Bezsimptomu cilvēkam risks pārnest infekciju minimāls. Vīrusa varianti – pārspīlēti. Maskas skolās – nevajadzīgas.

Intervija ar Prof. Džeju Batačarju (Stenforda universitāte)

Autors: Olivers Mejs

Par jaunajiem vīrusa variantiem nav vērts īpaši bažīties. Nevajag atteikties no atvaļinājuma plāniem vasarā. Miljoniem cilvēku pasaulē jau vakcinēti, miljoniem cilvēku ieguvuši imunitāti, iepriekš izslimojot šo slimību, tāpēc trešo vilni varam mierīgi pārlaist un neļauties panikai. Lielbritānija varētu noņemt lokdaunus tagad. Taču vakcīnu pases, sertifikāti vai vēl kā citādi tās tiktu nosauktas, nekādā veidā nepalīdzēs uzlabot sabiedrības veselību – šīm ziņām būtu jābūt beidzamo nedēļu mediju virsrakstos.

Taču – tā nebija. Lielbritānijā lasījām un klausījāmies gluži pretējus vēstījumus. Tikām piesūcināti ar bailēm no TV ekrāniem, radio paziņojumiem, kuri pie tam ar nolūku ierunāti tajā vieglu paniku uzdzenošajā balsī, kas jūtīgākam cilvēkam varētu garantēt murgus naktī. Taču augšminētie vēstījumi būtu varējuši rotāt ziņu virsrakstus medijos – jo tie ir balstīti drošās zinātnes atziņās.

Prof. Džejs Batačarja no Stenfordas Universitātes ir līdzautors Greitbaringtonas deklarācijai, kurā mediķi un zinātnieki aicināja pasaules valstu valdības atturēties no sāktās lokdaunu/ierobežojumu politikas un sekot Fokusētas aizsardzības stratēģijai. Deklarāciju parakstīja ap 42 000 mediķu un 765 000 dažādu valstu pilsoņu.

Intervija ar Prof. Batačarju notika attālināti, bet no viņa atbildēm jūtams, ka viņš joprojām ir pārliecināts lokdaunu skeptiķis:

– Kāpēc masu mediji, politiķi un arī daudzi zinātnieki centušies sabiedrībai uzdzīt paniku par Sars-Cov-2 vīrusu – nesamērīgi  lielā apmērā, ja spriežam pēc faktiem?

Prof. Džejs Batačarja.: –  „Viņi to darījuši vadoties no dažādiem motivējošiem apsvērumiem – tur var būt finansiāli motīvi, politiskas ambīcijas, centieni saglabāt savu profesionālo reputāciju un citi faktori.

Šim vīrusam ir sezonāls raksturs ar aktivitātes periodu rudens/ziemas sezonā. Ļoti maz ticami, ka vīruss varētu turpināt plaši izplatīties vasaras mēnešos. Attiecībā uz Lielbritāniju, jāpiebilst, ka ievērojama daļa iedzīvotāju jau ir vai nu pārslimojuši vīrusu vai nesen vakcinēti un tādējādi guvuši imunitāti, kas noteikti tuvākajos mēnešos samazinās gan hospitalizēto slimnieku, gan nāves gadījumu skaitu.

Par vīrusa mutācijām runājot, jāpatur prātā, ka Sars-cov-2 vīrusam jau ir tūkstošiem dažādu mutāciju. Mutācijas rodas tādēļ, ka replikācijas procesā ir maz aizsardzības pret kļūdām. Lielākā daļa mutāciju ievērojami nemaina paša vīrusa virulenci, vai dažos gadījumos to pavājina. Savukārt, dažas no mutācijām dod vīrusam nelielas priekšrocības spējā izraisīt infekciju un pavisam nedaudz palielināt mirstības rādītāju, kaut gan par pēdējo punktu pagaidām pierādījumi vēl nav īsti pārliecinoši.

Attiecībā uz līdz šim manītajām mutācijām mums nevajadzētu kaut kā īpaši raizēties. Pirmkārt, iepriekšēja inficēšanās vai vakcinācija joprojām nodrošina cilvēkam imunitāti un aizsardzību pret samgāku saslimšanu, inficējoties ar kādu citu vīrusa variantu. Otrkārt, kaut arī mutanti pašlaik šķietami dominē starp nedaudzajiem jaunajiem saslimšanas gadījumiem, to parādīšanās sakrīt ar ievērojamu jauno gadījumu kritumu, pat valstīs kur tie kļuvuši par dominējošu variantu. Jauno variantu selektīvā priekšrocība nodot infekciju nav spējusi kopumā novest pie jaunu gadījumu strauja uzliesmojuma.  Treškārt, dati liecina, ka starp naves gadījumiem no covida salabājas tāds pat mirstības līmenis dažādām vecuma grupām, salīdzinot sākotnējo un jaunos vīrusa variantus/mutācijas. Tādējādi joprojām vislabākā pieeja būtu Fokusētas aizsardzības stratēģijā aprakstītā. Ja jau ar Lokdaunu/Ierobežojumu palīdzību neizdevās samazināt sākotnējā vīrusa izplatību, kādēļ lai mēs iedomātos, ka tie jelkādi palīdzēs ierobežot jauno, nedaudz vairāk infekciozo mutāciju izplatīšanos?

– Greitbaringtonas deklarācijai ir trīs galvenie autori – bez Prof. Batačarja vēl arī Dr. Martins Kuldorfs, medicīnas profesors Hārvarda universitātē un Dr. Sunetra Gupta, teorētiskās epidemioloģijas profesore Oksfordas universitātē Lielbritānijā. Visi trīs uzskata, ka Lielbritānijas valdība pašlaik rada sabiedrībā un politikā nepamatotu paniku saistībā ar Sars-cov-2 jaunajiem variantiem.

Lūk, kā skaidro prof. Batačarja:

– „Dr. Džons Joannidis (Stanforda Universitātes Medicīnas profesors) ir veicis un publicējis meta-analīzi par visiem līdz šim veiktajiem seroprevalences pētījumiem saistībā ar Sars-Cov-2 vīrusu. Meta-analīzes dati ir no 74 aprēķiniem, 61 pētījuma par 51 dažādām vietām pasaulē. Analizējot šos datus, izrēķināts, ka vidējais izdzīvošanas rādītājs no Covid-19 infekcijas ir 99,77%. Covid-19 pacientiem līdz 70 gadu vecumam izdzīvošanas rādītājs ir 99,95 %.

Pēc ASV slimību kontroles dienesta CDC aplēsēm mirstības rādītājs IFR (Infection Fatality Rate) personām virs 70 gadu vecuma ir 5,4%, kas nozīmētu, ka senioriem izdzīvošanas iespēja no šīs slimības būtu 94,6 %. Bērniem un jauniešiem līdz 20- 30 g.v. risks nomirt no Covid-19 ir zemāks kā no gripas. Cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem Covid-19 izraisītā slimība, savukārt, ir daudz bīstamāka nekā gripa.”

– Taču tas diez vai pamatoti motivē britu valdības neseno  rīkojumu, aicinot ģimenēm testēt savus bērnus 2 reizes nedēļā, cerībā „ izķert” bezsimptomu „gadījumus” . It īpaši zinot, ka riska grupu iedzīvotāji jau tikuši vakcinēti.

– Dž. Batačarja: „Zinātniskie dati tagad pārliecinoši rāda, ka personām, kas inficētas ar Covid-19, bet kurām nav simptomu (asimptomātiskie gadījumi) risks, ka viņš vai viņa varētu inficēt vēl kādu cilvēku no tuvām kontaktpersonām ir vairāk kā 10 reizes mazāks nekā personām ar Covid-19 saslimšanas simptomiem. Meta-analīze, kur analizēja 54 dažādu pētījumu datus no visas pasaules, secināja, ka mājsaimniecības apstākļos – kur pie tam netiek veikti tie piesardzības pasākumi, kas sastopami bāros un restorānos – Covid pacienti ar simptomiem nodeva infekciju tālāk kādam citam mājsaimniecības loceklim (inficēja) 18 % gadījumu, kamēr bezsimptomu personas inficēja kādu citu cilvēku tikai 0,7 % gadījumu. Citā, nelielākā meta-analīzē tika secināts, ka Covid inficētie bez simptomiem daudz retāk spēs inficēt kādu citu cilvēku, salīdzinot ar Covid pacientu, kam ir aktīvi slimības simptomi.

Tātad redzam, ka asimptomātiski cilvēki (bezsimptomu) vairākas kārtas retāk nekā simptomātiski slimnieki var nodot infekciju tālāk pat ļoti tuvu kontaktu situācijā – mājās, kur tomēr ļaudis daudz mazāk ievēro tādus piesardzības pasākumus kā kafejnīcās un veikalos – sociālo distancēšanos. Jāsecina, ka bezsimptomu cilvēku iespēja nodot infekciju tālāk citam cilvēkam mazāk tuvos un intīmos apstākļos – veikalos, sporta zālēs, baznīcās, un citās sabiedriskās vietās būs vēl daudz mazāka nekā mājsaimniecības apstākļos.”

Ko jūs domājat par obligātajām maskām?

– Prof. Džejs Batačarja: „ Liecības par to, ka obligātas masku valkāšanas noteikumi varētu tiešām palīdzēt samazināt infekciju izplatīšanos ir ļoti vājas. Vienīgais randomizētais novērojums par masku iedarbīgumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atklāja tikai pavisam nelielu, statistiski nenozīmīgu ieguvumu (t.s. Dānijas Masku pētījums).

Maskām ir negatīva, aizkavējoša iedarbība uz bērnu sociālo attīstību un izglītību, īpaši jaunākajā vecumā. Maskas skolās  nav vajadzīgas epidēmijas ierobežošanai.

Tā piemēram, Zviedrijā bērni ir apmeklējuši klātienes nodarbības skolās bez maskām gandrīz visu šo epidēmijas laiku, un nav bijis neviens bērnu nāves gadījums no Covid-19, kā arī skolotāji skolās inficējās retāk nekā pieaugušie cilvēki vidēji citās darba vietās.”

Zinot visu šo, kādus secinājumus varam izdarīt par Lielbritānija valdības nodomu panākt visu valsts pieaugušo iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19, nevis tikai riska grupās ietilpstošo iedzīvotāju?  Kā arī par iespēju, ka varētu tikt ieviesti vakcīnu sertifikāti, lai regulētu personu piekļuvi bāriem un ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī lai ceļotu uz ārzemēm?

Dž.Batačarja:Vakcīnu pases ir šausmīgi slikta ideja, kas tikai vēl tālāk iedragās  iedzīvotāju uzticēšanos sabiedrības veselības aprūpes sistēmai un pilnīgi neko nedos, lai uzlabotu iedzīvotāju veselības rādītājus. Kā sbiedrības veselības risinājums vakcīnu sertifikāti noteikti nav vajadzīgi.

Valdības sākotnējā nostāja bija pareiza. Tagad, kad ir vakcinēti vecākā gadagājuma un riska grupu iedzīvotāji, valsti var droši atvērt normālai dzīvei. Pārējai sabiedrības daļai daudz lielāks risks veselībai ir Lokdauni nekā vīruss.”


Intervijas autors ir liela Lielbritānijas mediju koncerna štata žurnālists, kas publicē šo interviju ar pseidonīmu Olivers Mejs vietnē LockdownSceptics.

Intervija vietnē Lockdown Sceptics, 2021. g. martā: lockdownsceptics.org/risk-of-asymptomatic-spread-minimal-variants-over-hyped-masks-pointless-an-interview-with-professor-jay-bhattacharya/

Greitbaringtonas deklarācija, komentāri, skaidrojumi, video un tulkojumi daudzās valodās:
www.gbdeclaration.org

t.me/brivibasplatforma/528

Deklarācija latviešu valodā publicēta iepriekš Brīvības Platformā un MaināmPasauli News:

One thought on “Bezsimptomu cilvēkam risks pārnest infekciju minimāls. Vīrusa varianti – pārspīlēti. Maskas skolās – nevajadzīgas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.