Apcere par ačgārno pasauli.

Es nenotvēru to mirkli, kad viss sagriezās otrādi. Bet nupat ir par traku. Valsts, kuru cilvēki savulaik organizējuši, lai atvieglotu un padarītu drošāku savu dzīvi, transfomējusies par komercuzņēmumu, bet iedzīvotāji padarīti par resursu. Darbaspēks, nodokļu maksātāji, kredītņēmēji – lūk, par ko kļuvuši CILVĒKI! Es neesmu ar mieru, ka tie, kuri it kā ir pieņemti darbā valsts pārvaldē, uzkundzējas un, tā vietā, lai pildītu tautas gribu, atklāti, ciniski un nekaunīgi to apzog. Vai tā nav apzagšana, aizņemoties pasakainas summas it kā Latvijas valsts vārdā? Es tam nepiekrītu. Kas aizņēmies, tas lai arī atdod – nevienu neesmu pilnvarojis rīkoties manā vārdā. Paldies Dievam! – pats esmu rīcīb- un lemt spējīgs.

Latvijā, nenoliedzami, valda hunta. Lūk, huntas definīcija:
“Hunta (spāņu: junta – “sanāksme”, “komiteja”, “apvienība”, “kolēģija”) ir militāru vai politisku personu grupa, kas pēc valsts apvērsuma pārņēmusi savās rokās politisku varu.”

Tas arī izskaidro esošo un bijušo varturu klaji naidīgo darbošanos pret tautas interesēm un cinisko sava materiālā pārākuma un nesodāmības demonstrāciju šīs krīzes, ārkārtas stāvokļa apstākļos.

Huntai tagad ir “pļaujas laiks” – kovidafēras aizsegā var dalīt milzīgas summas. Viņi ir jau pieraduši aizdevumus Latvijai uzskatīt par saviem, tādēļ zagšanu sevišķi vairs nemaskē. Iedzīvotāji, savukārt, arī ir pieraduši, ka viņus apzog, un pārāk neprotestē. Tāda lietu kārtība mūžīgi turpināties nevar, un pie laba gala novest – arī nē.

Vēl viena ačgārna lieta ir šodienas aktualitāte – kovidafēra. Normāli būtu, ja pandēmijas gadījumā vakcīnas tiktu radītas tās apkarošanai. Bet – ir otrādi. Pandēmija tiek uzpūsta, lai varētu iebiedēt un vakcinēt iespējami lielāku cilvēku skaitu. Vienā vārdā – nevis vakcīnas priekš pandēmijas, bet pandēmija priekš vakcīnām. Brīnos, ja kāds vēl to nav ieraudzījis…Nākamais solis – čipošana…

Nezinu, kam jānotiek, lai nokratītu huntu no tautas kakla. Viņi tur iekārtojušies stabili un ērti – tautas apmaksāta policija aizsargā viņus no tautas, likumdevēji priekš viņiem raksta likumus, tiesas priekš viņiem spriež tiesu…

Būtu bezcerīgi, ja nebūtu viens liels BET! Vēsture liecina, ka ir krituši ne tādi vien režīmi; arvien vairāk cilvēku, daļēji pateicoties ārkārtējam varnešu stulbuma līmenim, sāk mosties no “letarģiskā miega”. Veidojas alternatīvās informācijas kanāli, domubiedru grupas, izdzīvošanas grupas okupācijas apstākļos. Arī visā pasaulē cilvēki mostas un sāk sociopātiem pretoties.

Tas ir cerīgi. Lai Dievs dod, ka tagad, kad dieniņas kļūst manāmi garākas, saulīte spožāka un siltāka, pavasaris atnāktu arī mūsu dzīvē ar savu mūžīgo, neapturamo dzīvības spēku, un viss šis “kovidmurgs” ar saviem atribūtiem izčabētu pagātnē, kā siltajos pavasara saules staros izzūd pērnais sniegs! Izzūd, lai dotu vietu jaunai dzīvībai un pamirusī zeme atkal uzziedētu ik pavasara ziedoņa reibinošajā, smaržojošajā krāšņumā…
Un, kopā ar to – visa Latvija!

t.me/brivibasplatforma/168



Komentāri (0)

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar E-pastu vai Facebook