‘Lokdaunu’ ietekme: Gandrīz katrs trešais bērns Vācijā ir ar psihiskām novirzēm

Kontaktēšanās aizliegumi aizvien vairāk ietekmē bērnu un jauniešu veselību. Saskaņā ar Vācijā veiktu pētījumu bērniem ir “depresijas pazīmes un psihosomatiskas kaites”. Brīdinājumus izteic jaunatnes psihologi un pašnāvības profilakses speciālisti.

Ierobežota kontaktēšanās, skolu slēgšana un lokdauns bērniem ir ievērojams psihisks slogs. Nu jau gandrīz katram trešajam bērnam ir psihiskas īpatnības. Vairojas “depresijas pazīmes un psihosomatiskas vainas kā, piemēram, nomāktība vai galvas un vēdera sāpes”.

Tāds ir otrās aptaujas rezultāts Hamburgas-Ependorfas universitātes slimnīcas (UKE) t. s. COPSY pētījumā, kura ietvaros laikā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada janvārim aptaujāts vairāk nekā 1000 bērnu un 1600 vecāku. Vairāk nekā 80 % aptaujāto bērnu un vecāku piedalījās jau pirmajā aptaujā 2020. gada jūnijā. Tādējādi pētījums, pēc autoru teiktā, ir “Vācijā pirmais un starptautiskā līmenī viens no retajiem šāda veica pētījumiem”.

Aptauja liecina, ka bērnu slogs kopš pērnās vasaras ir krietni palielinājies:

“Četri no pieciem aptaujātiem bērniem un jauniešiem izjūt kovidpandēmiju kā slogu. Viņu dzīves kvalitāte pandēmijas gaitā ir pasliktinājusies. Septiņi no desmit bērniem otrajā aptaujā norāda, ka dzīves kvalitāte ir kritusies.”

Īpaši skarti ir bērni, kas dzīvo “sociāli vājākos apstākļos”. Dzīves kvalitāte lokdauna apstākļos ir gandrīz tikai un vienīgi atkarīga no ģimenes. Prof. Dr. Ulrīka Rāvensa-Zīberere (Ulrika Ravens-Sieberer), COPSY pētījuma vadītāja, komentē:

“Mūsu rezultāti atkārtoti apliecina — tie, kam pirms pandēmijas gāja labi, kas bija mācījušies struktūras un savā ģimenē jutās labi un pasargāti, tie sveikā tiks arī cauri pandēmijai. Taču mums ir vajadzīgas uzticamākas koncepcijas, lai atbalstītu jo īpaši bērnus riska ģimenēs un stiprinātu viņu garīgo veselību. […] Taču arī kopumā mums vairāk jāņem vērā ģimeņu un bērnu psihiskais slogs pandēmijas un lokdauna laikā.”

Aptaujas rezultāti pierada, ka lokdauns ietekmē bērnu veselības stāvokli:

“Desmit reižu vairāk bērnu nekā pirms pandēmijas ēd neveselīgi un lieto daudz saldumu”. Salīdzinājumā ar aptauju jūnija divtik bērnu “vispār vairs nesporto”. Tā vietā viņi daudz vairāk laika pavada ar “viedtālruni, planšeti un videospēlēm, lietojot šīs ierīces vairāk tieši skolai”.

Rāvensa-Zīberere uzver, cik svarīgs bērnu attīstībai ir sports:

“Sports ir ļoti būtisks fiziskajai un psihiskajai labsajūtai. Bez kustībām, kas ir tik svarīgas veselīgai attīstībai, bērni un jaunieši sportojot satiek arī draugus, mācās iekļauties komandā un tikt galā ar konfliktiem, uzvarām un zaudējumiem.”

Lokdauna situācija katalizē konfliktu potenciālu ģimenē un bērna sociālajā vidē. Tiek ziņots par “strīdiem ģimenē, par pastiprinātām problēmām skolā un sliktākām attiecībām ar draugiem”. Rāvensa-Zīberere uzsver, ka daudzi vecāki cenšas situāciju “menedžēt, cik labi vien iespējams” — par spīti “attālinātajām mācībām” un dubulto slodzi, ņemot vērā savu darbu”. Un tomēr daudzi vecāki caur ieilgušo lokdaunu jūtas nospiesti. Arī viņiem ir “vairāk depresijas pazīmju”.

Lokdauns padara jauniešus slimus

Aptaujas rezultātus apstiprina arī bērnu un jaunatnes psiholoģijas ekspertu izteikumi. Tobiass Reners (Tobian Renner), Tībingenes Bērnu un jauniešu psihiatrijas klīnikas vadītājs, ziņu dienestam dpa izteicies, ka lokdauna rezultātā psihiski traucējumi jauniešu vidū ir ievērojami savairojušies, un tiem jāpievērš daudz lielāka sabiedrības uzmanība.

Jau 2020. gada vasarā Tībingener Bērnu un jauniešu psihiatrijas klīnika bijusi ļoti noslogota: “Parasti vasaras brīvlaikā mums vienmēr bija mazāk pacientu. 2020. gadā bija citādi.” Oktobrī, novembrī un decembrī situācija vēlreiz saasinājusies, un pacientu pieplūdums ir tik liels, kā nekad agrāk.

Bažas raisošs brīdinājums ienācis arī no Utes Levickas (Ute Lewitzka), Vācijas Pašnāvības profilakses biedrības priekšsēdētājas. Lokdauna turpināšanai bez izredzēm no tā iziet varot būt dramatiskas sekas:

“Cilvēkus ar tādām psihiskām vainām kā baiļu traucējumiem pandēmija īpaši nomāc. Klāt vēl daudziem nāk pieaugošas bailes par finansiālo/eksistenciālo pamatu, kas var būt riska faktors noslieces izveidei uz pašnāvību.”

Levicka pieprasa, ka lokdauna pagarināšana obligāti “jāsasaista ar skaidru perspektīvu, ar kādiem nosacījumiem aizliegumus varētu samazināt vai atcelt”. Turklāt esot “steidzami vajadzīga valsts atbalstīta nacionālā pašnāvību profilakses programma un labas informatīvās kampaņas, lai profilaktiski novērstu pašnāvību skaita pieaugumu.”

Avots: staseve.eu, 14.02.2021.

Berlīnes jaunieši dalās savos baismu pilnajos pārdzīvojumos

Kāda Berlīnes skolas skolniece aicinājusi citus jauniešus, kas mācās Berlīnes vidusskolu pēdējās klasēs, paust savas personīgās sajūtas par dzīvi lokdauna apstākļos. Jauniešu viedoklis par kovidkrīzi un attālinātajām mācībām liecina par dusmām, skumjām un daudzām bailēm. It īpaši tie jaunieši, kam šovasar jākārto skolas beigšanas eksāmeni, acīmredzot izjūt milzu spiedienu un jūtas pamesti un bezpalīdzīgi.

Jauniešiem “ir sajūta, ka jāfunkcionē kā vientuļām mašīnām”, kas kustas šurp-turp starp gultu un rakstāmgaldu. Viņi retoriski vaicā, kad tas viss reiz beigsies. Citi stāsta var pastāvīgiem strīdiem ar vecākiem, par nepieciešamību aprūpēt mazākus brāļus vai māsas, kas ir skolnieki un paši netiek galā, jo vecākiem jāstrādā, un par mācību materiāliem, kas mājās visi sajukuši.

Te ir stāsti par nepārtrauktām galvassāpēm, par neskaitāmām kafijas krūzēm dienā un bezmiega naktīm, par alkohola un narkotiku patēriņu, kas aizvien pieaug, par jauniešiem, kas paniski baidās no eksāmeniem un par tādiem, kas vienkārši vairs neieslēdz datoru, jo nekam neredz jēgu; par tiem, kas naktī gultā raud un dienā neceļas augšā.

Cits jūtas diskriminēts, jo ģimenē ne katram skolniekam ir savs dators, cits kaunas kamerā rādīt savu privāto teritoriju — dzīvokli, un visi sūdzas, ka laika iet ārā un kustēties vispār vairs neesot, jo katram skolotājam savs mācību priekšmets liekas vissvarīgākais, un atlaižu nav.

“Tu [ekrānā] smaidi, centies pēc iespējas mazāk kustēties, elpot vai darīt jebko, kas liktu tevi pamanīt,” stāsta kāda abituriente. “Un tu gaidi tikai vienu brīdi — beigas. Kā beigas? Video stundas? To es daru katru dienu. Lokdauna? Arī to es daru katru dienu. Kovidam? Arī katru dienu. […] Sākums būs tad, kad beigsies klusums! Kad visapkārt kļūs skaļš un mēs atkal smiesimies, kad mēs būsim laimīgi, kad mums atkal būs jautri. Tad mūsu dzīve sāksies no jauna. Tad vairs nebūsim mašīnas, kas baidās, ka tik kaut ko neaizmirst. Tad atkal būsim cilvēki. Cilvēki, kas dzīvo. Bet ko mēs gaidām? Rūpējamies taču paši par to, lai nāktu beigas un sākums. Ņemam paši savu likteni savās rokās!”

Avots: www.welt.de/politik/deutschland/article227590267/Homeschooling-Die-verzweifelten-Gedanken-Berliner-Schueler.html

Bērni – vientuļnieki. Totalitārai valstij vajadzīgi šādi cilvēki

Pandēmijas aizliegumu dēļ galēji apdraudēta ir bērnu dabiskā spēja būt bezrūpīgiem un bērnišķīgi dzīvespriecīgiem. Piedāvāju ieklausīties, ko par to stāsta Vācijas kla.TV savā 5.marta ziņu izlaidumā:

www.bitchute.com/embed/JFVbRYA21qtg/?feature=oembed#?secret=6WlXHtrn1n

Apkopojusi un tulkojusi L. Tjuniņa

‘Lokdaunu’ ietekme: Gandrīz katrs trešais bērns Vācijā ir ar psihiskām novirzēm

t.me/brivibasplatforma/276

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.