ASV un Krievijas pretstāve Ukrainā – vai militārs konflikts?

Kamēr pasaule nodarbināta ar vīrusa afēru, tikmēr notiek arī citas, ne mazāk svarīgas lietas. Kopš Baidena iezagšanās ASV prezidenta amatā ikvienam stratēģiski domājošam cilvēkam bija saprotams – pasaulei draud karš.

Patreizējā ASV administrācija saprot tikai vienu veidu, kā noturēt brūkošās ASV hegemonijas varenību. Ir nepieciešams kārtējais konflikts Eiropas kontinentā, pašiem sēžot drošībā aiz okeāna. Viņi nesaprot to, ka tas vairs nav iespējams – bet viņiem atmiņā ir abi pēdējie pasaules kari, no kuriem ASV izgāja kā uzvarētājs un pasaules pārvaldnieks.

Par šāda konflikta vietu izvēlēta Ukraina. Jau kopš 2014.gada apvērsuma tur šis konflikts burbuļo, bet šobrīd tas nonācis gandrīz līdz atklātai konfrontācijai. Ukrainas puse gatavo liela apmēra uzbrukumu no tās neatkarību pasludinājušām Donbasa republikām. Un šī konflikta nolūks ir beidzot iesaistīt atklātā karā arī Krieviju. Starp citu, tā pati Nulande, kas Eiromaidaunā dalīja pīrādziņus, atkal ieņem amatu patreizējā Baidena administrācijā. Vērtīgi un pieredzējuši kadri apkārt nemētājas.

Saprotams, ka starp Ukrainu un Krieviju nav iespējams nozīmīgs karš – tur ir pārāk dažādas svara kategorijas. Ukraina nav spējīga iekarot arī Donbasu un to noturēt. Kijevas iesaistīšanās tādā karā ar KF nozīmēt tās beigas kā politiskam veidojumam. Tāpēc Kijevas uzdevums ir tikai būt par sākotnējo provokatoru, lai iesaistītu Krieviju un tālāk starptautisko sabiedrību.

Tālāk ASV plānos ir izraisīt Eiropas mēroga karu, lai tajā iesaistās vismaz vairākas NATO valstis. Tad tiktu veikts politisks spiediens un Eiropa tiktu nostādīta izvēles priekšā – vai nu ar NATO, vai Maskavu. Līdzīgi, kā ASV to darīja pēc dvīņu torņu demolēšanas –visai pasaulei tika pavēstīts – vai nu jūs esat ar mums, vai arī esat ar starptautisko terorismu.

Tagad viņi grib izvērst līdzīgu retoriku, bet jau attiecībā uz Krieviju. Un tās ir ļoti nopietnas lamatas un izvēle. Jo izvēlēties Krievijas pusi jeb nekarot ASV interesēs, tas nozīmē sagraut visu pēdējos gadsimtos pastāvošo Rietumu pasaules kārtību, kurā tā ļoti labi jutās, nemitīgi piekopjot rusofobisko politiku un klausot Londonas/Vašingtonas pavēlēm.

Bet karot brūkošās ASV hegemonijas interesēs arī eiropiešiem nav nekādas intereses, izņemot atsevišķus kūdītājus un kara vanagus, kā daži mūsu pašu eirodeputāti, plašs atbalsts tam diez vai būs, jo risks ir pārāk liels.

Lai vai kā, bet patreiz briestošais konflikts nav tikai kārtējā iekšējā Ukrainas/Donbasa problēma un pat ne Ukrainas/Krievijas attiecības. Viss ir daudz bīstamāk un nopietnāk.

Tas atkal ir milzīgs ģeopolitisks un pat globāls konflikts – tā ir pulvera muca, ko plāno uzspridzināt patreizējā ASV administrācija un uz to viņi iet visiem spēkiem, jo citu variantu tiem arī nav – iekšējās problēmas un brūkošo ekonomiku viņi plāno atrisināt tāpat, kā pieraduši to darīt iepriekš – sarīkot karu svešām rokām un iziet kā uzvarētājiem, atkal pārņemot vadību pār pasauli, kas tiem jau sen zūd no rokām. Turklāt Baidena dēlēns ir tiešā veidā iesaistīts Ukrainas korupcijā. Tā pat nav valsts, bet Baidenu ģimenes uzņēmuma filiāle.

Diplomātiskā atmosfēra starp ASV un Krieviju ir nokaitēta līdz baltkvēlei – tā nav bijis kopš Kubas raķešu krīzes. Taču pat toreiz abu valstu vadības aktīvi diskutēja, lai konfliktu risinātu, bet šoreiz ASV Baidena personā grib tikai vienu-  un tas ir karš par katru cenu.

Tāpēc ASV karaspēks Eiropā ir maksimālā kaujas gatavībā. Arī Krievijas puse koncentrē karaspēku netālu no Ukrainas robežas. Bet trīs tās zemūdenes nesen vienlaicīgi uzpeldēja Arktikā un veica raķešu paraugdemonstrējumus. Tas arī domāts, lai nomierinātu sakarsušos prātus Vašingtonā un atgādinātu KF prezidenta teikto par to, ka agresijas gadījumā atbildes trieciens būs arī pa vadības centriem. Kur tie ir, visiem ir zināms un tā nav ne Ukraina, ne Eiropa.

Arī pašās Luganskas un Doņeckas republikās izdots to vēsturē pirmais iesaukums armijā –pagaidām iesaukti vien 400 cilvēki, bet tas arī demonstrē šo republiku gatavību izvērst procesus plašāk. Tur esošās noliktavas principā ļauj apbruņot vēl 2-3 reizes lielāku armiju, kāda tā ir šobrīd.

Tā izskatās šaha galdiņš šobrīd – situācija izveidota tāda, lai iesaistītajiem nebūtu, kur atkāpties – Maskava nevar pieļaut šo republiku izpostīšanu, ASV vadība nevar iztikt bez kara – diplomātiskās iespējas šobrīd ir praktiski izsmeltas. Tagad viss balansē uz naža asmens – kurš noraustīsies pirmais. Uz spēles likta visa ASV līdzšinējā vara un pasaules pārvaldes sistēma – ja to neizdodas nostiprināt, tad tuvākajos gados ASV pilnībā sabruks un pasaules ietekmē sāk dominēt citas valstis, Ķīnas/Krievijas tandēms un arī Eiropai parādās iespējas atkratīties no ASV okupācijas.

Kādi tad ir varianti? Principā bez asins izliešanas iztikt var tikai tad, ja ASV atkāpjas un pārtrauc terorizēt Eiropu, Krieviju un Ukrainu. Vai arī pati Ukrainas puse tomēr neriskē veikt pēdējo soli un pāriet uz atklātu kara fāzi. Kaut arī viņi tur ‘karo ar Krieviju’ jau 6 gadus savās avīzēs, reālo situāciju viņi saprot tīri labi, kas notiks tad, ja sadursme patiešām būs īsta. Un tas nav klaigāt par Krievijas ‘agresiju’ un iet lāpu gājienos Banderas kulta pasākumos.

Otrs variants, ja konflikts ir tik zibenīgs, ka KF trieciens aptur visu Ukrainas kaujas mašīnu tik ātri, ka apkārtējie pat nepaspēj reaģēt.

Pašai Krievijas pusei šeit variantu vairs nav – ja otra puse nereaģē uz centieniem noregulēt konfliktu mierīgā ceļā, tad KF atkāpties vairs nav kur – šeit izšķiras arī tās suverenitātes jautājums un spēja aizstāvēt savas intereses, kā arī tautiešus pret šo agresiju un kara plāniem.

Pasaule atrodas ļoti nopietnā izvēles priekšā – nekāds feik vīruss tam nestāv klāt. Nav šaubu par to, kuru pusi izvēlēsies Latviju pārvaldošais režīms. Viņi to demonstrēja jau pirms krietna laika ar kvēlu Džo Baidena apsveikšanu amatā, kad pasaule vēl nespēja noticēt tik šokējošai vēlēšanu nozagšanai un demokrātijas demontāžai. Tomēr tas ir noticis un tagad deep state uzdevums ir viens – karš visiem līdzekļiem, vai arī pozīciju zaudēšana uz visiem laikiem. Tāpēc pēdējos mēnešos ASV darbības un retorika ir tieši tik agresīva, cik tā ir -apvainojums Krievijas prezidentam bija signāls arī vietējai 5tai kolonnai aktīvi sākt graut valsti no iekšas, lai destabilizētu to arī no ārpuses.

Tieši šī ir izšķirošā pretstāve ar milzīgu nozīmi visai pasaulei – no tās atkarīgs arī viss pārējais, Resets, kovidšovs un citas lietas. Šis ir brīdis, kad līdzšinējā planetāŗā pārvaldes sistēma var pilnībā sabrukt un tam arī ir jānotiek, lai vispār sāktos kaut kādas pozitīvas izmaiņas – viss planetārais ļaunums koncentrējas ASV-Ukrainas aliansē. Vai tam būs drosme atklāti rādīt zobus? To mēs drīz redzēsim.

A. Vasiļevskis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.