No kurienes radās mūsu Civillikums un Tautas Sa-Dzīves Vienošanās?

Mēs visi zinām, ka mūsu Satversmes tekstam „kājas aug” galvenokārt no jidišera Hugo Preisa vadībā izstrādātās t.s. “Veimāras Republikas” konstitūcijas. Kur radās civillikums, kuru šodienas Latvijas korporācijvalsts pilnībā ignorē? Tam ir divas pamatsaknes, kuras aiziet dziļumā ar citām vēl dziļākām saknēm un saknītēm.

Pirmā pamatsakne – Vācijas Civilais Kodekss (Bürgerliches Gesetzbuch, saīsināti BGB), kurš tika sagatavots jau 1881.gadā, bet dzīvē tika pieņemts tikai 1900. gada 1. janvārī. Tas bija milzīgs projekts, un neba jau mūsu bāleliņi paši izgudroja mūsu Civillikumu, bet daudz ko „aizņēmās” no šī Vācijas „gruntīgā” darba. Mūsu „slavenie” juristi jau nebija vienīgie, to kā šablonu sev paņēma daudzas valstis, gan pagājušā, gan šajā gadsimtā. Proti – Igaunija, Taivāna, Japāna, Taizeme, Dienvidkoreja, Brazīlija, Grieķija, pat Sarkanā Ķīna daudz ko izmantoja, un to arīdzan izmantoja šodienas Ukraina. Tas ietekmējis Itālijas 1942.gada Civillikumu, Portugāles 1966.gada Civillikumu un Nīderlandes reformēto 1992.gadā Civillikumu.

Otrā pamatsakne – Šveices Civillikums jeb Civilais Kodekss (Swiss Civil Code, SR 210, vācu valodā Schweizerisches Zivilgesetzbuch, ZGB; franču valodā – Code civil suisse, CC). Tas tika pieņemts 1907. gadā, bet stājās spēkā 1912.gada 1.janvārī. Pētnieki dalās divās daļās, vieni uzskata, ka tas ir tikai izmainīts Vācijas Civillikums, bet citi (mani ieskaitot) uzskata, ka tas ir noticis tikai daļēji, jo tas balstās arī slavenajā Francijas jeb Napoleona Kodeksā (civillikumā), kurš tika pieņemts 1804.gada 21.martā. Likums angliski saucas Napoleonic Code, franču valodā ikdienā to sauc Code Napoléon, bet oficiāli Code civil des Français).

Napoleona Kodekss ir trešā sakne mūsu Civillikumam. To izstrādāja speciāla juristu komisija 4 cilvēku sastāvā, kuras galvenais mērķis bija nomainīt feodālos savārstītos un kompilētos „likumus”, noregulējot attiecības starp indivīdiem – cilvēkiem. Napoleona Civillikumam bija milzu ietekme un tas deva triecienu feodālajām attiecībām Eiropā, un pamazām visa Eiropa jau arī ieviesa šo Napoleona Civillikumu, gan tad, kad Napoleons tās iekaroja, gan pēc viņa krišanas no troņa (kas notika tad, kad viņš pārstāja klausīt Vatikānu). Tas bija pirmais modernais Civillikums, tieši pēc tā parauga savus likumus pārstrādāja arī daudzas Tuvo Austrumu zemes. Neaizmirsīsim, ka Napoleonu Āfrikā sagaidīja kā atbrīvotāju no Osmaņu impērijas absolūtās monarhijas. Protams, banksteriem un Grand Orient ložai, kuri finansēja Napoleonu, bija citi mērķi, bet Tautas tomēr ieguva labākus likumus.   

Dotais Napoleona Civillikums, protams, nebija pirmais civilo attiecību regulējošais likums kā likumu sistēma.

Ceturtā sakne mūsu Civillikumam. Pirms Napoleona Kodeksa bija slavenais Codex Maximilianeus bavaricus civilis (Bavaria, 1756.g.). Maksimiliāna Kodekss jau bija eksistējošais Civillikums, kuru apstiprināja Bavārijas hercogistē. To nosauca hercoga Maximilian III Joseph vārdā. Tas bija rakstīts vācu valodā, bet ar daudziem latīņu teicieniem no romiešu tiesībām, kuras apriori bija antihumānas, jo pamatā bija domātas priekš vergiem. Bet tas bija salīdzinoši modernāks, nekā daudzie tam sekojošie ar saviem atpakaļrāpuliskiem „uzlabojumiem”. Tas bija spēkā Bavārijā līdz 1900.gada 1.janvārim, kad apstiprināja slaveno Civillikumu Bürgerliches Gesetzbuch (BGB).

Piektā sakne mūsu Civillikumam. Prūsijā valdīja Vispārējais Valsts Likums, kurš bija kā Civillikums, angļu valodā „The General State Laws for the Prussian States (vācu Allgemeines Landrecht für die Preußischen Staaten, saīsināti ALR). To pieņēma 1794. gadā. Pēc ķeizara Frederika II pavēles to kodificēja Carl Gottlieb Svarez un Ernst Ferdinand Klein.  Civillikumā bija „tikai” vairāk kā 17 000 paragrāfu. Tas pilnība iekļāva civilā likuma pantus, soda likuma pantus, ģimenes tiesības, publiskās tiesības, administratīvos likumus. Cik toreiz cilvēkiem bija jābūt izglītotiem, lai to visu zinātu un saprastu.   

Sestā sakne mūsu Civillikumam. Ļoti svarīgs priekštecis bija  Rietumu Galīcijā (Austrijas daļā) 1797.gadā  pieņemtais Civillikums jeb Kodekss – West Galician Code. Rietumu Galīcijas Kodekss (angļu valodā West Galician Code jeb  The civil code of Western Galicia, vācu –  Westgalizische Gesetzbuch jeb Bürgerliches Gesetzbuch von Westgalizien) bija tieši Civillikums, kurš bija radīts 18. gadsimtā. Rietumu Galīcija bija Habsburgu monarhijas administratīva sastāvdaļa, kuru varmācīgi savā īpašumā dabūja Habsburgi pēc Polijas Trešās sadalīšanas. 1795.gadā Austrijas Habsburgu monarhs Francis II, Prūsijas ķeizars Frīdrihs II Lielais un Rossijas ķeizariene Katrīnu II, (vāciete Sophie Friederike Auguste von Anhalt-Zerbst-Dornburg) nolēma (pēc iepriekšējas vienošanās) uz visiem laikiem piebeigt Žečpospoļitu (Polijas–Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika), un „nabaga” Habsburgiem atlēca Rietumu Galīcija, viņi taču Polijas Otrajā dalīšanā nebija ne gabaliņu dabūjuši. Tā plēsoņas remdēja izsalkumu, bet Civillikumā bija ietvertas daudzas labas lietas no Tautas dabiskajām tiesībām, jo tas bija izstrādāts pirms Austrijas Civillikuma Bürgerliches Gesetzbuch (BGB). Šajā Civillikumā vēl bija saglabājušies daudzi Dabisko tiesību elementi, par kuru atdzīvināšanu cīnos šodien Latvijā.      

Septītā sakne mūsu Civillikumam. Visi šie Civillikumi zināmā mērā balstās daudz senākās Tiesībās, jeb kā toreiz sauca – „Spoguļos” (skat. manu rakstu Svešo Likumu gūstā). Bet diemžēl tikai „zināmā mērā”, jo visur ir redzamas alkatīgās un antihumānās verdzības iekārtas Romiešu tiesības. Šajos likumos okupanti un kolonizatori centās nostiprināt savas teritoriālās prasības, valstisko – centralizēto (Napoleonisko) –  kontroli, diktātu un ietekmi, bet tajā pat laikā viņi centās savietot feodālo ekonomisko sistēmu ar Liberālo-izglītoto-apgaismoto despotismu. Par tādu Latvijā vēl aizvien daudzi sapņo. Proti, tie, kuri propagandē Tautas vēlētu prezidentu. Neaizmirsīsim, ka šī – otrā ešelona Civillikumu izstrādes laikā, jau risinājās Industriālā revolūcija ar visu savu moderno verdzību. Kas bija vēl saglabājies pozitīvs šajos likumos? Tas bija natīvisms jeb latviski – vietējās (pirms okupācijas) dabiskās tiesības un paražas. Tautvaldības–Pašvaldības driskas vēl bija saglabājušās. Vēlākos laikos, ar katru gadu, līdz šodienai – romiešu vergu tiesības nostiprinājās, bet natīvisms tika aizkrāsots.  

Es vēlējos jums sniegt šo ieskatu salīdzinoši nesenajā pagātnē, lai jūs varētu redzēt, ka nekas jau nerodas uz tukšas vietas, visur ir apakšā kāds iepriekšējs darbs, kurš kādā mērā tiek noliegts. Visur šajos laikos kalpo politiskais pasūtījums, bet tajā pat laikā kaut kas jau arīdzan saglabājas. Šodienas Kopas, Draudzes (ne hristiešu, bet pagasta iedzīvotāju), Sadraudzes (novada iedzīvotāju kopums)  tiesībām ir stabili jāstāv uz trim vaļiem Dabiskās tiesības, Paražas un jaunais Civillikums (no esošā Civillikuma jāizmet ārā ienestās izmaiņas). Protams, ka Civillikums prasa zināmas izmaiņas, lai būtu precīzi ievērotas dabiskās tiesībām, Tikumu Kodekss un paražas. Bet kategoriski tiktu izmēzti ārā liberālisma vaibsti jeb jidišerisms, kā svešas rases tiesības un gars. Civillikums nedrīkst būt anti-humāns, kādi ir likumi, kurus pieņem šodienas Saeima Latvijā. Patiess Civillikums darbojas Brīvu Cilvēku sabiedrībā, kurā valda Tikumība. Civillikums savā garā un būtībā nevar būt Likums, bet Brīvo Cilvēku brīvprātīga Vienošanās savā starpā. Pats nosaukums “Civillikums” būtībā ir nepieņemams, jo Civils ir latīņu svešvārds civilis un Likums ir latviešu vārds, tāpēc mans priekšlikums ir to nosaukt par  “Tautas Sa-Dzīves Vienošanos”. Bet ne tas ir galvenais – galvenais ir tas, ka jāizmet no tā ārā “jidišeru gars” (Judenscherz) un jāieliek Latvisma gars. Brīvvalsts sabiedriskais Konstitucionālais koplīgums nosaka Latvijas kā Brīvvalsts konstitucionālos pamatus, bet ikdienas dzīvi, protams, pirmkārt, nosaka Tikumības Veselums jeb Kodekss, bet, otrkārt, ikdienas dzīvi – sadzīvi palīdz veidot un risināt tieši “Tautas Sa-Dzīves Vienošanās”. Tā pagaidām ir virtuāla, tā ir jāuzliek uz papīra, lai to varētu arī saredzēt un izlasīt. Šis jaunais Civillikums nav buldozers, mums, protams, ir jāpatur viss vērtīgais, kas ir vecajā Civillikumā.

Ļoti labi saprotu, ka šodienas Latvijas Administrācija neievēro šodien spēkā esošo Civillikumu, tāpat kā neievēro Satversmi, bet tas ir tikai pirmais uzdevums – panākt, lai Civillikums netiktu pārkāpts no Administrācijas puses. Galvenais ir neapmaldīties starp Maldugunīm, bet skatīties uz patieso Polārzvaigzni. Un tā saka, ka mums jāveido Brīvu Cilvēku sabiedrība un tā varētu dzīvot saskaņā ar pašu rakstīto jauno “Tautas Sa-Dzīves Vienošanos”.  

Dr. Valdis Šteins

🌿Iesakiet rakstu telegram: t.me/brivibasplatforma/1836

Ar Dr. Valdi Šteinu varat sazināties, kā arī uzdot “Radio Merkurs” raidījumā “Gaismas Pils” jautājumus – radiomerkurs2021@gmail.com

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.