Ko organismā vispār dara vakcīnas?

Vaccines

Mēs katrs esam dzirdējuši švakcinatoru sajūsmas spiedzienus par to, ka tās ir apturējušas tik daudzas slimības. Runa te šobrīd pat nav par šiem surogātiem, ko viņi nez kāpēc dēvē par ‘vakcīnām’.

Tas attiecas uz visu šo industriju. Tas ir galvenais arguments arī šodien un to jūs dzirdēsiet ik uz soļa jebkurā diskusijā par šo tēmu.

Bet ko par to saka cita zinātne, nevis Farmas dienestā esošā? To, kas patiesībā notiek šajā procesā, lieliski aprakstījis Ričards Moskovics, Harvardas un Ņujorkas Universitāšu medicīnas doktors un arī Kolorado Universitātes Filosofijas fakultāti beigušais praktizējošais ārsts, kas dzimis 1938.gadā. Jau no 1967.gada viņš praktizē savā amatā un vienlaicīgi apguvis arī homeopātiju Grieķijā un Indijā.

Tas, ko viņš stāsta par vakcīnām kā tādām, ir pilnīgi pretēji tam, ko stāsta Farma un mediji. Viena no tādām publikācijām ir 2015.gada raksts, uz ko balstās šis konspekts. Tas ir jāzina un jāsaprot visiem, kas vispār lemj švakcinēties un it īpaši šobrīd. Tātad uz ko balstās vakcinatoru sajūsma un loģika, kad viņi stāsta par to, ka potes apturējušas slimību – vienalga, kādu?

Lai to saprastu, ir jāsaprot kāda svarīga lieta. Tas, ka šīs injekcijas samazina simptomus attiecīgai slimībai, pavājinot imūnsistēmu un tās reakciju. Jo tieši akūta organisma reakcija uz kādu infekciju ir tas, kas rada jūtamus un redzamus simptomus – drudzi, izsitumus un visu ko citu. Pēc injekcijas – nav slimības? Tā saka vakcinatori. Bet realitātē nevis slimības, bet tikai redzamo simptomu, savukārt organismā notiek citi, neredzami un ļoti bīstami procesi.

Ir ļoti maldinoši domāt, ka vakcīna padara mūs imūnus vai aizsargā pret akūtām slimībām. Tā dara pavisam ko citu – iedzen slimību dziļāk organismā un padara to hronisku. Tā kā organisma reakcija uz slimību vairs nav akūta, tā nav tik jūtama, bet cilvēks no tās arī pa īstam netiek vaļā. Moskovics piedāvā masalu potes analīzi šai sakarā.

Šis vīruss, nonākot cilvēka organismā, veic samērā ilgstošu klusu vairošanās darbu un tikai pēc vairākām dienām tas ienāk asinīs un orgānos. Šī inkubācijas perioda laikā, kas vidēji ilgst 10-14 dienas, cilvēks parasti jūtas tīri labi un īpašu simptomu viņam nav. Kad tie parādās, tas nozīmē to, ka asinīs jau cirkulē arī attiecīgs daudzums antivielu, kas ir gatavas cīņai ar to. Citiem vārdiem sakot, tas, ko mēs saucam par slimību, ir imūnsistēmas reakcija un mēģinājums neitralizēt ierosinātājus. Ir skaidrs, ka šis process prasa visas imūnsistēmas mobilizāciju un dažādu asinsķermenīšu aktivizāciju, jo antivielas ir tikai viena un nebūt ne svarīgākā kompleksās imūnsistēmas daļa. Tas viss notiek veselīga bērna organismā dabiski – pēc šādas izslimošanas viņš arī vairs nesaslimst, bet organisms ir gatavs arī citām infekcijām. Tas ir pats pamats veselībai, kam būtu jābūt skaidram ikvienam.

Bet kas notiek tad, kad tīšām tiek ievadīts novājināts masalu vīruss tieši asinīs? Tad tiek apiets dabiskais patogēna ienākšanas ceļš un organisms organizē kaut kādu iekaisumu tikai attiecīgajā injekcijas vietā. Te nav visu iepriekš minēto procesu, organisma sagatavošanās un aktivizācijas, kā tas bija tad, kad tas sastopas ar dabisku patogēnu.

Tas, ko vakcinatori sauc par triku, kā piemānīt organismu, patiesībā atceļ to, kam imūnsistēma cilvēkam vispār ir domāta. Viņi ir devuši patogēnam brīvu ceļu organisma sistēmās, orgānos un šūnās, kamēr tas nemaz nav izstrādājis vajadzīgo aizsardzību, atšķirībā no dabiskā inkubācijas perioda. Tā visa rezultātā rodas kaut kādas antivielas, kuras var izmērīt, bet tas notiek tikai tehniski un tā nav visas kompleksās imūnsistēmas iedarbināšana tās darbam – tieši otrādi, tas ir tās atslēgšana. Un tas nozīmē to, ka vīrusa elementi organismā uzturās ilgstoši, iespējams, pat visu laiku un tas nozīmē pakāpenisku organisma pretestības spēju samazināšanos ne tikai pret konkrēto slimību, bet kopumā.

Tā vietā, lai veidotu patiesu imunitāti, šādas injekcijas to tikai pasliktina, tieši tāpat, kā to dara radiācija, ķīmiskā terapija un antibiotikas. Mākslīgā imunizācija fokusējas uz antivielu izstrādi, kas ir tikai viens imunitātes elements. Izmantot to kā vienīgo ir tas pats, kas uzskatīt ķīmisku asinsspiediena nosišanu par patiesu ārstēšanu sirdij. Jo tieši akūta reakcija ir tas, kas palīdz ātri un dabiski tikt galā ar patogēnu – bet Farmas industrija ir iemānījusi cilvēkiem tieši pretējo – ka ir jālikvidē simptomi un tas nozīmē to pašu, ko apturēt slimību. Vakcīnas pārveido organismu tā, ka tas spēj darboties tikai lēnā un hroniskā režīmā, bet tas nespēj iedarbināt visu sistēmu, lai dotu asu un izšķirošu triecienu pa ierosinātāju, kā tam jābūt dabiski.

Līdz ar to, šis Farmas mīts par to, ka pazūdot simptomiem, cilvēks kļūst vesels, ir pilnīgas muļķības un tieši uz to balstās visa šī sistēma, ne tikai vakcīnas vien. Ja karavadonis vairs neredz kaujas lauku, viņš taču nevar teikt, ka tāpēc ir uzvarējis. Bet vakcinatori jums tieši to grib iesmērēt.

A. Vasiļevskis

www.mainampasauli.news

2 thoughts on “Ko organismā vispār dara vakcīnas?

  1. “Bet ko par to saka cita zinātne, nevis Farmas dienestā esošā?”

    Homeopātija ir daļa no lielās Farmas…
    Pilnīgi lieks raksts.

  2. Ziniet, kas ir vissvarīgākais, lai palaistu kādu notikumu – antireklāma.

    Jo vairāk Jūs antivakseri , runāsiet par resetu un vakcīnām, jo iedarbīgāk šī tumsas puse nostrādās.

    Domājiet, ko runājat ! Domājiet un DARIET !

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.