Cilvēka un sistēmas saruna. Aparteīda priekšvakars.

Jūs nevarēsiet apmeklēt koncertus un sporta pasākumus.
Pārdzīvošu.

Jūs nevarēsiet apmeklēt lielos tirdzniecības centrus.
Man pēc tiem nav nekādas vajadzības.

Jūs nevarēsiet apmeklēt kafejnīcas, bārus, restorānus.
Lieliski, pusdienošu ģimenes lokā.

Jūs nevarēsiet apmeklēt naktsklubus.
Es naktīs mēdzu atpūsties mājās.

Jūs nevarēsiet lidot uz kūrortiem.
Manā valstī ir daudz skaistas vietas,upes, ezeri un dabas takas.

Mēs pasūdzēsimies jūsu darba devējam.
Man tāda nav.

Jūs nevarēsiet iet uz darbu.
Man jūsu sistēmas darbs nav vajadzīgs.

Jūs nevarēsiet atrasties pilsētas sabiedrībā.
Man nevajag – lieliski dzīvošu laukos.

Jūs nevarēsiet iepirkties lielajos pārtikas veikalos.
Audzēšu pats un iegādāšos no mazajiem vietējiem zemniekiem.

Jūs tiksiet izstumts no sabiedrības.
Man nevajag jūsu reģistrēto personu sabiedrību. Esmu brīvs cilvēks
un visa planēta pieder man.

Jūsu bērni nevarēs iet skolā.
Lieliski, es viņus mācīšu mājās.

Jūs paliksiet viens pats!
Ap mani ir ģimene, līdzīgi domājoši saprātīgi cilvēki, jauna kopa.

Bet jūs nevarat tādu izvēli veikt pats savā vietā!
Es to tikko izdarīju.

Ar ko tad mēs varam jūs iebiedēt?
Ne ar ko. Bailes ir prātā. Es dzīvoju ar Sirdi🔥

Šīs ir pamatlietas, ar ko sistēma katru no mums cenšas iebiedēt. Bet tiem, kuri spēj atrast sevī tādas atbildes, tā neko nevar izdarīt. Gatavojoties tam, ka praktiskais aparteīds un veselo ļaužu diskriminācija no slimo un varas apsēsto puses uz kādu laiku var iestāties, ikviens var padomāt, ko viņš var atbildēt uz katru no sistēmas spiediena punktiem un varbūt arī laicīgi tiem sagatavoties, ja tas ir iespējams.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.