Amatpersonām būs jāsniedz atbildes par Covid–19 testiem, vakcināciju un valsts atbildību

Vairāk nekā 150 cilvēku — viņu vidū uzņēmēji, dažādu profesionālo jomu pārstāvji, juristi un tiesību eksperti, pedagogi, fiziskās un emocionālās veselības eksperti, mūziķi, aktieri un mākslinieki, sportisti — parakstījuši vēstuli, kas nosūtīta Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Saeimas deputātiem, tiesībsargam un Ministru prezidentam. Vēstulē izteikts aicinājums pārtraukt rīcību, kas vērsta uz sabiedrības sašķelšanos un vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos.

Tāpat vēstulē atgādināts par valsts pienākumu uzņemties atbildību gan par ilgstošu informācijas nesniegšanu attiecībā uz testu kļūdām, gan par vakcīnu nodarīto kaitējumu cilvēku veselībai vai dzīvībai.

Vēstuli parakstījušie aicina pārtraukt jebkādu rīcību, kas nostāda nevakcinētās personas mazāk aizsargātā stāvoklī, salīdzinot ar vakcinētām personām, to pamatojot ar ikvienas personas tiesībām izvēlēties kādu no trim Eiropas Komisijas noteiktajiem Covid-19 neesamības apliecinājumiem – testu, pārslimošanas faktu vai vakcīnāciju.

Ja testiem nevar uzticēties, tad cik pamatoti ir ieviestie ierobežojumi?

Atsaucoties uz spraigajām debatēm par atļauju skatītājiem klātienē vērot Pasaules hokeja čempionāta spēles, kas noslēdzās ar lēmumu Covid-19 negatīvi testētos izslēgt no iespējamo klātienes skatītāju loka, vēstulē tiek norādīts, ka no veselības ministra Daniela Pavļuta argumentācijas sabiedrība pirmo reizi uzzināja patiesību par testu kvalitāti. Proti, testi negarantē, ka persona nav saslimusi ar Covid-19, bet testu neprecizitāte vispār var būt pat līdz 30 %. Turklāt tieši veselības ministrs ir īpaši norādījis, ka testi Latvijā ir pārāk nekvalitatīvi, lai pēc tiem vispār vērtētu veselības stāvokli.

Vēstulē tiek uzsvērts: “Ja Covid-19 tests negarantē precizitāti un kļūdu robeža var būt līdz 30 %, tad ir attiecīgi jālabo visa inficēšanas ar Covid-19 statistika un attiecīgi jālemj, vai Latvijā vispār pastāv valsts apdraudējums un nepieciešamība pārvarēt Covid-19 infekcijas izplatību, ieviešot būtiskus indivīda tiesības un brīvības ierobežojošus pasākumus.”

Vēstulē norādīts, ka ieviestie ierobežojumi ir noveduši pie smagām sekām:

  • savlaicīgu ārstniecības pakalpojumu nesaņemšanas citu slimību gadījumā,
  • depresijas izplatības sabiedrības, it sevišķi bērnu un jauniešu vidū, kas atstās neatgriezeniskas sekas turpmākajām paaudzēm,
  • emocionāli un morāli sagrautām un šķirtām ģimenēm,
  • būtiski pasliktinātiem sociālekonomiskiem rādītājiem,
  • zaudētiem ieņēmumu avotiem,
  • bezdarba pieauguma,
  • ierobežotām tiesībām piedalīties sabiedriskā, sporta aktivitāšu un citu veselību veicinošu pasākumu kopumā,
  • sabiedrības sašķeltības un neiecietības,
  • kā arī citiem būtiskiem zaudējumiem visai Latvijas sabiedrībai kopumā.

Vēstulē izteikts lūgums sniegt skaidrojumu par veselības ministra Daniela Pavļuta pausto saistībā ar Covid-19 testu neprecizitātēm, paskaidrojot, kā tas ir ietekmējis inficēšanas ar Covid-19 statistiku. Sabiedrība tiek dalīta “pareizajos” un “nepareizajos” pilsoņos. Vēstulē norādīts, ka pretēji esošajam tiesiskajam regulējumam, kas skaidri nosaka, ka vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga un tiek respektētas ikviena cilvēka tiesības un izvēle nevakcinēties, Veselības ministrija un īpaši veselības ministrs masu saziņas līdzekļos galvenokārt uzsver nevakcinēto personu iespējamos ierobežojumus, nostādot tās pretstatā vakcinētajām personām kā vienīgo iespēju apkarot vīrusu, būt sociāli atbildīgam un saņemt privilēģijas jeb priekšrocības.

Šādi tiek apzināti izraisīta, uzturēta un veicināta sabiedrības sašķelšanās un cilvēku, kas vēlas izmantot savas tiesības nevakcinēties, nosodījums un psiholoģiskais spiediens uz viņiem.

Vēstulē norādīts, ka arī no vairākām publikācijām masu saziņas līdzekļos izriet tendences padarīt vakcināciju par obligātu vai arī atbalstīt vismaz atsevišķu profesiju obligātās vakcinācijas nepieciešamību. Savukārt, šādā veidā informācija tiek būtiski kropļota, bet sabiedrība tiek mērķtiecīgi iebiedēta.

“Uzticamību vakcīnām sabiedrībā ir jāveicina ar caurskatāmu un atklātu komunikāciju, nevis iebiedēšanu vai manipulējošu informācijas pasniegšanu tādā veidā, ka tiek uzsvērtas tikai vakcinācijas priekšrocības,” teikts vēstulē, kurā ietverts aicinājums komunikācijā ar sabiedrību precīzi norādīt, ka vakcinācija ir brīvprātīga un tiek respektētas ikviena cilvēka tiesības un izvēle nevakcinēties.

Kurš uzņemsies atbildību par vakcīnu drošību?

Saistībā ar vakcīnas drošību, blakus efektiem un valsts pienākumu atlīdzināt kaitējumu, ja tāds ir radies, vēstules autori vērš uzmanību, ka dokumentā, kuru parakstot, pacients piekrīt Covid-19 vakcinācijai, nav norādīta informācija, ka vakcīna ir droša. Tā vietā no pacienta puses tiek apliecināts, ka personai ir saprotama VISA (!!!) informācija par vakcīnu un ar vakcinācijas veikšanu saistītajiem riskiem un iespējamiem blakusparādībām. Faktiski šāda veida piekrišanā, kas noslēgta starp valsti un patērētāju, ir iekļauti netaisnīgi noteikumi, kas ir atzīstami par spēkā neesošiem.

Vēstulē uzsvērts, ka valsts nevar sevi atbrīvot no pienākuma sniegt informāciju par visiem riskiem un blakus efektiem, kā arī no pienākuma uzņemties atbildību par veselības kaitējumu vai nāvi, ko var izraisīt vakcīna.

“Kamēr valstij nav pilnvērtīgas informācijas par vakcīnas drošumu un efektīva kompensācijas mehānisma par Covid-19 vakcinācijas nodarīto kaitējumu, valstij ir jābūt īpaši piesardzīgai jebkādu privilēģiju jeb priekšrocību radīšanā vakcinētajām personām kopsakarā ar nevakcinēto personu nostādīšanu nevienlīdzīgajā stāvoklī,” uzsvērts vēstulē.

Visbeidzot vēstulē izteikts aicinājums atbildīgajām institūcijām un amatpersonām sniegt vispusīgu informāciju par vakcīnu, norādot, ka vakcīna neizslēdz saslimšanu ar Covid-19 un pašlaik nav precīzi zināma vakcīnu efektivitāte pret vīrusa paveidiem. Tāpat informēt sabiedrību par to, ka nav zināms aizsardzības ilgums, nav informācijas par vakcīnas efektivitāti un revakcinācijas nepieciešamību, nav precīzu pētījumu, ka vakcīna samazina Covid-19 izplatību, bet vakcinēts cilvēks bez Covid-19 simptomiem var turpināt pārnēsāt vīrusu un apdraudēt citus cilvēkus, kuri vēl nav vakcinēti.

Vēstuli parakstījušu vidū ir daudz sabiedrībā zināmu cilvēku, kuri pārstāv dažādas profesionālās jomas. Tai skaitā dzejnieks un mūziķis Valdis Atāls, mūziķi Jolanta Gulbe – Paškeviča un Deniss Paškevičs, Horens Stalbe, Andris Freidenfelds, Kristīne Kārkle Kalniņa un Marts Kristians Kalniņš, Sonora Vaice, Ainārs Rubiķis, aktieris Gundars Āboliņš, kino režisors Lauris Ābele, ainavu arhitekte Linda Zaļā, burvju māksliniece Dace, Enrico un Dante Pecolli, sportisti un olimpieši Ulla Zirne un Kristaps Neretnieks, veselības treneris Māris Žunda, uzņēmēji Jānis Jenzis, Artis Bandonis, Natālija Jansone, Lauris Aleksejevs, Ikars Keišs, Jānis Bruveris, Ansis Jurģis Stabingis, Inga Brikmane, Agita Putāne, Santa Meikulāne, Sintija Vaivode, Ģirts Muižnieks, Daiga Rudzāte, Linda Mūrniece, Ainars Ērglis, Una Meistare, Arturs Šveds, Līva Jaunozola, Mareks Nemme un Agnese Nemme, Ēriks Stendzenieks, Kaspars Vendelis un daudzi citi.

Savukārt, šī ziņa izsūtīta galvenajiem plašsaziņas līdzkļiem.

Šeit var iepazīties ar pilno vēstules tekstu un atbalstīt iniciatīvu: forms.gle/YLtFRdMXVAoZM5z88.

Informāciju sagatavoja Matīss Kaļāns.

www.maināmpasauli.news

One thought on “Amatpersonām būs jāsniedz atbildes par Covid–19 testiem, vakcināciju un valsts atbildību

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.