Digitālā valūta – lielākais drauds brīvībai

Starp daudzām ziņām par kovidšovu, ierobežojumu atcelšanu/pastiprināšanu kādās valstīs vai štatos un vietējās varas izdarībām var aizmirst kādu citu būtisku procesu. Tas ir karš ar skaidru naudu.

Bet tieši šis process ir viens no bīstamākajiem un skaidras naudas apturēšana ir viens no galvenajiem brīvības izbeigšanas paņēmieniem. Paralēli tam skaidras naudas esamība neļauj bankām ieviest negatīvas procentu likmes, jo citādi cilvēki vienkārši izņemtu savu naudu no tām. Ja naudu glabā mājās, tad ar to neko nepelna – bet vismaz arī nezaudē.

Taču brīdī, kad visa nauda ir digitāla, mums vairs nav iespējas to izņemt skaidrā un izvairīties no bankas noteikumiem. Tad mēs esam noķerti viņu lamatās un tam ir ļoti nopietnas sekas. Varbūt risinājums ir kriptovalūtās?

Valdībām pieder monopols uz naudas drukāšanu un tās to negrasās atdot. Kriptovalūtu atbalstītāji priecājas par to, ka tās ir decentralizētas un ka valdībām pār tām nav kontroles. Taču viņu ticība šādu sistēmu pastāvēšanai ārpus valdību kontroles ir visai naiva.

Blokčeins neeksistē ēterī – par spīti tam, ka tā sauc vienu no kriptovalūtām. Tas neatrodas arī uz Marsa. Tas ir kritiski atkarīgs no svarīgas infrastruktūras, serveriem, telokomunikāciju tīkliem, banku sistēmas, enerģijas tīkla un citām lietām, bet to visu kontrolē valdības. Lai arī tās tiešā veidā nevar apturēt tehnoloģiju platformas, uz kurām kriptovalūtas balstās, bet tās arī to negrib darīt. Tās vienkārši vēro un nogaida, kad viss attīstīsies, lai pēc tam var pārņemt kontroli pār tām.

Un ko dara bankas, lai paturētu kontroli pār naudu? Tās ievieš digitālās valūtas ekvivalentus. Digitālais dolārs, eiro, juaņa vai rublis – tie izmanto tās pašas tehnoloģijas, kādas lieto kriptovalūtas. Bet tās ir atšķirīgas tajā, ka tās nav jaunas valūtas formas. Tās ir tās pašas esošās valūtas ar tiem pašiem nosaukumiem, tikai tās būs digitālā formā – līdz ar to paredzēts pārtraukt papīra naudas izlaišanu vispār.

Tā vietā plāno ieviest ‘digitālos maciņus’ un šeit nemaz nevajag ne blokčeinu, ne tradicionālas bankas. Pietiek ar Centrālo banku un nevajag arī kontus. Lielākā ērtība šeit ir tas, ka nav jāmaksā procenti par kredītkartes izmantošanu, pietiek ar viedtālruni.

Kam vajag banku kontus, atskaites, depozītus, noguldījumus un visas citas banku sistēmas un operācijas, ja visu var darīt digitāli pa tiešo ar Federālo Rezervi vai Centrālo banku? Visi maksājumi būtu bez procentiem, transakciju izmaksām, kredītkartēm un citām šodienas problēmām. Tā visa vietā vajadzīga tikai aplikācija tālrunī.

Federālā rezerve šobrīd strādā pie digitālā dolāra izveides un arī Eiropā ir digitālā eiro projekts. Tā konceptu paredzēts demonstrēt jau šī gada otrajā pusē, varbūt vēlāk.

Reāla šādu valūtu parādīšanās digitālā formātā ir dažu gadu jautājums, bet sekas tam būtu dramatiskas. Te uz spēles ir daudz vairāk, kā patērētāju ērtības. Digitālā valūta izslēdz no biznesa gan ierastās bankas, gan visas maksājumu karšu sistēmas – šādā Reseta plānā arī tām vairs nav vietas, jo visu savā kontrolē pārņem milzīgās investīciju un globālās korporācijas.

Un ja cilvēkiem varbūt arī nav īpašu simpātiju pret šīm bankām, VISA un Mastercard sistēmām, tad digitālā valūta nozīmē arī pilnīgas privātās dzīves beigas. Ja nav skaidras naudas, tad nav arī privātuma. Valdības zinās par mums visu, vienkārši sekojot līdzi digitālās naudas kustībai. Lai arī to var darīt praktiski jau šodien ar parastajām transakcijām, tomēr vēl eksistē skaidras naudas darījumi un tas varai ir tumšā zona, kuru tā nespēj kontrolēt.

Bet pionieris šādas digitālās naudas ieviešanā ir Ķīna. Tur jau lieto gan sejas atpazīšanas sistēmas, gan mobilo GPS izsekošanu un visa veida pirkšanas darījumu reģistrāciju – visu to izmanto, lai noskaidrotu disidentus un tos, kuri cenšas novirzīties no valdības striktajiem noteikumiem.

Tādu pašu sistēmu globālisti grib ieviest visā pasaulē. Pat, ja tam nepiekristu Eiropā vai ASV, tad daudzas Āzijas valstis tam varētu piekrist Ķīnas ietekmes un dažādas palīdzības darījumu ietvaros.

Tiklīdz Ķīnā sistēma tiek noslīpēta, tā var kļūt par standartu visai pasaulei. Tāpēc šis process ir pietiekoši bīstams un viss tas nodrošina pilnīgu varas kontroli pār ikvienu – ja nav skaidras naudas, tad atliek vēl fiziskais zelts, bet vara centīsies izdomāt arī iespējas konfiscēt pat to.

Bet kā tad šie procesi darbojas praksē? Nu, piemēram, šogad par iebraukšanu Jūrmalā vairs nevar maksāt ar skaidru naudu. Lūk, kārtējais nelielais Overtona loga solītis.

Tāpēc skaidras naudas nosargāšana ir absolūta prioritāte.

Sagatavoja A. Vasiļevskis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.