Ne soli bez QR koda?

Kam tad īsti ir vajadzīgi tā saucamie QR kodi un kā izskatās Orvela realitāte jau šodien? Interaktīvā izsekošana ar svītru kodu vairs nav nekāda sazvērestība, bet ikdienas pakalpojums.

Jūs jau zināt, ka arī pie mums tos uzpiež aizvien vairāk, tos integrē dažādos pakalpojumos, ne tikai publisko vietu apmeklēšanai ‘zaļajā’ jeb fašistiskajā režīmā, kas dod privilēģijas izplatīt saslimšanu un tad vainot veselus cilvēkus, bet arī sabiedriskajā transportā.

Tas arī ir digitālās verdzības plāns un cilvēki tajā krīt iekšā, kā mušas uz medu, domājot, ka tā ir kaut kāda brīvība, izeja no kaut kā – grūti ir saprast šo cilvēku domāšanu, kāpēc viņi uzskata, ka pakļaujoties režīma dresūrai, viņi iegūst brīvību. Bet tā jau ir izmainīta apziņa pēc injekcijas un tas ir atsevišķs stāsts.

Bet realitāte izskatās diezgan drūma – ja tā turpināsies, tad bez šī QR koda vispār nebūs iespējams darīt pilnīgi neko. Nākamā tendence, kas tagad notiek ASV, sākot ar Miami, ir tā saucamie ‘gudrie kioski’, kurus uzstāda uz ielām tikpat intensīvi, kā 5G antenas. Tur to veic kompānija ar nosaukumu IKE un formāli tas tiek pasniegts kā bezmaksas interaktīvais kiosks jeb panelis, kur var iegūt informāciju par notiekošo, atrast kaut kādas vietas pilsētā un tamlīdzīgi – tā, kā tas ir lielveikalos, kur ir šādi interaktīvie ekrāni, kur var meklēt izvietojumu.

Bet šeit ir nianse – un ļoti svarīga. Ja uzmanīgi ieskatās IKE mājas lapā, kas tur teikts par datu privātumu, tad viss kļūst skaidrs. Tur, kā ierasts, tiek paziņots, ka personiskie dati tiek sargāti un tā tālāk, bet tālāk seko atzīšanās, ka katras saskarsmes laikā ar šo iekārtu dati tiek ievākti un ka viņi ar tiem var dalīties arī tālāk – un viņi atzīst arī to, ka caur QR kodu ikviens lietotājs var tikt identificēts personīgi – ja lietotāja tālrunis nav savienots ar šo kodu, tad ir jāveic specifiskas darbības un jāievada šie dati pašā iekārtā, kas savukārt ļauj atpazīt pašu lietotāju.

No vienas puses viņi stāsta, ka šos datus neizmantos, bet turpat blakus raksta tieši pretējo – iesaistoties aktivitātēs ar šo ierīci, cilvēks piekrīt tam, ka dati var tikt nodoti tālāk trešajām personām. Kas tās par personām un kāpēc tādas ierīces tiek uzstādītas? Nu tieši tāpēc, lai izpildītu to uzdevumu, kam arī paredzēta visa šī histērija – cilvēki visur būs spiesti ievadīt savu informāciju, lai saņemtu jebkādus pakalpojumus un šos datus izmantos ‘trešās personas’ jeb valdību aģentūras un tas veido kopējo, globālo totālās izsekošanas tīklu, kur katrs jūsu solis tiek fiksēts, kas vēlāk būs vajadzīgs sociālās kredītu sistēmas ieviešanai, lai koda īpašniekus var arī tūlīt sodīt par nepareizu vietu apmeklējumiem, piemēram, internetā.  

Un kādā tad veidā šādas bezmaksas sistēmas vispār var nest peļņu to uzstādītājam? Datu tirgošana jau arī ir tas vienīgais veids, kā to var darīt – tur ir arī iemontētas kameras, kas filmē katru lietotāju – tiek gan solīts kadrus neglabāt ilgāk par 15 dienām, izņemot situācijas, kad jāizmeklē kaut kāds incidents. Kas arī paver iespējas glabāt un dot šos datus tālāk, ja kāda režīma iestāde tā prasa. Faktiski filmēts tiek jebkurš, kas tikai paiet garām šai ierīcei, ne vien aktīvs lietotājs un tas pats par sevi jau ir novērošanas sistēma.

Vārdu sakot, šis ir kārtējais Overtona solītis tuvāk totālai kontrolei un visādi šādi interaktīvie paneļi sāks parādīties arī visur citur, jo tas ir daļa no plāna, kurā cilvēkam paliek aizvien mazāk iespēju no tā visa patverties, īpaši pilsētās. Un ne jau tikai – jebkāds pakalpojums caur svītru kodu, ko var dabūt tikai caur regulārām injekcijām vai labākajā gadījumā regulāru slimošanu  – kā nosaukt tādu sabiedrību, tas iziet pilnīgi ārpus veselā saprāta.

Kāda ir izeja – nu tikai viena. Ignorēt visus šādus ‘labdarības pasākumus’ un nepakļaut sevi apzīmēšanai. Vieglāk pateikt, kā izdarīt, bet šis ir par visas cilvēces nākotni. Viņi to sauc par gudrajām pilsētām, bet mums tas nozīmē digitālu verdzību.

A. Vasiļevskis

www.mainampasauli.news

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.