Civilizēta sabiedrība jeb strukturālā vardarbība (2)

Foto: Viktor Hanacek/picjumbo.com/

Mācīšanās

Vārds “mācīšanās“ ietilpst skolas terminoloģijā un daudziem ar šo vārdu ir sliktas asociācijas.

Tā kā mācīšanās skolā daudziem norit nepareizajā laikā un vietā, tad pēc skolas mācību viela kaut kā ir jāpanāk. Tas nozīmē trenēties mājās vai pie privātskolotāja. Taču dzīvē tā nenotiek. Mēs vienkārši darām: staigājam, runājam, mīlam… To nemācās, to vienkārši dara. Un tas attiecas gan uz mācību stundām, gan pēcskolas laiku.

Tāda trenēšanās/mācīšanās ir vajadzīga skolas pārbaudes darbiem, bet šie pārbaudes darbi neatspoguļo, vai cilvēks ir ieguvis kvalifikāciju. Pārbaudes darbu jēga ir parādīt, ka ir kļūda(s). Tad tas tiek morāli parādīts ar sarkano krāsu. Beigu beigās tiek ielikta atzīme, kurai būtu jābūt objektīvam novērtējumam.

Šajā sakarā ir veikti pētījumi un ir pierādīts, cik ļoti var atzīme variēt. Vienā no šādiem pētījumiem viens pārbaudes darbs tika iedots labošanai dažādiem cilvēkiem un rezultātā gala vērtējums šim vienam darbam bija robežās no 1 līdz 6. (Šis eksperiments tika veikts Vācijā. Tur atzīme 1 ir augstākais vērtējums un 6 ir zemākais. Atzīme 4 ir uz robežas – lielākoties skolās tā vēl nozīmē, ka darbs ar zemu vērtējumu ir nokārtots, bet citviet vairs netiek ieskaitīts.) Šis eksperiments parāda, cik neobjektīvi ir skolēnu novērtējumi atzīmēs.

Vēl vienu nepatīkamu atklājumu piedzīvoja skolotāja Sabīne (Sabine Czerny). Viņai tika izteikti rājieni un draudēts no augstākiem amatiem par to, ka viņa pārāk labas atzīmes liekot. Tā tas nedrīkstot būt. Viņai ir jāliek arī zemie vērtējumi saviem skolēniem. Patiesība ir tāda, ka viņa ir apdāvināta skolotāja, kura spēj motivēt skolēnus mācībām un sasniedz to, ka skolēni labprāt pie viņas mācās un tā rezultātā iegūst labus vērtējumus. Viņai tika pārmests pat par tiem viņas skolēnu labajiem rezultātiem, kuru darbu korektūru veica citi skolotāji, jo atzīmes bija no 1 līdz 2 (Latvijā 10 un 9). Tik absurda šobrīd ir vērtējumu sistēma skolās. Ikdienā varbūt īsti par to neaizdomājas, taču vārds koriģēt (vācu val. – korrigieren) ir radniecīgs vārdam valdīt (vācu val. – regieren).

Mācīšanas un mācīšanās sakarā ir vēl kāds būtisks aspekts, proti, pēdējais virsraksts nodaļā „Mācīties“ ir „Aizmiršana“. Aizmiršana ir tas, ko ķermenis dara, lai atjaunotos un atkoptos. Jau daudzus gadus ir pierādīts, ka 80% no tā, kas vidusskolā ir mācīts, jau pēc pusgada ir aizmirsts. Bet tas, kas pēc skolas beigšanas netiek aizmirsts, ir sajūtas.

Tie, kas gāja skolā, izjūt nepatiku vai pat riebumu pret mācīšanos. Viņi vairs nevēlās to darīt. Tas viņus vairs nesaista. Kaut gan vēlme mācīties pati no sevis neizzūd pat lielā vecumā. Arī 60 gadu vecumā var ar labiem panākumiem apgūt ķīniešu valodu. No smadzeņu un sinapšu puses nav nekādi šķērsļi, lai iemācītos kaut ko jaunu. Tas, kas tam ir vajadzīgs, ir vēlme un entuziasms. Tieši tas tiek skolās iznīdēts vispirms.

Lai šis entuziasms, ko bērns piedzimstot atnes šai dzīvē sev līdzi, neizzustu, sabiedrībai ir jāmaina sapratne par procesiem, ar kuriem katrs nonāk saskarē un ar jēdzienu izprašanu. Tātad ir jāpēta un jāatklāj nevis jāmācās.

Raksts tapis pēc intervijas ar Bertrandu Šternu “Schulen im Aufbruch” kongresā.

Bertrands Šterns (Bertrand Stern) – Filozofs un jau 50 gadus civilizācijas kritiķis. Viņš runā par tēmām, kas saistītas ar dažādiem aspektiem darbā, laiku un mobilitāti un pieprasa brīvību un ekoloģiju. Bertrands pievēršas tēmām, kas saistītas arī ar izglītību un skolas kritiku. Viņš iestājas par bērniem un kritizē pedagoģiju. Tā visa viduspunktā ir cilvēka (paš)atbrīvošanās no civilizācijas ideoloģijām un institūcijām. Vairāku grāmatu autors un filmas „CaRabA” iniciators.

Interviju ar Bertrandu Šternu var noskatīties Kongresa „Schulen im Aufbruch” mājaslapā: schulen-im-aufbruch-kongress.de

Uzzini vairāk: www.bertrandstern.de/

Civilizēta sabiedrība jeb strukturālā vardarbība (2)

Portāls Brīvības Platforma iepriekš publicējis:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.