Neiro tiesības – jauns likumdošanas subjekts

Cilvēce ir nonākusi līdz brīdim, kad pasaulē parādās pavisam jaunas un iepriekš neiedomājamas lietas un tiesību normas. Tagad būs arī ‘neiro tiesības’ Kas tās tādas? Par to vēstīts Yahoo ziņu portālā.

2010.gadā iznāca trilleris ar nosaukumu Inception, kas kļuva par kases hītu visā pasaulē. Skatītājiem tika pavēstīts jauns noziegumu veids – kāda banda iekļūst cilvēku sapņos un nozog datus no smadzenēm. Tagad, 11 gadus pēc šīs toreiz vēl šķietami fantastiskās filmas tās režisors Nolans ir paredzējis tieši to, kas tuvākajā laikā vairs nebūs nekāda fantastika. To apliecina eksperti no Čīles, kuri jautājumu par drošību ir pacēluši pavisam citā līmenī. Tagad drošība ietver ne tikai signalizācijas, antivīrusus un miesassargus – tagad ir jāsāk domāt par pašu dārgāko, kas cilvēkam piemīt. Tas ir viņa prāts.

Un šī Dienvidamerikas zeme plāno kļūt par pasaulē pirmo valsti, kas nodrošina juridisku aizsardzību šajā jautājumā. Tās ir tā saucamās ‘neiro-tiesības’ – likumdevēji paredz ieviest konstitucionālu reformu ar nolūku aizsargāt cilvēkus no tām tehnoloģijām, kuras vēlas iejaukties un manipulēt ar cilvēku mentālo stabilitāti un prātu bez viņu piekrišanas.

Čīles opozīcijas senators Guido Girardi, viens no šī likumprojekta autoriem ir noraizējies par mūdienu tehnoloģijām – tie ir visa veida algoritmi, gadžeti un jau eksistējoši bio implanti, kas apdraud cilvēka būtības esenci, autonomiju, brīvību un brīvo gribu.

Ja šīs tehnoloģijas spēj lasīt prātus pat pirms Jūs apzināties, ko domājat, tās spēj arī ierakstīt emocijas Jums smadzenēs – dzīves stāstus, kas nav jūsu un smadzenes pat nespēs atšķirt vai tie ir jūsu vai mākslīgi veidoti.

Šī tēma līdz šim bija sastopama novelēs un Sci-fi žanrā un parasti tika rādīta neirotehnoloģijas tumšā puse, manipulācijas ar prātu un ilūziju veidošana, kā arī informācijas zagšana pa tiešo no smadzenēm. Protams, tai ir arī kaut kāds pozitīvs pielietojums, ja runa ir par smadzeņu bojājumiem, Parkinsona, Alzheimera vai epilepsijas gadījumos. Taču kā zināms, lai ko zinātnieki izgudrotu, beigās no tā vienmēr sanāk ieroči. Tā tas ir arī šajā gadījumā un tāpēc pasaulē ir pacēlies arī šāds jautājums – kā aizsargāt cilvēku datus ne tikai internetā vai sadzīvē, bet arī par to, kā vispār aizsargāt viņu domas, sajūtas, emocijas – jo ar to visu mūsdienās var manipulēt un tādas tehnoloģijas eksistē jau sen.

Čīles likumprojekts sastāv no 4 galvenajiem laukiem – prāta datu jeb neiro datu aizsardzība, limitu ieviešana uz neirotehnoloģiju izmantošanu, godīgu un caurspīdīgu piekļuvi šīm tehnoloģijām un neiro–algoritmu ierobežošana.

Spāņu zinātnieks Rafaels Yuste, Kolumbijas Universitātes eksperts šajā jomā apstiprina, ka dažas no šīm tehnoloģijām eksistē jau tagad, bet pēc 10 gadiem būs jau pašas tālākās.

Tās jau tiek izmantotas laboratorijās uz dzīvniekiem. Zinātnieki eksperimentē ar pelēm, implanējot tām nepazīstamu objektu veidolus un vērojot, kā tās reaģē uz šiem objektiem dabā, vai atpazīst un iekļauj tos savā dabiskajā uzvedībā.

Ja ir iespējams iekļūt smadzeņu ķīmiskajos procesos un stimulēt tos, tad Jūs varat izmainīt cilvēka lēmumus. To mēs jau esam izdarījuši ar cilvēkiem – tā Yuste.

Šī zinātne ir atvērusi iespējas veidot cilvēkus – hibrīdus ar mākslīgi veidotām īpašībām. Un tāpēc ir risks, ka šādas tehnoloģijas bez pienācīgas kontroles var tikt izmantotas, lai izmainītu cilvēku domas, ietekmētu viņu uzvedību un intereses, patēriņa veidu un daudz ko citu. Manipulācijas ar cilvēkiem jau tāpat notiek visu laiku, ir gan mediji, gan PR speciālisti, gan sociālie inženieri un neskaitāmi citi cilvēka uzvedības modelētāji, bet šis jau ir pavisam cits manipulācijas līmenis, jo tagad informāciju var ierakstīt smadzenēs pa tiešo un tad cilvēks var pat neatpazīt šos svešos impulsus, ja vien nav īpaši apzinājies sevi un praktizējis domu kontroles tehnikas.

Visa šī tehnoloģiju attīstība var radīt vēl vienu slāņu veidošanos – tie, kas ir ‘uzlaboti’ ar šīm tehnikām un tie, kuri nav – tāpēc tam jāsāk pievērst uzmanība jau tagad. Yuste uzskata to visu par cunami, ar kuru cilvēcei nāksies saskarties. Viņš gan tur saskata arī pozitīvas lietas. Ar to var ārstēt Parkinsonu vai depresiju, stimulējot smadzenes izstrādāt citas reakcijas, kas rada citas sajūtas. Taču tas, kas ir mākslīgs, tik un tā nerisina patiesos šo problēmu garīgos cēloņus. Tas viss atgādina Aldusa Hakslija aprakstīto distopiju grāmatā Brave New World, kurā sabiedrība dzimst mēģenēs un viņiem eksistē tikai bioķīmiski stimulētas sajūtas, taču viņi nejūt, kas ir patiess prieks un sirsnīgums.
Viss notiekošais izskatās pēc centiena realizēt tieši šo scenāriju, jo pilnīga kontrole pār sabiedrību ir tad, ja to var programmēt pa tiešo, izslēdzot iespējas pašiem domāt un just.

t.me/brivibasplatforma/624

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.