BMJ – kā izbeigt plāndēmiju?

Pirms 10 dienām Britu medicīnas žurnālā tika publicēts kāds interesants raksts ar nosaukumu “Pandēmijas beigas netiks rādītas pa TV”

Viens no tā autoriem ir Peter Doshi – tā ir bijusi saprāta balss kopš paša plāndēmijas sākuma. Tieši viņš bija autors kādam rakstam vēl pagājušā gada septembrī, kur tika secināts tas, kas ir 100% pierādījies šodien – tas bija par to, ka neviens no kovid injekciju klīniskiem testiem vispār nav veidots tā, lai varētu apgalvot par smagas saslimšanas novēršanu – tas viss bija domāts tikai vieglu simptomu novēršanai.

Bet šis raksts ir par to, kas interesē mūs visus. Kad tad beigsies šī plāndēmija? Kurā brīdī un kam jānotiek? Svarīgs atribūts tam visam ir visa veida ‘skaitītāji’, ko sāka griezt jau pagājušā gada sākumā. Nedaudz no šī raksta īsa konspekta veidā:

Sākoties 2021, izskatījās, ka pandēmija atkāpjas, parādījās runas par ‘atvēršanos’ un atgriešanos pie normālā, gaisā virmoja idejas par kolektīvo imunitāti. Bet šis optimisms ātri noplaka, kad atkal sākās viļņi Indijā, Brazīlijā un citur. Uzmanība tika pievērsta dažādiem variantiem, tikko radās sajūta, ka pandēmija iet uz beigām, tā atkal izrādās, ka tā būs vēl ilgi. Atšķirībā no iepriekšējām epidēmijām, šai intensīvi tiek sekots līdzi ar dažādiem skaitītājiem, lai demonstrētu tās ietekmi – laboratorijas testu skaits, slimnīcu statistika, izplatība un tagad arī vakcīnu dozas. Visi šie rādītāji, līknes un cipari ir pārņēmuši medijus un visa veida ekrānus un ja to pamata ideja it kā ir parādīt reālo situāciju, ja kaut kādi pasākumi nostrādā un statistika krītas, bet tai pašā laikā cipariem augot, tas atkal rada bezpalīdzības un tuvojošas katastrofas sajūtu un nemitīgu trauksmi sabiedrībā. Bet kādi ir tie parametri, pēc kuriem mēs zināsim, ka pandēmija ir beigusies? Tādas universālas definīcijas tam nav – PVO to pasludināja, bet kas pateiks, ka tā beigusies?

Visi šie datu paneļi radījuši sajūtu, ka tas notiks līdz ar šo indikatoru nonākšanu līdz nullei, vai 100% vakcināciju. Taču elpceļu saslimšanu epidēmijas iepriekšējā gadsimtā rāda, ka tādu skaidru beigu tam nav un tas vairāk saistās ar sociālās dzīves atjaunošanos, kā ar kādu noteiktu epidemioloģisku parametru sasniegšanu.

Cits veids, kā mēs varam deklarēt pandēmijas izbeigšanos, ir aizliegumu izbeigšana. Spāņu gripas laikā, kas nogalināja daudzkārt vairāk un kur vidējais vecums viņiem bija 28 gadi, dzīve tomēr ātri atgriezās normālās sliedēs, droši vien tāpēc, ka nebija citas izejas. Toreiz nebija interneta, zoom un piegādes servisa uz mājām. Bet šoreiz ir notikusi bezprecedenta sociālās dzīves izjaukšana un tas ir tiešā veidā saistīts ar minētajiem epidemioloģijas parametriem. Vizuāla epidēmiju attēlošana gan pastāv jau gadsimtiem, bet šī ir pirmā, kur tiek izmantoti reālā laika dati un skaitītāji – daži vēsturnieki ir novērojuši, ka epidēmijas nebeidzās tad, kad noplaka saslimšanas, bet gan tad, kad sabiedrības uzmanība tika novērsta no tā. Citiem vārdiem sakot, kad tas vairs netika uzskatīts par ikdienas tēmu medijos.

 Bet epidēmijas skaitītāji dod nemitīgu degvielu un padara to nozīmīgu, tas visu laiku ir ziņās, pat ja nav nekādu reālu draudu. Deaktivizēt un atslēgties no šiem skaitītājiem varētu būt pati spēcīgākā darbība, lai pandēmiju izbeigtu. Un tā nav galvas slēpšana smiltīs, bet tā ir sapratne par to, ka ne jau šie dati vai statistika ir tas, kas mums pavēstīs par pandēmijas beigām. Vēsture rāda, ka tas nebeidzas tad, kad sasniegta pūļa imunitāte vai tas tiek oficiāli paziņots, tas notiek tad, kad sabiedrībā pārstāj šokēties par šiem parametriem.

Pandēmijas izbeigšanās ir socioloģisks fenomens, nevis bioloģisks. Līdz ar to šie skaitītāji, ka nemēra garīgo veselību, izglītības ietekmi un sekas tam, ko rada sociālo kontaktu ierobežojumi, var kalpot kā šķērslis tam, lai atgrieztos normālā dzīvē. Šī pandēmija beigsies tad, kad mēs izslēgsim savus ekrānus un izdomāsim, ka mums ir vērtīgākas lietas, ko darīt. Jo atšķirībā no tās sākuma, šīs pandēmijas beigas netiks rādītas pa TV.

Šis patiešām ir raksts no BMJ un tajā skaidri dots padoms, kā šo visu izbeigt – ne jau pirmo reizi mēs to dzirdam. Kamēr cilvēku uzmanība būs piekalta šiem ‘miroņu skaitītājiem’ un statistikai, tikmēr tas viss būs ziņās un nekad arī nebeigsies – kur ir uzmanība, tur ir enerģija. Reālājā dzīvē par briesmīgo vīrusu atgādina tikai režīma absurdie aizliegumi un cilvēki uzpurņos, injekciju reklāmas un rindas pie testu fabrikām, kas taisa šo viltus statistiku. Un visu to vienkārši var izbeigt, atslēdzoties no tā nost – jo gaidīt kaut kādus paziņojumus par to ir muļķīgi un to atzīst pat medicīnas žurnāls. Tad varbūt šai zinātnei patiešām var uzticēties?

A. Vasiļevskis

www.mainampasauli.news

6 thoughts on “BMJ – kā izbeigt plāndēmiju?

  1. Youre so cool! I dont suppose Ive read anything like this before. So nice to discover somebody by original thoughts on this subject. realy appreciation for starting this up. this web site are some things that is required over the internet, a person with some originality. beneficial work for bringing interesting things to the web!

  2. of course like your website however you have to take a look at the spelling on several of your posts. Many of them are rife with spelling problems and I find it very troublesome to inform the truth nevertheless I¦ll surely come back again.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.