Ļaunuma mistērija

Three Wise Monkeys

Kāpēc ir tā, ka tik liela daļa cilvēku neatpazīst ļaunumu, kaut tas darbojas tepat acu priekšā? Tieši tāpēc, ka viņi pieraduši pie domas, ka tam jābūt izteikti atpazīstamam. Un tā ir milzīga problēma visai sabiedrībai.

Arī šis apziņas manipulācijas mehānisms ir ticis veidots gadu desmitiem – ikvienam bez rūpīgas iedziļināšanās jau no skolas sola ir ticis mācīts, ka Hitlers un Staļins ir slikti, liekot visu to vienā maisā, izsūtīšanas ir slikti un koncentrācijas nometnes arī ir slikti – tālāk slikti ir viss, kas notiek arī mūsdienu Krievijā un viss ir labs, ko dara Rietumos – tādas primitīvas klišejas ir sastopamas ik uz soļa bez dziļākas analīzes, kas tad tiešām īsti notika vai notiek tagad.

Tas viss ir radījis absolūti primitivizētu uztveri un multfilmām līdzīgu labā/sliktā sapratni – cilvēki domā, ka ļaunums patiešām ir kaut kas tik ļoti vienkāršs un tam ir ragi un aste. Tad jā, tad to var saprast un varbūt arī pretoties. Un  tāda sabiedrība ir pilnīgi nespējīga ieraudzīt ļaunumu citā, smalkākā veidolā, ka tas darbojas pavisam aiz citām izkārtnēm un ļoti veiksmīgi maskējas aiz labdarības. Bet, ja viss nav tik vienārši, kā komiksos un Holivudas filmās?

Tāpēc saprātīgie domātāji par to brīdināja jau sen – britu rakstnieks un teologs C.S Lewis vēl 20.gs pirmajā pusē rakstīja par to, ka īstenais ļaunums tagad vairs nenotiek tā, kā to aprakstījis Dikenss jebšu tik atklāti, ka to visi var redzēt. Tas pat nav arī koncentrācijas nometnēs, jo tas ir tikai gala rezultāts. Bet tas top modernos, tīros, siltos un labi apgaismotos birojos un to visu izdara skaistos uzvalkos tērpti ļaudis.

Un tas viss notiek tur, parastajos, vidējos slāņos, jo nav jau nekāda viena izteikta nešķīsteņa, kas kaut ko tādu dara – ir tikai centieni novelt visas nebūšanas uz kādu vienu figūru, lai attaisnotu pašas sabiedrības izdarīto, pieļauto – ir taču izdevīgi pateikt, ka tikai Hitlers izraisīja karu, vai ka tikai Staļins represēja savus iedzīvotājus, tādā veidā apejot visu simtiem tūkstošu lielo aparātu, ierēdņus, visus tos, kas piedalījās procesā un visus tos, kas varbūt paši nepiedalījās, bet klusēja un sūdzējās par kaimiņiem tā vietā, lai viņiem palīdzētu. Un arī ignorējot to, ka lielākie represiju veicēji pēc tam bija tieši tie, kas visu vainu par to novēla uz citiem.

Nevēlēšanās iestāties pret totalitārismu un tā pazīmēm jau no paša sākuma arī noved pie tā, ka tas izplatās kā nezāles laukā un tas pats process notiek atkal šodien mūsu acu priekšā. Tas ir masu formācijas fenomens un to diezgan pamatīgi ir aplūkojis beļģu psihologs Matiass Desmets, kuram ir vairākas intervijas par šo tēmu. Saskaņā ar viņa teoriju, totalitārās sistēmas sadala cilvēkus vairākās grupās.

Vispirms ir tie, kurus propaganda spējusi pilnībā nohipnotizēt. Tad ir tie, kas it kā saprot notiekošo, bet tik un tā ir gatavi iekļauties un darīt to, ko viņiem liek. Un trešā kategorija ir tie, kas ne tikai ir imūni pret propagandu, bet arī aktīvi pretojas. Desmets šīs kategorijas iedala kā 30-40-30, bet realitāte, piemēram, Latvijā vairāk atgādina 30-50-20, kas diezgan labi sasaucas ar švakcinācijas rādītājiem – trešdaļa vienmēr balso par režīmu un varas partijām, puse mētājas pa vējam un varbūt kādi 20% ir tie, kas iestājas par pārmaiņām un cenšas kaut ko arī paši darīt. Līdz ar to pārmaiņas nevar notikt, jo pēdējā grupa ir stipri par maz, kaut arī pēdējo gadu notikumi to ir nedaudz pastiprinājuši un jācer, ka tā kļūs vēl lielāka.

Taču tas viss parāda to, ka lielākie ļaunuma nesēji ir tieši tā vidējā grupa, kas turpina pakļauties ikvienam absurdam noteikumam – kaut arī viņi nav 100% pārliecināti, ka tam ir kāds sakars ar vīrusu, bet viņi vienkārši ir ieņēmuši galvā, ka pakļaušanās novedīs pie normālas dzīves atgriešanās. Viņi joprojām domā, ka tas kaut kā pāries. Tāpēc viss šobrīd ir atkarīgs no tā, kad viņiem pieleks tas, ka pakļaušanās ļaunumam to nemazina, tieši otrādi, dod tam spēku un tas sagrābj aizvien vairāk varas. To uzvarēt, tikai aktīvi pretojoties, tāpat kā iebrukuma gadījumā neviena valsts nevar uzvarēt, ja padodas, tas ir absurds, bet tieši tādu stratēģiju piekopj lielākā tautas daļa vēl joprojām.

Un tas atgriež mūs pie sākotnējās tēzes par to, kā atpazīt ļaunumu. Ja cilvēki neredz, nesaprot, vai netic, ka šis ir uzbrukums viņiem un visas tautas nākotnei, ja divu gadu laikā nav saprotams, ka vismaz kaut kas te īsti nav kārtībā, tad tā ir piedalīšanās ļaunumā un sadarbība ar to. Bet cīņa aizvien tikai pastiprinās un te vispār nav iespējama neitrāla pozīcija, kurā nogaidot, kaut kas var atgriezties pie normālā. Ar katru labprātīgu kārtējās pavēles izpildi tiek veidota aizvien auglīgāka augsne totalitārismam. Un var jau būt, ka daudzus tas viss apmierina un kaut kad jau tas viss tiešām beigsies un atkal būs kaut kas cits –cilvēki taču tūkstošiem gadus ir dzīvojuši dažādās verdzības sistēmās, kur viņus pārvalda šaura elites grupiņa ar visām privilēģijām.

Bet tas vēsturiskais lūzuma punkts ir tieši šobrīd, vai tā būs atgriešanās pie tā paša, vai tomēr lēciens cilvēces apziņā, to visu nokratot.

A. Vasiļevskis

www.mainampasauli.news

5 thoughts on “Ļaunuma mistērija

  1. It’s appropriate time to make some plans for the future and it’s time to be happy. I have read this post and if I could I desire to suggest you some interesting things or advice. Maybe you could write next articles referring to this article. I wish to read even more things about it!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.