5G tīkls līdz 2030 gadam – 61 reizes lielāks enerģijas patēriņš

Daudzas pilsētās un veselās valstīs notiek aktīva pretestība otrai afēras pusei, par ko pēdējā laikā sanāk domāt daudz mazāk, kā vajadzētu. Tā ir 5G instalācija. Un tas ir tāds pats eksperiments ar cilvēku veselību, kādas ir vakcīnas.

Ķīna paziņojusi, ka tai jau ir ap 800tk aktīvu 5G torņu, Francijā to ir ap 22tūkstošiem. Vācijā tie ir jau 170 dažādās pilsētās. Lai sistēma strādātu, tai vajadzīgi miljoni šo mazāko antenu un lielāko staciju. Par šīs sistēmas riskiem veselībai tieši tāpat ir neskaitāmi pētījumi, bet arī tā ir tikpat neaizskarama tēma lielajos medijos, kā vakcīnas.

Bet šajā sakarā interesants ir kāds mazāk analizēts aspekts. Proti, 5G sistēmas darbība prasa palielināt esošās enerģijas patēriņu no 2020-2030 gadam par 61 reizi. Tā vēsta vēl pagājušā gada novembrī publicētā analīze ar nosaukumu Environmentally Sustainable 5G Deployment. Tajā aplūkots, kādas būs šīs sistēmas ieviešanas prasības enerģijas patērēšanas ziņā

5G tīkla enerģijas patēriņš paredzami pieaugs dažādu tās enerģiju daudz lietojošo elementu dēļ, bet sistēmas izplatības izraisītais enerģijas patēriņa kāpums pārspēs daudzu valstu enerģijas patēriņa kāpumu. Pieaugot par 9% gadā saskaņā ar CAGR indeksu, šis tīkls augs ar tādu pašu ātrumu, kā straujās ekonomiskās izaugsmes valstis – Vjetnama un Bangladeša.

2030 gadā globālais tīkls ielauzīsies pasaules valstu Top20 enerģijas patēriņa statistikā, patērējot 51.3 Mtoe gadā. Tas ir tikpat daudz, cik izlieto visas Austrālijas un UK mājsaimniecības. Tas līdzvērtīgs arī visas Zviedrijas valsts enerģijas patēriņam. No šī daudzuma 37% patērēs gala ierīces.

Jau šobrīd telekomunikācijas industrija ir viena no bagātākajām pasaulē – ar 5.3 miljardiem lietotāju un 1.38 triljoniem dolāru gada apgrozījumu par tās sniegtajiem pakalpojumiem.

Par ko ir vērts padomāt – kā tad šis projekts un tik milzīgs enerģijas patēriņa pieaugums iet kopā ar zaļās enerģijas propagandu un fosilā kurināmā intensīvu apkarošanu? No kurienes tad to enerģiju ņemt? Tagad, kad visa globālā politika grozās ap klimata un Co2 apkarošanu, šeit redzama ļoti īpatnēja un divkosīga pieeja – visas pasaules pērkamie politiķi klaigā par vajadzību ierobežot, apturēt Co2, likvidēt ogļu un gāzes stacijas un visur attīstīt ekonomiski bezjēdzīgos vēja un saules paneļu parkus. Tai pat laikā tiek intensīvi uzspiests šis 5G tīkls, lai gan tieši bezvadu datu pārraide rada vairāk Co2 izmešus, nekā vadu tehnoloģijas.

Ir pieejams Vācijas Vides ministrijas pasūtītais pētījums tieši par šo tēmu un tur tiek demonstrēti pat konkrēti skaitļi. Ja HD video straumēšana mājās ar optiskās šķiedras kabeli rada 2 gramus Co2 stundā, tad 5G šis rādītājs ir 5 grami. Tātad tas ir vairāk kā divreiz sliktāks rādītājs un no zaļās enerģijas skatu punkta labāk ir koncentrēties uz kabeļu internetu.

Taču šajā pašā analīzē 5G ir nosaukts par ‘ekosistēmu’ Lūk, tas jau tuvāk patiesībai. Gudrās pilsētas, nepārtraukta novērošana, bezskaidras naudas sabiedrība, digitālais ID un vakcīnu pases, lietu internets un cilvēki saslēgti vienā tīklā ar gudrajiem kastroļiem – tas ir pavisam kas cits projekts un te mēs jau atkal atgriežamies pie Reseta idejām.

Katrs, kurš dzenas pēc jaunā 5G tālruņa, ir tieši tajā pašā kategorijā, kur rindā stāvošais pēc eksperimentālās vakcīnas un pierakstījies Davosas kliķes distopijas pasaulē.

A. Vasiļevskis

5G tīkls līdz 2030 gadam – 61 reizes lielāks enerģijas patēriņš

t.me/brivibasplatforma/563

One thought on “5G tīkls līdz 2030 gadam – 61 reizes lielāks enerģijas patēriņš

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.