Globālie ekonomikas zaudējumi 2020 – kādi tie ir?

Beidzot ir parādījies kaut kāds reāls aprēķins tam, kādu postu pasaules ekonomikai īsti ir nodarījis kovidšovs. Cipari ir grandiozi.

 Pirmdien tika prezentēt ANO starptautiskās darba organizācijas (ILO) pētījums, kurā atrasts, ka 2020.gadā ir zaudēti 8.8% globālo darba stundu. Šāds aprēķins pats par sevi neko daudz mums neizsaka, bet tālāk seko paskaidrojums. Tas ir ekvivalents 255 miljoniem pilna laika darba vietu. Šāds ir zaudējums, ja salīdzina 2020.gadu ar 2019.gada pēdējo ceturksni. Citiem vārdiem sakot, tas ir 4 reizes vairāk, kā 2009.gada finanšu krīzes laikā – tādus aprēķinus parāda organizācijas pētījums.

Šī ir bijusi pasaules dziļākā krīze kopš Lielās Depresijas 1930tajos – pavēstīja ILO šefs Guy Ryder žurnālistiem virtuālajā brīfingā.

ANO darba aģentūra paskaidroja, ka apmēram puse no zaudētajām darba stundām ir aprēķināta, izejot no samazinātām darba stundām tiem, kuri vēl turpina strādāt. Taču pasaule ir piedzīvojusi bezprecedenta bezdarba līmeni. Globālais bezdarbs ir palielinājies par 1.1% – kas it kā neizskatās daudz, taču tie ir vēl 33 miljoni bezdarbnieku un kopā šobrīd pasaulē ir 220 miljoni bezdarbnieku – tas ir 6.5% cilvēku darba spējīgā vecumā.

Rīders pauda bažas arī par to, ka vēl 81 miljons nemaz nav reģistrēti kā bezdarbnieki, bet vienkārši izkrita no darba tirgus. Vai nu viņi nav spējīgi strādāt pandēmijas aizliegumu dēļ, vai arī vienkārši pārtraukuši meklēt darbu.

Viņu talanti, spējas, enerģija ir zudusi – viņu ģimenēm, sabiedrībai, mums visiem – tā Rīders.

Attiecīgās zaudētās darba stundas ir samazinājušas arī globālo ienākumu no darba attiecībām par 8.3%. Naudas izteiksmē tas ir 3.7 triljoni dolāru, vai 4.4% no globālā IKP. Protams, tiek atzīmēts, ka kovid vakcīnu parādīšanās rada cerības, ka pasaule kaut kā atgriezīsies vecajās sliedēs. Tomēr ILO nav sevišķi optimistisks, sakot, ka darba tirgus arī šogad ir lēns, nevienāds un nedrošs. Organizācija atzīmē, ka nevienlīdzība pastāv arī krīzes skarto vidū –visvairāk no tās cietušas sievietes un gados jaunākie darbinieki. Globāli sieviešu bezdarbs ir 5%, kamēr vīriešu – 3.9%. Sievietēm ir grūtāk atrast darbu smagāk skartajos sektoros un viņām parasti ir vēl papildus apgrūtinājumi, piemēram, rūpes par bērniem, kas nevar iet skolā aizliegumu dēļ vai tāpēc, ka negrib vilkt uzpurni. Arī gados jaunākie ir vairāk zaudējuši darbus – vecumā no 15-24 gadiem tas ir 8.7% pret 3.9% vecāka gada gājuma strādniekiem.

Daudzi jaunieši nemaz necentās ienākt darba tirgū, ņemot vērā šodienas apstākļus un ILO brīdina, kā vispār var būt ‘zudusi paaudze’ Ziņojums arī aplūko atšķirības dažādos sektoros – visvairāk cietusi viesmīlības un restorānu industrija, tur darbu zaudējuši jau 20%. Taču informācijas un komunikāciju sfērā ir darba vietu pieaugums. Tas droši vien ir loģiski, jo kādam taču jāizplata režīma propaganda. Arī finanšu sektors un apdrošināšana strādā tīri labi.

Tālāk ILO vēršas pie valstīm ar ieteikumu nodrošināt īpašu palīdzību vairāk cietušiem sektoriem un tiem, kuri var ģenerēt darba vietas tuvākajā laikā.

Tas izvirza arī trīs scenārijus nākotnei – pesimistiskais paredz vēl 4.6% darba stundu samazinājumu šogad. Taču arī optimisms aprobežojas tikai ar mazāku zaudējumu – 1.3% apjomā.

Tā izskatās Reseta pļauja viena gada garumā – toties pasaulē ir radušies 660 jauni miljardieri un viņu bagātības kāpj debesīs. Tādas arī ir šis plāns – iztukšot vidusslāni, samazināt cilvēku patēriņu vairākkārt un atmest cilvēci atpakaļ viduslaikos, tai skaitā izglītības līmeņa ziņā.

Ko nesīs šis gads, Reseta turpinājumu vai cilvēces atmodu?

A. Vasiļevskis

www.maināmpasauli.news

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.