņi sanāk, par ko tie tur spriež? Galvenais, ka mēs maksājam viņiem pieticīgo aldziņu…

Viņi jums stāstīs, ka KP pārstāv savas partijas un ir ievēlēti vispārējās atklātās un demokrātiskās vēlēšanās u.t.t. Tad ziniet, ka tie ir salti un ciniski meli! Viņi pārstāv vienīgi un tikai naudu un naudu un naudas mijējus;

.

·Bužeta Vārdā – naudas varā.

Tautas patiesā rūpe un sāpe viņiem ar katru dienu kļūst mazsvarīgāka. Jo tagad galvenais ir – budžets! Būs nauda un tad visiem viss būs labi!

Šie maldi lēnam kļūst par aksiomu un kā nāvējoša inde pārņem katru KP loceklīša loceklīti, sākot jau ar mēli…  

Nu var sākties vispārēja biedēšana ar naudas trūkumu. Tam un tam, un tam nepietiek naudas. Jo nauda ir tik, cik ir. Tiešām tā tas ir, un tieši tāpēc bagātie var kļūt bagātāki, ja attiecīgi nabagie kļūst nabagāki. Jo nauda ir tikai tik cik ir! Un to labi apzinās arī šis KP un attiecīgi arī rīkojās, Tā tūkstošiem miljoni(!) pazūd zem pasaules dārgākiem tiltiem, bet bērna pabalsti ir smieklīgi, lai nebūtu jāraud..

Vispār zināms, ka nabadzības izskaušana nav naudas jautājums, bet gan attieksmes un morāles jautājums. Morāle? Vai tik tas tur pie Viņiem, nav lamu vārds?

Un tā atkal pienāk brīdis, ka viņi patiešām nesaprot, kā tā stulbā tauta neko nesaprot un vēl iedrošinās viņiem pārmest, ka vairojās virs zemes posts. Vai tā patiešām neredz kā viņi katru dienu no rīta līdz rietam no visas sirds cenšas sakārtot lietas? Lietas nozīmē neko citu, kā tikai – naudas lietas.

Bet kā zināms naudas lietas visu laiku un visos laikos kārto bankas un tirgoņi un tieši tāpēc gribot negribot šiem KP loceklīšiem jāpārstāv banku un tirgotāju intereses. Lai sakārtotu budžetu! Un tā pakāpeniski, nevis savas partijas, ne tautas un pat ne savas, bet gan vienīgi un tikai –  naudas mijēju un tirgoņu rūpes un sāpes kļūst par KP galveno rūpi un sāpi.

Tam pierādījumi nav tālu jāmeklē.

·Pārdodu Latviju par latu

Spilgts piemērs ir šīs varas elites sarīkotā vājprātīgā eiro histērija. Pat Jaunā Gada apsveikumu runas vietā, mūsu, krīzes un nabadzības nogurdinātā tauta no valsts Prezidenta un Premjera saņēma eiro reklāmas rullīti.

 Un šodien mēs esam liecinieki neticamajam, kā īsā laikā piem. nacionāla partija pārgāja baņķieru apskāvienos pat tiktāl, ka iekļuva eirohistēriķu saukļu konkursā pirmajās divās vietās ar slaveno frāzi: „Nelikvidēsiet latu, dabūsiet rubli!” Kādi neiedomājami murgi- lats nozīmē atkarību no Krievijas! 

 Un otra lieliskākā draudu frāze ir– „ Ja tagad negribēsim eiro, vēlāk mums to nepiedāvās…” Laikam ir tāds eiro-kantorītis, kur mīt tādi eiro devēji, kuri var apvainoties…

  Tā tajā Koalīcijas Padomē esošie nacionāļu partijas pārstāvji pēkšņi atrodas no savas partijas tik tālu, kā austrumi no rietumiem. Un, no tiem, kas viņus ievēlēja – vēl tālāk.

 Viņi stāsta, ka jālikvidē lats, lai mums būtu ērtāk ceļot. Nu tik ceļosim, nu tik būs! Esam jau aizceļojuši… uz nekurieni – kā lētais darbaspēks.

Un kādas man neērtības Spānijā vai Krievijā, Ukrainas, vai Turcijas banku automātos izņemt attiecīgās valsts naudu. PIN kods vairs nebūs jāievada? Kādas ērtības? Ja nu vienīgi, ja man būtu jāmaina kāds miljoniņš, tad gan.

Kā lai tiem lata likvidatoriem izstāsta to lepnuma sajūtu, kad ceļojot pa ārzemēm, mēs varam parādīt tiem tur Spānijā, Krievijā, Ukrainā, vai Turcijā…, kas nezin, kur tāda Latvija atrodas, savas valsts gaumīgo un skaisto naudu.

Kad nožēlojamajos krievu rubļa laikos izdevās paturēt rokās Latvijas laika sudraba latu, ar visu būtību sajutām kā ielīst neatkarības un brīvības alkas.

Vai tas Koalīcijas Padomes sešinieks mums to latu atnesa, ka tagad tā vienkārši baņķieriem un tirgoņiem par godu, likvidēs? Viņiem būtu jāatceras, ka mūsu lats tika izcīnīts vispirms jau kaujas laukos brīvības cīņas. Lai pirms balsošanas viņi aiziet uz Brāļu kapiem. Nožēlojami!

·Ādamu un Ievas neticamās pārvērtības.

Bet stāsts jau nav par latu, bet par partiju. Es ar šo piemēru vēlējos parādīt, tās neticamās pārvērtības, kas notiek ar brīnišķīgiem cilvēkiem, kuri ieguvuši savas partijas biedru un sabiedrības uzticību un līdz ar to Saeimas deputāta mandātu, kad viņi nokļūst tajā zemiskajā KP.

Lai nokļūtu šajā KOALĪCĪJĀ attiecīgās partijās frakcijai, vispirms jau jāpielāgojas citu koalīcijas partiju ambīcijām, jo tur jau neviens nedrīkst tik vienkārši otram piekāpties.

Vienīgā iespēja, kā šīm dažādām, bieži pat savstarpēji karojošām, partijām sadoties rokās, ir jānoliek malā savas partijas ideāli (ja tādi ir..) t.i., faktiski jākļūt par vienu super-partiju, – it kā budžeta vārdā, it kā kāda ministra koferīša vārdā. Tā mēs atkal nonākam vienpartijas un viņa KP režīmā. Vēsture turpinās.

Bet savukārt tajā visvarenajā Koalīcijas Padomē vispār visiem, ja grib tur kādu brīdi padzīvoties varas tvanā, jāatsakās no visa pārējā, tai skaitā – arī no sevis. Jo tur nu gan visiem jābūt kā vienam veselam.

·Ko darīt, lai šis murgs vienreiz beigtos.

Tik daudz jau nu pa šiem  daudzajiem cerību gadiem visiem ir skaidrs, ka sapnis par sirdsskaidro un nesavtīgo  glābēj partiju ir izsapņots.

Gadu no gada, pēc kārtējām vispārējām vēlēšanām kā likums nāk kārtējā vispārēja vilšanās.

Šī it kā daudzpartiju sistēma, kura rezultātā reālā vara faktiski nonāk vienas grupas rokās, Latvijā ir, sevi izsmēlusi.

Viņa ne tikai nepārstāv tautas intereses, bet ir kļuvusi pat par atklātu prettautisku veidojumu. To mēs labi redzam jau gadiem notiekošā valsts, t.i. KP, atklātā karā pret pašvaldībām.

Visa tā noziedzīgā reģionālā reforma, kas izpaudās masveida pagastu un mazo lauku skolu un kultūras namu likvidēšanā, kas būtībā bija mērķtiecīga zemes atbrīvošana no zemniekiem, lai atvieglotu zemes masveida izpārdošanu.

Koalīcija domā, ka iedzīvotāji dzīvo valstī, nevis kādā konkrētā pašvaldībā. Tā izskatās, ka drīz Viņiem būs taisnība, nu jau veseli pagasti ir baņķieru privatizēti un iztīrīti no iedzīvotājiem. KP ministrs ar zīmīgu vārdu –  Vilks izskatot jautājumu par apkures nodokļa samazināšanu, publiski paziņoja, ka tā būtu nelietderīga  naudas izmešana vējā, ar to, laikam, domājot par tiem pagastiem, kur pamestajās mājās svilpo vējš un gaudo vilks.

·Par tiešo demokrātiju!

Lai pārtrauktu šīs superpartijas, ko sauc KOALĪCIJA  un viņas KP tirāniju, ir vienkārši no tām partiju būšanām jāatsakās.

Jāpāriet uz tiešo demokrātiju.

Saeimu ievēl tiešās vēlēšanās, vietējo pagastu un pilsētu iedzīvotāji no vietējo iedzīvotāju vides, bez šo partiju nevajadzīgās starpniecības. Patiesa demokrātija ir iespējama vienīgi ar

pašas tautas, nevis tikai ar tās pārstāvju piedalīšanos.

Mēs redzam, ka partijas deputāti nekādā veidā nav saistīts ar vēlētājiem, kaut gan viņi,

tāpat kā pārējie deputāti, skaitās – savas tautas, nevis partiju, pārstāvis.

Rezultātā masas ir pilnīgi atrautas no deputāta, bet deputāts, saņēmis vēlētāju balsis, pilnīgi atraujas no masām. Viņš monopolizē masu varu un tiesības izlemt to problēmas.

Šie cilvēki organizē partiju, lai īstenotu savas partijas intereses, uzspiestu sabiedrībai savas partijas uzskatus. Viņu mērķis ir savas partijas programmas īstenošanas vārdā saņemt varu savās rokās. No patiesas demokrātijas viedokļa un arī no mūsu Konstitūcijas viedokļa nav pieļaujams, ka tāds veidojums, kā – Koalīcija valdītu pār visu tautu. 

Mēs skaidri redzam, ka šajā partiju sistēmā nav vietas demokrātijai! Tātad šī sistēma ir vienkārši – jāmaina!

Vienkārši, skaidri un gaiši!

Ja, piem., saldenieki redz, ka viņu ievēlētais pārstāvis tur sāk kārtot svešas naudas lietas, tas tiek atsaukts. Ja tādā ceļā būtu ievēlēts labākais ES finanšu ministrs Vilks, tas jau sen būtu patriekts Zvārdes mežos…

·Kā to panākt? Tāds ir jautājums!

Mēs gribam tikai to, kas mums likumīgi pienākas un ir noteikts Satversmē – vara pieder Latvijas tautai. Tāpēc, lai to panāktu ir soli pa solim, saskaņā ar likumiem un Satversmi tā Koalīcija, vienalga no kādām partijām viņa sastāvētu, jānoliek pie malas.

To var izdarīt vienkārši panākot izmaiņas Vēlēšanu likumā. Vai nu ar referenduma palīdzību, vai veidojot Pretpartijas bloku.

Tā Koalīcija, bez šaubām, darīs visu iespējamo un neiespējamo, lai tikai to nepieļautu, tā vēlreiz apliecinot savu patieso būtību.

Jā, šobrīd Koalīcijai pieder visa vara pār visu. Bet tikai šobrīd. Tāds vietējās nozīmes milzītis uz māla kājām vien ir visa tā Koalīcijas būšana.

Uz kā tad balstās to dažu Koalīcijas KP cilvēciņu vara? Uz mūsu ticību viņiem, uz mūsu cerību un jā, arī uz mūsu naivumu. Bet naivums nav muļķība un viltība nav gudrība.

Varbūt tas milzis ir noslēpies kādā varenā partijā? Nu, arī tā partiju varenība ir tāds baloniņš ar karodziņu. Cik procentu tad ir tajās partijas? Nu necik. Un no tiem 90% ir mūsējie, ļaudis, kam rūp un sāp, kas pa šiem gadiem notiek ar tautu. Ar to Koalīciju ir tāpat kā ar naudu; tās spēks ir tikmēr, kamēr tai ticam. Bet mēs vairs neticam.

Bez šaubām, tieši nauda tādā gadījumā paliek viņu vienīgais ierocis un pamats. Viņu kungs un Dievs. Un to viņi liks lietā. Un viņi to māk. Tāpēc nenovērtēt to Koalīciju nebūtu pareizi. Galvenais, mēs nedrīkstam pieņemt viņu spēles noteikumus. Mēs nedrīkstam būt tādi paši kā Viņi. Mēs arī nedrīkstam būt tikai savādāki kā Viņi. Mums jābūt – pretējiem! Līdzīgi kā garīgās pasaules likumi ir pilnīgi pretēji fiziskās pasaules likumiem. Citādi mūs izlīdzinās, salīdzinās un izsmērēs. Tāpat kā līdz šim. To viņi māk. Mums nav vienkārši savādāks redzējums piem. uz valsts lietām, mums ir –pretējs. Mēs neko neremontējam, mēs ceļam no jauna. Uz jauniem pamatiem. Nevis tāpēc, ka mēs tā gribam, bet tāpēc, ka tā Tautas Sapulcē gribēs konkrētais Kandavas, Saldus, Alūksnes vai Viļānu iedzīvotājs. Viņš nespēlēs politiku, viņš grib, lai būtu darbs, lai varētu vienkārši normāli un laimīgi dzīvot savā ģimenē, savā mājā, savā zemē. Un viss!

Ja Koalīcija savu ietekmi un varu ir panākusi ar meliem, iebiedēšanu un vispārēju sabiedrības partejisku šķelšanu pēc partijām, tautībām un pat pēc ticības – mums vienkārši jārīkojas pretēji. Ko Viņi sasies, mēs atraisīsim, ko viņi atraisīs mēs sasiesim.

Un nepieviļaties domādami, ka viņiem ir arī kaut kas labs. Tas, ka viņi kaut kādu iemesla dēļ ir piecietuši un ārēji arī uzturējuši, vai aizstāvējuši – kaut ko labu, nenozīmē, ka tas ir viņu piederums. Mums jāsaprot, ka mēs necīnāmies pret atsevišķu KP locekļu, vai viņu cilvēcīgām kļūdām vai maldiem, bet pret to posta garu, pret to domāšanas veidu, kas, izmantojot šo partijās sistēmas caurumus  ir saindējuši mūsu tautas garu, pamatvērtības un ideālus. Ekonomiskās nebūšanas ir tikai likumsakarīgas sekas.

·Mūsu spēks ir neformāļi

Neformāļi ir tautas sirdsapziņa. Disidenti. Neformāļi sagrāva PSKP režīmu un tiks galā arī ar šo KP.  Neformāļu apvienošana – tas ir pirmais uzdevums. Pareizā būtu teikt – dot iespēju, palīdzēt neformāļiem apvienoties. Tas ir vienīgais, kas tagad mums ir jāizdara. Pārējo izdarīs viņi paši. To paveiks viņu pašiniciatīvas un tautas mīlestības gars, tā spēja ziedoties gaiša iesākuma vārdā.

·Kur viņus atrast?

Viņi ir visur. Starp radošo profesiju pārstāvjiem, zinātniekiem un zemniekiem, starp ārstiem un skolotājiem.. Starp tiem, kuriem sirdsbalss neļauj samierināties ar pastāvošo situāciju. Vēl ir dzīvi daudzi no tiem, kas vēl pirms gadiem trīsdesmit nesa neatkarības sapni. Dažus no šodienas neformāļiem es redzēju Barikāžu dienās tautas sapulcē Doma laukumā; piem. Ingūna Sudraba, profesoru Ivaru Brīveru u.c.

Vienkārši viņiem ir jāsatiekas.

Un tas arī būs Koalīcijas beigu sākums.

Un viss.



Komentāri (0)

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar E-pastu vai Facebook