Eksperts: Amerikāņi arī Latviju mēģinājuši iesaistīt karā ar Krieviju Baltkrievijas teritorijā.

Jaunā ASV administrācija 2021.gada pavasarī mēģināja izraisīt militāru konfliktu starp Krieviju un Poliju, Baltijas valstīm (tātad arī Latviju), Ukrainu, Gruziju. Tā uzskata krievu – ukraiņu politiskais eksperts, politologs Rostislavs Iščenko.

Eksperta ieskatā karadarbībai vajadzēja sākties pēc Aleksandra Lukašenko un viņa tuvāko līdzgaitnieku nogalināšanas, ko bijis plānots veikt 2021.gada 9.maijā. Pēc veiksmīgā atentāta nemiernieki būtu izplatījuši paziņojumu par “tautas sacelšanos” un aicinājumu “brīvajai pasauli” “palīdzēt” “baltkrievu tautai”, uz ko momentāni vajadzējis reaģēt Polijai un Lietuvai, nosūtot savus bruņotos spēkus uz Baltkrieviju “baltkrievu tautas” “atbalstam” un/vai poļu minoritātes aizstāvībai. No savas puses “baltkrievu tautu” vajadzējis atbalstīt arī Ukrainai, bet Polijai ar Lietuvu solidāru militāru atbalstu vajadzējis sniegt arī Latvijai ar Igauniju.

Pēc Iščenko domām Krieviju šāda notikumu attīstības gaita varēja pārsteigt nesagatavotu un tāpēc Krievija varēja arī nepaspēt laicīgi noreaģēt. Ja tā būtu noticis, tad ātri vien Baltkrievijā sāktos pilsoņu karš, kurā uzreiz iesaistītos Polijas, Baltijas valstu un Ukrainas armijas, ar kurām Krievijas armijai tur būtu jāsastopas, ja tā nolemtu iejaukties. Bet iejaukties Krievija noteikti nolemtu dēļ Baltkrievijas stratēģiskā svarīguma un dēļ formālās vienotās valsts esamības.

Un vienlaicīgi ar šiem notikumiem eksperta ieskatā notiktu arī Ukrainas militārais uzbrukums Donbasai (iespējams arī Krimai), savukārt Gruzija uzbruktu Dienvidosetijai un Abhāzijai. Visa tā rezultātā sanāktu, ka Krievija karo ar Poliju, Baltijas valstīm, Ukrainu un Gruziju ārpus visas pasaules atzītās formālās Krievijas teritorijas, kas ļautu to informatīvi padarīt par agresoru.

Šos plānus izjauca Krievijas Federālais Drošības dienests (FDD), aizturot atentāta pret Lukašenko organizētājus. Iščenko ieskatā Krievijas specdienesti ieguva ļoti nopietnus amerikāņu vainas atentāta organizēšanā pierādījumus, par ko liecinot apstāklis, ka Baidena administrācija savu vainu notikušajā noliedza ļoti formāli un klusi (neenerģiski), un, ka uzreiz pēc izgāšanās amerikāņi ļoti strauji mīkstināja retoriku un bez maz vai lūdzās par Baidena un Putina tikšanos.

Faktu izklāsts

2021.gada 15.martā tika atslepenots un nodots publikai 15 lappušu garš ASV Nacionālās izlūkošanas direktora ziņojums, kurā ir teikts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprināja, bet virkne Krievijas valsts organizāciju veica ietekmes operācijas, lai nomelnotu prezidenta kandidātu Džo Baidenu un Demokrātu partiju, atbalsot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, graujot sabiedrības uzticību vēlēšanu procesam un saasinot sociālpolitisko sašķeltību ASV.

***

2021.gada 16. martā ASV prezidents Džo Baidens intervijā telekanālam ABC apstiprinoši (ar “Uh-huh. I do.”) atbildēja uz žurnālista jautājumu, vai viņš uzskatot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par slepkavu.

Vēl šajā intervijā Baidens pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem, kad viņš bijis viens ar Putinu savā birojā, viņš sacījis, ka Putinam nav dvēseles: “Es teicu: “Paskatījos jums acīs, un man šķiet, ka jums nav dvēseles.” Un viņš paskatījās atpakaļ un teica: “Mēs viens otru saprotam.””

Savukārt vaicāts, kā viņš sodīs Putinu par iejaukšanos vēlēšanās, Baidens atbildēja: “Jūs noteikti redzēsit, kāda būs šī cena. Es sīkāk nepaskaidrošu”.

***

2021.gada 17.aprīlī Krievijas un Baltkrievijas specdienesti publiski paziņoja par mēģinājumu organizēt valsts apvērsumu Baltkrievijā, kuru tika plānots veikt 2021.gada 9.maijā.

Saskaņā ar Krievijas FDD un Baltkrievijas VDK paziņojumu, apvērsuma organizēšanā piedalījās Jurijs Zenkovičs (Юрий Леонидович Зенкович), Grigorijs Kostjusovs (Григорий Андреевич Костусёв) un politologs Aleksandrs Feduta (Александр Иосифович Федута), plānojot Aleksandra Lukašenko nogalināšanu, pašreizējās valdības gāšanu un varas sagrābšanu. FDD ieskatā Feduta un Zenkovičš radīja militāra valsts apvērsuma plānu “pēc atstrādāta “krāsaino revolūciju” scenārija, piesaistot vietējos un ukraiņu nacionālistus, un paredzot prezidenta Aleksandra Lukašeno fizisku likvidāciju.”

Plāna realizācijai Zenkovičs ar Fedutu nolēma Maskavā tikties ar opozicionāri noskaņotu Baltkrievijas armijas ģenerāli. Pēc konsultācijām ASV un Polijā viņi ieradās Maskavā un vienā no Maskavas restorāna kabinetiem tikās ar baltkrievu militāristiem. Tikšanās laikā Zenkovičs un Feduta paziņoja, ka viņu ieceres veiksmīgai realizācijai nepieciešams fiziski likvidēt gandrīz visu Baltkrievijas vadību.

Saskaņā ar FDD paziņojumu, Fedutas un Zenkoviča plāns ietvēra arī sekojošas darbības:
*) radio un TV centra sagrābšanu, lai pārraidītu uzsaukumu tautai,
*) Baltkrievijas varasiestādēm lojālo Minskas pilsētas Iekšlietu sistēmas spēku un OMON bloķēšanu,
*) pilnīgu Baltkrievijas elektrosistēmas darbības apturēšanu ar mērķi apgrūtināt Baltkrievijas militāro un tiesībsargājošo struktūru darbību.

Pēc FDD ziņām apvēsumu bija plānots sākt realizēt 2021.gada 9.maijā Uzvaras svētku parādes laikā. Kā apvērsuma sekām bija jābūt Baltkrievijas prezidenta posteņa likvidācijai un varas nonākšanai “Nacionālās samierināšanas komitejas” rokās.

Pēc apvērsuma organizatoru tikšanās dokumentēšanas, viņi tika aizturēti un nodoti Baltkrievijas varasiestādēm.

Rostislava Iščenko izklāsts raksta formā (19.04.2021)

“Lai saprastu, ka Baltkrievijā kaut kas tiek gatavots, nebija jābūt īpaši gudram un apveltītam ar ekskluzīvu informāciju. No banālas loģikas izrietēja (es par to ne reizi vien biju teicis un rakstījis), ka, lai sagaidāmajā amerikāņu operācijā pret Krieviju varētu cerēt uz panākumiem, tā nedrīkstēja aprobežoties tikai ar Ukrainas uzbrukumu Donbasam.

Amerikāņi varbūt arī nav īpaši lieli intelektuāļi, tomēr (atšķirībā no saviem ukraiņu aizbilstamajiem) viņi prot vispārināt esošo pieredzi. Bet 2014. – 2015.gada pieredze rāda, ka pat bez tiešas Krievijas armijas spēku līdzdalības (ar ierobežotu (ieroči, tehnika, “atvaļinātie”) tādu spēku atbalstu, kuri nelīdzinās normālai armijai), Ukrainas armija ar apskaužamu regularitāti cieta vienu sakāvi pēc otras. Un tā kā Maskava jau iepriekš bija likusi noprast, ka Ukrainas uzbrukuma gadījumā savaldību vairs neizrādīs, tad mest cīņā vienu pašu Ukrainu nebija jēgas, jo tā tiktu samalta miltos ātrāk kā amerikāņi sāktu realizēt savu plānu.

Un šis plāns arī nevienam nav noslēpums. Bija nepieciešams organizēt nevis vienkārši ukraiņu – krievu karu, bet gan karu, kurā būtu iesaistītas dažas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis.

Gatavību riskēt izrādīja poļi un baltieši, bet viņu līdzdalība bija kaut kādā veidā jāleģendē (jāpiesedz, jāatrod formāls iemesls). Baltijai ar Ukrainu vispār nav kopējas robežas un pat poļiem būtu bijis grūti izskaidrot savu palīgā nākšanu, kad “normandijas formāta” [diplomātisko sarunu formāts Ukrainas krīzes noregulēšanai] dalībnieki, kuri ir Polijas vecākie biedri Eiropas Savienībā (Francija un Vācija), grasījās aprobežoties tikai ar sava uztraukuma izteikšanu un aicinājumiem uz žēlsirdību.

Tātad, vajadzēja atrisināt divas problēmas: bija jādod laiks poļu – baltiešu limitrofiem iesaistīties konfliktā, kā arī bija viņiem jādod pārliecinoša skatuve un pārliecinošs pamatojums. Apvērsuma mēģinājums Baltkrievijā risināja abas šīs problēmas.

Tādā veidā Krievija pēkšņi dabūtu sev vēl vienu fronti. Gribu vērst uzmanību, ka saruna restorānā nepārprotami liecina par to, ka apvērsuma organizatori neuzskatīja, ka pēc Lukašenko nogalināšanas vara viņiem pati iekritīs rokās. Runa gāja par Minskas blokādi, vairāku desmitu vadošo politiķu internēšanu, “simbolisku” dažu ēku sagrābšanu un uzstāšanos ar aicinājumu TV un radio. Nedomāju, ka viss aprobežotos tikai ar aicinājumu Baltkrievijas tautai. Tādos gadījumos parasti sazvērnieki apelē pie starptautiskās sabiedrības un lūdz palīdzību.

Pučisti nešaubījās, ka nozīmīga spēka struktūru pārstāvju daļa izrādīs viņiem militāru pretestību. Tātad sāksies pilsoņu karš. Tāpēc viņi uzreiz centās nocirst galvu šai pretošanās kustībai, novācot visus, kuri varētu centralizēti vadīt pretestību pučam. Pie tam viņiem bija svarīgi, lai, kamēr Krievija apdomā notikušo un veido militāro grupējumu, kuru sūtīt palīgā baltkrieviem apspiest dumpi, limitrofi jau būtu saņēmuši oficiālu ielūgumu iejaukties un nosūtītu armiju. Tas ir, lai nevis Polija nosūta armiju uz valsti, kurā jau atrodas Krievijas armija, bet, lai Krievija reaģētu uz poļu armijas parādīšanos Baltkrievijā.

Šī kara iznākums no tā nemainītos, Krievijas armija apstātos tur, kur būtu nepieciešams Krievijas vadībai. Toties politiskās priekšrocības spiediena izdarīšanai uz saviem spītīgajiem rietumvalstu partneriem amerikāņi gan iegūtu. Viņu notikušā interpretācija būtu sekojoša: *) baltkrievu tauta gāza asiņainu tirānu, *) tirānijas piekritēji izraisīja karu pret sacēlušos tautu, *) tauta palūdza “civilizētai pasaulei” palīdzību, *) tikai Krievija nosūtīja karaspēku apspiest tautas sacelšanos, pie reizes veica agresiju pret brīvību mīlošajiem baltiešiem un ukraiņiem (visā šai jezgā neviens nemēģinātu tikt skaidrībā kurš kam uzbruka Donbasā, vainīga tāpat būtu Krievija).

Rietumeiropiešiem būtu bijis ļoti grūti “nenoticēt” šādam traktējumam. Pie tam amerikāņi pilnīgi noteikti gatavojās šai karā iesaistīt arī Gruziju. Tbilisi pēdējās nedēļas laikā daudz runāja par nepieciešamību militāriem līdzekļiem atgriezt Abhāziju un Osetiju.

Plāns pats par sevi bija pat ļoti neslikts. Formāli Krievijas teritorijai neviens neuzbruktu. Karadarbība noritētu Baltkrievijas, Ukrainas (Donbasa) un Gruzijas (Abhāzija, Dienvidosetija) teritorijās, tas ir, citu neatkarīgu valstu teritorijās. Krievijas armijai viena koncentrēta uzbrukuma vietā (Ukrainas uzbrukums Donbasam) būtu jāmanevrē lielā teritorijā no Baltijas līdz Kaspijas jūrai. Krievijas armija nav no gumijas. Un karā ar Krieviju būtu iesaistītas 6 – 7 valstis, kuras visas apgalvotu, ka Krievija tām ir uzbrukusi. Un kam lai šādā situācijā “tic” Parīze ar Berlīni?

Jā, šo karu Krievija uzvarētu, bet par pilnīgu sakaru saraušanas ar Eiropas Savienību cenu, ko amerikāņiem arī nepieciešams panākt. Jā, būtu bijuši arī lieli zaudējumi, tai skaitā ekonomiskie. Bet limitrofu [arī Latvijas] amerikāņiem nav žēl.”

Rostislava Iščenko izklāsts video formātā (21.04.2021)

“Atentātu pret Lukašenko organizēja Amerikas Savienotās Valsis. Pat vairāk, ASV organizēja Baltkrievijā valsts apvērsumu. Es pat teiktu, ka viņi Baltkrievijā organizēja pilsoņu karu, jo izejot no tā, ko tikšanās laikā runāja amerikāņu emisāri [tikšanās tika uzfilmēta, bet emisāri aizturēti], viņi ļoti labi saprata, ka, pat ja viņi nogalinās Lukašenko un izķers visu Baltkrievijas augstāko vadību, pretošanās Baltkrievijā būs un tā būs nopietna. Viņi grasījās bloķēt Minsku un nepieļaut, ka uzreiz tajā ienāk gāztajai valdībai lojālas karaspēka daļas. Un vēl viņi grasījās vērsties pie kāda ar paziņojumu.

No tā visa izriet sekojoša loģika. Viņi tur nogalina Lukašeno, arestē vai nogalina vēl 30 – 40 viņam tuvākos darbiniekus, sagrābj pilsētā dažas administratīvas ēkas, iziet ēterā, vēršas pie NATO, ES, ASV, kolektīvajiem Rietumiem ar lūgumu pēc palīdzības, sak “mēs esam gāzuši asiņaino diktatoru, bet brīvībā palikušie viņa atbalstītāji vēlas nožņaugt tautas pretestību ar militāru spēku; mēs te ar pēdējiem spēkiem esam nocietinājušies Minskā, tāpēc palīdziet, izglābiet.”

Tā kā poļi un baltieši bija gatavi ieiet Baltkrievijā jau 2020.gada augustā, kad notika pirmie protesti pret Lukašenko, tad ir skaidrs, ka viņi bija gatavi atsaukties uz šāda veida aicinājumu arī tagad. Ir skaidrs, ka uz to bija gatava atsaukties arī Ukraina un neviens pat īpaši neslēpj, ka tika gatavotas kaujinieku bandas, lai tās nosūtītu uz Baltkrieviju.

Tāpat ir skaidrs, ka kā nākamo soli Ukraina sūtītu savu armiju uzbrukumā Donbasam. Un ar lielu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka sāktos Gruzijas uzbrukums Abhāzijai un Dienvidosetijai, jo gruzīņu politiķi izteicās par to pēdējo mēnešu laikā, un arī tāpēc, ka Gruzijai nav nekādu iespēju atgūt kontroli pār šīm teritorijām, neizmantojot ekskluzīvu šāda veida iespēju.

Attiecīgi ASV nebija īpaši vajadzīgs pats Lukašenko vai viņa skalps, bet ASV bija nepieciešams ugunsgrēks Krievijas pierobežā no Baltijas līdz Kaspijas jūrai. Ja amerikāņiem, ņemot vērā 2014. – 2015.gada pieredzi, bija jāsaprot, ka, ja viņi vienkārši nosūtīs vienu pašu Ukrainu uzbrukumā Donbasam, tad Kijevu samals miltos un labuma no tā nekāda nebūs, jo viņi pat noreaģēt nepaspēs. Attiecīgi tad amerikāņi savas politiskās problēmas neatrisinās. Ukrainu amerikāņiem, protams, ka nav žēl, bet kaut kāds labums no tās likvidācijas gan ir jāiegūst.

Tāpēc, lai “izstieptu” Krievijas armiju, lai radītu Krievijai daudz grūtākus apstākļus, viņi mēģināja organizēt Krievijai ja ne Eiropas mēroga karu, tad kvazieiropas karu, kurā piedalītos 3 vai 2,5 NVS valstis un 3- 4 ES valstis.

Amerikāņi ļoti labi saprot, ka ES zaudētu karā ar Krieviju pat tad, ja tādā karā piedalītos visas ES valstis. Bet šādas izvērstas karadarbības gadījumā sakāve neiestātos tik pat ātri, ja karotu tikai viena pati Ukraina. Tāpēc atliktu laiks attiecīgiem paziņojumiem un attiecīgām darbībām un, kas ir pats galvenais, atliktu laiks un būtu argumentācija, lai Vācija ar Franciju sarautu ar Krieviju jebkādas attiecības, kas arī ir visu šo darbību galvenais mērķis.

Jo tikai Baltkrievija (purvs, sēnes, ogas, MAZs utt.) nevienam Rietumos nav vajadzīgs (Baltkrievija pat Austrumos maz kam ir vajadzīga). Tāpēc neviens nebūtu mocījies ar sazvērestību pret Lukašeno tikai Lukašenko dēļ. Galvenais mērķis ir Krievija, bet Baltkrievija, līdzīgi kā visi pārējie [arī Latvija] ir tikai līdzeklis. Baltkrievijas “aizdedzināšana”, līdzīgi kā savulaik Ukrainas “aizdedzināšana” nepieciešama tikai tādēļ, lai sasniegtu tos mērķus, kurus 2014.gadā (pēc notikušā Ukrainā) neizdevās sasniegt – pilnībā pārtraukt ES un Krievijas sadarbību, lai nebūtu ne ekonomisko, ne politisko kontaktu (vēstniecības varētu palikt, lai ir ko laiku pa laikam izraidīt).

Nekādas “Ziemeļu straumes”, nekādas tirdzniecības, lai nekas nav un lai visa ES teritorija paliktu ekskluzīvā ASV ietekmē, un lai tā kļūtu par amerikāņu ēdamo tuvāko gadu laikā. Tas nepieciešams, lai ierobežotu Krievijai un Ķīnai attīstības perspektīvas, neļautu realizēt lielās Eirāzijas projektu, un pati ASV varētu “izvilkt” līdz tam laimīgajam brīdim, kad, kā uzskata amerikāņi, Krievija ar Ķīnu “pārkarsīs”, “pārpūlēsies” un ASV atkal varēs atgriezties ar saviem hegemonijas plāniem. Tikai tādēļ tas arī tika darīts.“

Avoti:
www.dni.gov/files/ODNI/documents/assessments/ICA-declass-16MAR21.pdf
abcnews.go.com/Politics/transcript-abc-news-george-stephanopoulos-interviews-president-joe/story?id=76509669
ria.ru/20210417/fsb-1728755413.html
cont.ws/@ishchenko/1970426
ru.wikipedia.org/wiki/%D0%94%D0%B5%D0%BB%D0%BE_%D0%BE_%D0%BF%D0%BE%D0%BF%D1%8B%D1%82%D0%BA%D0%B5_%D0%B3%D0%BE%D1%81%D1%83%D0%B4%D0%B0%D1%80%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B0_%D0%B2_%D0%91%D0%B5%D0%BB%D0%BE%D1%80%D1%83%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8_(2021)

/21.06.2021/

t.me/brivibasplatforma/887

2 thoughts on “Eksperts: Amerikāņi arī Latviju mēģinājuši iesaistīt karā ar Krieviju Baltkrievijas teritorijā.

  1. Nu piedodiet krievu ekspert, tāds savārstījums, jūs esiet prokrieviska, Maskavas atbalstīta mafija. Un mūsu specdienesti nereaģē? Jūs noteikti būtu tie, kas krievu armiju sagaidītu ar ziediem.

    1. Nevajag tik stulbi un dusmīgi reaģēt. Tas ir tikai cits skatījums, arī jums ir savs skatījums un nekur nav teikts, ka tas ir vienīgais pareizais.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.