Kāpēc ārsti klusē?

Kādas britu NHS sistēmas ārstes viedoklis. Un vienlaicīgi pārdomas arī visiem Latvijas ārstiem, kas joprojām klusējot piedalās noziegumos pret cilvēci.

Tas tika publicēts 15/11/21 Conservative Woman portālā:

“Kā NHS slimnīcas ārste, es atrados priekšējās rindās korona drāmai. Tie ir bijuši 20 mēneši nesapratnes, izbrīna un dusmu, kad es vēroju to, kā mūsu profesija tiek ievilkta situācijā, ko es sagaidu par lielāko sabiedriskās veselības katastrofu vēsturē.

Es redzēju, kā ‘zinātne’ tiek pasniegta kā neapstrīdama patiesība. Bet tā mainījās un katru nedēļu un tiem, kas skatās uz tīriem datiem aiz pompozitātes, atklājās, ka šim jaunajam vīrusam patiesībā ir daudz mazāks mirstības procents, kā sākotnēji tika paredzēts. Tas ir mazāk nāvējošs, kā parastā gripa bērniem. Nacionālā statistikas pārvalde ir paziņojusi, ka vidējais kovid mirušā vecums UK ir 80.3 gadi, tas ir lielāks, kā vidēji no citām slimībām – 78.2.

Pats skumjākais man ir bijusi mediķu komūnas bezierunu pakļaušanās aizvien pieaugošiem, drakoniskiem, graujošiem un zinātnē nebalstītiem ierobežojumiem. Daļēji šī korupcija, finanšu darījumi un interešu konflikti tikuši atspoguļoti arī prominentos medicīnas žurnālos, kā BMJ. Bet lielai daļai ārstu nav intereses par to.

Manas raizes par mūsu profesionālo pasivitāti kļuva par trauksmi, kad mūsu pakļaušanās prasīja atbalstīt eksperimentālas vakcīnas programmas uzsākšanu cilvēkiem, kas mums uzticas.

Pretēji pašiem pierādījumos balstītas medicīnas pamatiem, pasludināt eksperimentālu iejaukšanos par drošu un efektīvu tagad acīmredzot vairs neprasa nekādus pārbaudītus datus. Šīs injekcijas klīniskajos testos nav parādījušas spēju samazināt infekcijas, hospitalizācijas vai nāves. III fāzes testi nav pabeigti, nav datu un tas viss paredzēts vēl līdz 2023.gadam.

Rakstveida forma pirms injekcijas neparāda, ka tas būtu eksperimentāls produkts. Riski paliek nezināmi, kaut arī ir jau redzams, ka injekcija ir novedusi pie aizvien pieaugošiem veselības traucējumiem un nāvēm citādi veselu un arī jaunu cilvēku vidū. Parādās aizvien vairāk reģistrētu blakņu, ieskaitot trombozes, miokardītu, perikardītu, menstruālo ciklu traucējumus un daudzus citus, kas jau tiek publicēti medicīnas literatūrā. UK uz doto brīdi reģistrēti vairāk kā 380 tūkstoši ziņojumu un 1700 nāves zem MHRA Yellow pages sistēmas.

Arī britu premjers pats ir apliecinājis, ka divas dozas neaptur saslimšanu, ne arī transmisiju, tās tikai nedaudz samazina simptomus. Par spīti tam, sabiedrība tiek pakļauta nemitīgam spiedienam un vainošanai, kā mērķis ir panākt, lai viņi ievada sev šo eksperimentālo produktu ‘lielāka labuma dēļ’, citādi viņi būs egoistiski gļēvuļi. Injekcijas pase, kas ir plāna B daļa, paredz nelikumīgi atņemtu brīvību daļēju atgriešanu tikai injicētiem. Aprūpes sektorā strādājošiem viņu iztika padarīta par atkarīgu no pakļaušanās špricei un tas drīz attieksies arī uz NHS sistēmu. Ne vien šai uztiepšanai nav zinātniska pamata, bet tas ir arī Nirnbergas kodeksa pārkāpums, tāpat kā bezprecedenta datu trūkums par dzīvnieku testiem šim produktam. Šo principu pārkāpšana ir noziegums pret cilvēci.

Un tas nebeidzas ar to. Kampaņa maršē tālāk un tagad ietver bērnu špricēšanu pret slimību, kas statistiski viņu neskar. Zinātniskās medicīnas pasaulē, mums, ārstiem ir jāvērtē riski un ieguvumi, lai tie būtu daudzkārt lielāki, kā iespējamais kaitējums. Šajā gadījumā, kad bērniem inficēšanās riska nav, jebkāds kaitējums nevar būt attaisnojams. Bet tas ir izmērāms – pat oficiāli tiek atzīts miokardīts jauniešiem un lai cik tas būtu rets, tas var būt nāvējošs un mirstība ir lielāka tieši jauniešu vidū. Kaut kādu iemeslu pēc, kas nekādi nav saistāmi ar veselību, padomes panelis ir atzinis, ka ieguvumi atsverot riskus un valdība tagad prasa, lai mēs injicējam šos bērnus un līdz ar to pakļaujam viņus nopietnām veselības problēmām, kādām viņu vecumā nav jābūt.

Par spīti tam, par spīti mūsu apmācībai skatīties zinātnisku literatūru un datus kritiski, UK medicīnas komūnas klusēšana ir neizprotama. Kaut mēs esam tie, kam vajadzētu kliegt no katra stūra. Tas ir pienākums un zvērests, ko esam aizmirsuši.

Tas ir tipiski, ka tie no mums, kas atbilst sabiedrības prasībām un bez ierunām pakļaujas autoritātēm, arī iegūst piekļuvi medicīnai. Var redzēt šo ceļu – mēs bijām labi, paklausīgi skolēni, tad studenti un tagad ārsti. Es sāku saprast, ka labums ir jāmēra citādi un pakļaušanās nav tas ceļš.

Pakļaušanos iemāca caur bailēm un draudiem – tā faktiski ir trauma, ko programmē un sasniedz caur kontroles mehānismiem vēl jaunam esot. Tagad esam pieauguši, bet joprojām darbojamies pēc tām pašām bērnības programmām, ticības un bailēm. Mēs joprojām jūtamies bezspēcīgi augstākas autoritātes priekšā. Mēs joprojām pakļaujamies viņu spriedumiem, pat ja tas izjauc iekšējo morāles kompasu.

Un pat tad, ka mani kolēģi nevar atrast argumentus, viņu ierastā atbilde ir – tas nāk no valdības, man ir sasietas rokas.

Bet lielāko tiesu ārsti vienkārši negrib redzēt pierādījumus, viņu zemapziņa neļauj saskatīt, ka bargo vecāku lomu uzņēmusies valdība un tās institūcijas var būt korumpētas un melīgas.

Un mēs sarunājamies viens ar otru par tām izmaiņām, ko redzam pēdējos mēnešos pēc injekciju programmas – ārpus sezonas slimnieku skaits, dažādas autoimūnās saslimšanas un asins vadu problēmas, lokdaunu sagrautās dzīves, divu dozu sašpricētie ar smagām saslimšanām un citas problēmas, ko rada režīma aizliegumi dzīvot. Es aicinu jebkuru ārstu pamēģināt noliegt to, ka tas viss vienkārši izskatās nepareizi. Bet viss tiek attaisnots ar dažādiem paņēmieniem, ka nav pierādījumu un saiknes starp visu to un injekciju vai režīma rīcību. Nav jautājumu, bet tas, ka tieši visi šie pasākumi tiek uzspiesti bez pierādījumiem, joprojām tiek spītīgi ignorēts.

Tikmēr jau tā cietusī NHS sistēma ir sagrauta līdz nepazīšanai. Mums ir prasības, ko nevar izpildīt un visa šī krīze jau ir ārpus veselības sistēmas. Kamēr mēs klusējam, katastrofa turpinās.

Lielākā daļa no mums iesaistījās medicīnā it kā celu mērķu vārdā – palīdzēt slimajiem, mazināt ciešanas. Es zinu savus kolēģus un viņi ir laipni, bet viņu ticība šiem nevēlētiem veselības politikas bīdītājiem ir visas dzīves sagatavošanas sekas. Tie, kas ieskatās datos redz un saprot arī citas bailes – par karjeru, reputāciju un iztiku. Tas viss ir likts uz spēles. Bet tā ir personiskā sadaļa, kamēr es redzu vēl lielākas likmes – tā ir visas profesijas reputācija, mūsu dzīves jēga un iespēja, ka esam sekojuši viltus dieviem savas vēlmes palīdzēt dēļ. Mums ir grūtas krustceles, bet man izvēle ir skaidra. Kaut arī es neesmu tiešā līnijā cīņā ar kovidu un man nav darīšana ar injekcijām, es jūtu savu dalību šajā sabiedrības piekrāpšanā. Es vairs nevaru slēpties šajā sistēmā, kas ir pierādījusi sevi par vāju un negribošu iestāties pret neatņemamu cilvēktiesību atņemšanu veselības vārdā. Ir laiks mums kļūt pieaugušiem, celties un sākt runāt!”

www.mainampasauli.news

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.